Kopumā Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas valsts arhīva 2745. fonda 2. aprakstā ir 372 uzraudzības lietas pārbaudes lietās par sadarbības fakta ar Valsts drošības komiteju (VDK) konstatēšanu par laika periodu no 1994. gada 18. jūlija, kad bijusi ierosināta pirmā lieta, līdz 2010. gada 12. novembrim, kad bijusi izbeigta pēdējā šajā aprakstā esošā lieta.
Kopš bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu publiskošanas prokuratūra saņēmusi vēl divus iesniegumus no personām, kuras vēlas pierādīt nesadarbošanos ar VDK, apstiprināja prokuratūrā.
Leģendārais Latvijas Tautas Frontes līderis, politiķis, žurnālists un publicists Dainis Īvāns ir personība, kuras viedoklī ieklausās joprojām un kura atpazīstamība Atmodas laikā bija pielīdzīnāma, ja, nu, vienīgi slavenākajiem tā laika rokmūziķiem.
Zemgales rajona tiesas tiesnesis Arnis Naglis noliedz sadarbību ar bijušo Valsts drošības komiteju (VDK) - sava vārda ieraudzīšana tā dēvētajos "čekas maisos" tiesnesim esot bijis liels un nepatīkams pārsteigums, ar Tiesu administrācijas starpniecību pavēstīja Naglis.
Kopš bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu publiskošanas prokuratūra saņēmusi divus iesniegumus no personām, kuras vēlas pierādīt nesadarbošanos ar VDK.
Valdība šodien atbalstīja 51 976 eiro piešķiršanu Satversmes aizsardzības biroja (SAB) pakļautībā esošajam Totalitārisma seku dokumentēšanas centram, lai tas līdz 30. aprīlim varētu pabeigt digitalizēt tā rīcībā esošos bijušās Valsts drošības komisijas (VDK) dokumentus, kas ir jāpublicē līdz šī gada 1. maijam.
Satversmes aizsardzības biroja (SAB) pakļautībā esošajam Totalitārisma seku dokumentēšanas centram (TSDC) ir nepieciešami 51 976 eiro, lai līdz 30.aprīlim varētu pabeigt digitalizēt tā rīcībā esošos bijušās Valsts drošības komisijas (VDK) dokumentus, kas ir jāpublicē līdz šī gada 1.maijam.
Kopš 2018.gada 20.decembra interneta vietnē "kgb.arhivi.lv" publiskota daļa no bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentiem jeb tā dēvētajiem "čekas maisiem". Valsts Drošības komitejas aģentu kartotēkā atrodami vairāku sabiedrībā zināmu personu vārdi. Viņu vidū ir arī atjaunotās Latvijas pirmā valdības vadītāja Ivara Godmaņa vārds, kurš sarunā ar "TV3 Ziņām" skaidrojis, kā tas iespējams.
Latvijas tiesās laikā no 2015.gada līdz 2018.gadam saņemtas septiņas lietas par sadarbības fakta ar bijušo Valsts drošības komiteju (VDK) konstatēšanu, no tām izskatītas ir piecas un nevienā no tām sadarbības fakts nav konstatēts, noskaidrots Tiesu administrācijā.
Bijušais Latvijas Universitātes (LU) rektors Mārcis Auziņš sadarbojies ar bijušo Valsts drošības komiteju (VDK), lai iegūtu iespējas stažēties Pekinas Universitātē, liecina Auziņa publicētais emuārs internetā.
Kopš bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu publiskošanas internetā Latvijas tiesās vērsušies vairāki cilvēki, kuri vēlas pierādīt savu nesadarbošanos ar VDK, pastāstīja Tiesu administrācijas (TA) pārstāve Ināra Makārova.
Vairāk nekā piecpadsmit personas no aizvadītajā nedēļā sabiedrībai atklātās LPSR Valsts drošības komitejas ziņotāju - “stukaču” kartotēkas ir tikušas apbalvotas ar Latvijas valsts augstāko apbalvojumu - Triju Zvaigžņu ordeni. Tā vēsta portāls pietiek.com, publicējot šo personu vārdus.
Zināms, ka kopš "čekas maisu" satura daļējas publiskošanas interneta vietnē "kgb.arhivi.lv", to, reģistrējoties, līdz brīvdienām paspējuši aplūkot vismaz 22 000 cilvēku.
Interneta vietnē "kgb.arhivi.lv", kurā ceturtdien pēcpusdienā publiskota daļa bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu jeb tā dēvētie "čekas maisi", līdz sestdienas plkst.9 bija reģistrējušies aptuveni 22 000 lietotāju, pastāstīja Latvijas Nacionālā arhīva pārstāve Māra Sprūdža.
Interneta vietnē "kgb.arhivi.lv", kurā šodien publiskota daļa bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu jeb tā dēvētie "čekas maisi", līdz plkst. 17 bija reģistrējušies 3000 lietotāju, pastāstīja Latvijas Nacionālā arhīva pārstāve Māra Sprūdža.
Šodien publiskotajos bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentos jeb tā dēvētajos "čekas maisos" atrodami atsevišķu politiķu vārdi, kuri līdz šim nebija publiski izskanējuši, lai arī likums prasa šādas ziņas publiskot.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē atbildīgo institūciju pārstāvji skaidroja, ka reģistrācija internetā, lai piekļūtu bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentiem, būs vienkārša un nodrošinās līdzsvaru ar tiesībām saņemt informāciju.
Lai piekļūtu Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) mājaslapā publicētajiem bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentiem un netieši ar VDK saistītiem dokumentiem, ikvienam būs jāreģistrējas, norādot savu vārdu, uzvārdu, personas kodu, e-pasta adresi, lietotāja vārdu un paroli, paredz valdības otrdien apstiprinātie Ministru kabineta noteikumi.