Valsts prezidents

Ja sekos nopietns piedāvājums, Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš būs gatavs nopietni izvērtēt iespēju kandidēt uz Valsts prezidenta amatu.

Latvijas politiskajā vidē jau par tradīciju ir sācis kļūt savdabīgs prezidenta ievēlēšanas veids, kad īstais kandidāts publikai parādās gandrīz vai pēdējā brīdī kā trusītis no cilindra.

Gatavojoties jaunā Valsts prezidenta vēlēšanām, kļūst aizvien skaidrāks, ka viens no noteicošajiem faktoriem šajā koalīcijas saspēlē būs partiju gatavība pārdalīt valsts ietekmīgākos amatus. Ņemot vērā, ka status quo mainīt nealkst neviens no koalīciju veidojošajiem spēkiem, visticamākais ir scenārijs, kas augstajam amatam paredz bezpartejisku kompromisa figūru.

Kultūras cilvēki grib iedvesmojošu Valsts prezidentu. Bet – kas tad liedz pašiem tādu izgatavot? Latvijas Radošo savienību padome ir pietiekami autoritatīva, svarīga organizācija, ar to saistīts liels skaits kultūras cilvēku. Kas liedz nākamo diskusiju rīkot ne vairs par to, kādam jābūt Valsts prezidentam, bet par to – kurš būs Valsts prezidents. Nolemt, kurš būs, un ar visu savu sabiedrisko, ar visu savu gara spēku uzturēt savu nominantu?

Šodien rīts Saeimā iesācies ar politiskām kaislībām. 20 deputāti ir savākuši parakstus, mēģinot panākt atbalstu atklātai Valsts prezidenta ievēlēšanai.

Valsts prezidentam Andrim Bērziņam būtu laicīgāk jāpaziņo par gatavību atkārtoti kandidēt prezidenta vēlēšanās, lai sabiedrībai dotu iespēju vērtēt viņa līdz šim paveikto, šorīt LNT sacīja Latvijas Reģionu apvienības (LRA) līderis Mārtiņš Bondars, kuru LRA pieteikusi augstajam amatam.

Oficiāli paziņojot, ka uz Uzvaras dienas svinībām Maskavā viņš nedosies, Valsts prezidents Andris Bērziņš tomēr ir saglabājis iespēju doties vizītē uz kaimiņvalsti pirms vai pēc kontraversālā 9. maija – norādot, ka tas ir pareizs lēmums, Neatkarīgajai atzīst politikas eksperti.

Kad politiķiem jālemj par lietām, kuras tieši neskar viņu personisko labklājību (piemēram, par Satversmes preambulu vai vispārīgo budžeta ietvaru), tad viņi to dara ar plašu filozofisku vērienu un valstisku redzējumu (kāds nu katram tas ir), bet, ja lēmums skar deputātus personiski (iedzīvotāju ienākuma, nekustamo īpašumu nodokļu likmes vai amatu sadalījumu), tad priekšplānā izvirzās katra personiskā ieinteresētība.

Saeimas aizkulisēs negaidīti parādījušies strāvojumi, kas iekustinājuši jautājumu par maijā gaidāmajām Valsts prezidenta vēlēšanām. Partijas pagaidām apgalvo, ka konkrētas personālijas vēl netiek analizētas, taču kuluāru sarunas liecina, ka politiskais tirgus ir sācies, izskanot trim uzvārdiem – Andris Bērziņš, Vaira Vīķe-Freiberga un Egils Levits.

Vēl rudenī vairums partiju savos priekšvēlēšanu solījumos atbalstīja tautas vēlēta Valsts prezidenta ideju, taču brīdī, kad iecere nonākusi līdz Saeimas darbakārtībai, daļa koalīcijas ir strauji nobremzējusi. Pagaidām radikālā likumprojekta virzība tiek uzturēta galvenokārt ar opozīcijas balsīm, taču politiskajos kuluāros baumo, ka šim procesam ir pārāk daudz zemūdens akmeņu, lai tas nonāktu finiša taisnē.

Gada garumā vairums partiju apgalvoja, ka ir gatavas diskutēt par ieceri Valsts prezidenta vēlēšanas nodot tautas rokās, taču šobrīd, kad iecere ieguvusi konkrētas aprises, politiskā vide pēkšņi ieslēgusi atpakaļgaitu.

Valsts prezidents Andris Bērziņš pašlaik neatbalsta partijas "No sirds Latvijai" (NSL) sagatavoto Satversmes grozījumu projektu par tautas vēlētu Valsts prezidentu.

Pirmklasnieki, skolēni un studenti! Godājamie vecāki, skolotāji un pasniedzēji! Ikviens 1.septembris nāk ar jaunām gaidām, satraukumiem un prieku par to, ka atkal varam būt kopā, lai sāktu vai arī turpinātu savu izglītības ceļu. Šim ceļam nav un nevar būt robežu, jo zinības ir neizmērojamas. Ne velti sakām, ka mācīties nekad nav par vēlu, un patiesi apsveicami ir mācīties mūža garumā, nekad neapstājoties pie sasniegtā.

Apritējuši tieši trīs gadi, kopš Valsts prezidents Andris Bērziņš deva svinīgo zvērestu Saeimai. Lai gan pašreizējam valsts vadītājam bieži tiek pārmests harismas trūkums un neveikla retorika, tomēr eksperti norāda – liela daļa sabiedrības šo šķietamo mīnusu uztver kā plusu, uzskatot Andri Bērziņu par prezidentu iz tautas, kurš runā un uzvedas kā vienkāršs cilvēks.

Jau tuvākajā laikā ir gaidāma situācijas maiņa veselības nozares vadībā, šodien pēc tikšanās ar Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu (V) žurnālistiem pavēstīja Valsts prezidents Andris Bērziņš.

Valsts prezidents Andris Bērziņš vēlas uzlabot Latvijas cilvēku dzīvi ilgtermiņā, nevis gūt ātru un lētu popularitāti īstermiņā. Viņš uzskata, ka savā darbībā nav jācenšas par katru cenu izpatikt visiem, līdz ar to no amata Bērziņš atkāpties negrasās, vēsta prezidenta kanceleja.

Saskaņā ar iepriekš plānoto Rīgas pils telpu atbrīvošanas grafiku Valsts prezidenta kanceleja jau šajā nedēļā ir uzsākusi pārcelšanos.

No šā gada 28.jūnija Valsts prezidents Andris Bērziņš pārtrauks darba attiecības ar padomnieku vēstures jautājumos Antoniju Zundu, aģentūrai LETA apstiprināja prezidenta preses padomniece, preses sekretāre Līga Krapāne.

Šodien, 14.jūnijā, Gulbenes Kultūras centrā, tiekoties ar pilsētas iedzīvotājiem un atbildot uz viņu jautājumiem, Valsts prezidents Andris Bērziņš primāri pieskārās 1941.gada notikumiem un faktoriem, kas šos notikumus izraisīja.

Valsts prezidents Andris Bērziņš pirmajā gadadienā kopš stāšanās valsts pirmās personas amatā nav plānojis publiskus pasākumus, aģentūrai LETA sacīja prezidenta preses sekretāre Līga Krapāne.