Valsts prezidents Raimonds Vējonis no 9.janvāra līdz 11.janvārim darba vizītē uzturēsies Zviedrijā, lai uzsvērtu nepieciešamību stiprināt reģionālo sadarbību drošības un aizsardzības jomā, kā arī pārrunātu aktualitātes un sadarbību ar Zviedrijas amatpersonām, aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā.
Redzot domstarpības valdības koalīcijā, viens no galvenajiem jaunā Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa uzdevumiem ir veidot dialogu starp dažādi domājošajiem Latvijas sabiedrības cilvēkiem, vienoties par kopēju mērķi un attīstības scenārijiem. Tā intervijā "Rietumu radio" sacīja Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks (Liepājas partija).
Aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) ir gatavs uzņemties Valsts prezidenta amatu, ja Saeimas deputāti pieņems attiecīgu lēmumu, to Vējonis ar savas padomnieces Aijas Jakubovskas starpniecību norādījis medijiem.
Aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (LZP/ZZS) ir visnotaļ cienījama un nopietna kandidatūra Valsts prezidenta amatam, šādu viedokli par Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) izvirzīto Valsts prezidenta amata kandidātu Vējoni pauda Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu dekāns politologs Juris Rozenvalds.
Nākamajam Valsts prezidentam jābūt nācijas līderim, kuru atbalsta visu lielāko Latvijas etnisko kopienu vairākums, bet īpaši svarīgs šajos ģeopolitiskajos apstākļos ir krievu kopienas atbalsts, uzskata Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, kura vadītās partijas "Latvijai un Ventspilij" sadarbības partnere Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) vēl nav oficiāli nosaukusi savu prezidenta amata kandidātu.
Opozīcijas partija "Saskaņa" savu Valsts prezidenta amata kandidātu varētu virzīt gadījumā, ja partiju neapmierinās koalīcijas virzītais pretendents minētajam amatam, lai gan "Saskaņai" ir arī savs kandidāts, kas ir partijas biedrs, šorīt intervijā LTV raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja partijas biedrs Saeimas sekretārs Andrejs Klementjevs (S).
Arī citu valstu, tai skaitā Krievijas specdienestiem, interesē, kas būs Latvijas prezidents, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" atzina Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors Jānis Maizītis.
Kādreizējais ārlietu un arī aizsardzības ministrs Artis Pabriks uzskata, ka viens no labākajiem kandidātie nākamā Valsts prezidenta amatam varētu būt ģenerālis, pašreizējais (2014) Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube.
Latvijas politiskajā vidē jau par tradīciju ir sācis kļūt savdabīgs prezidenta ievēlēšanas veids, kad īstais kandidāts publikai parādās gandrīz vai pēdējā brīdī kā trusītis no cilindra.
Gatavojoties jaunā Valsts prezidenta vēlēšanām, kļūst aizvien skaidrāks, ka viens no noteicošajiem faktoriem šajā koalīcijas saspēlē būs partiju gatavība pārdalīt valsts ietekmīgākos amatus. Ņemot vērā, ka status quo mainīt nealkst neviens no koalīciju veidojošajiem spēkiem, visticamākais ir scenārijs, kas augstajam amatam paredz bezpartejisku kompromisa figūru.
Kultūras cilvēki grib iedvesmojošu Valsts prezidentu. Bet – kas tad liedz pašiem tādu izgatavot? Latvijas Radošo savienību padome ir pietiekami autoritatīva, svarīga organizācija, ar to saistīts liels skaits kultūras cilvēku. Kas liedz nākamo diskusiju rīkot ne vairs par to, kādam jābūt Valsts prezidentam, bet par to – kurš būs Valsts prezidents. Nolemt, kurš būs, un ar visu savu sabiedrisko, ar visu savu gara spēku uzturēt savu nominantu?
Šodien rīts Saeimā iesācies ar politiskām kaislībām. 20 deputāti ir savākuši parakstus, mēģinot panākt atbalstu atklātai Valsts prezidenta ievēlēšanai.
Valsts prezidentam Andrim Bērziņam būtu laicīgāk jāpaziņo par gatavību atkārtoti kandidēt prezidenta vēlēšanās, lai sabiedrībai dotu iespēju vērtēt viņa līdz šim paveikto, šorīt LNT sacīja Latvijas Reģionu apvienības (LRA) līderis Mārtiņš Bondars, kuru LRA pieteikusi augstajam amatam.
Oficiāli paziņojot, ka uz Uzvaras dienas svinībām Maskavā viņš nedosies, Valsts prezidents Andris Bērziņš tomēr ir saglabājis iespēju doties vizītē uz kaimiņvalsti pirms vai pēc kontraversālā 9. maija – norādot, ka tas ir pareizs lēmums, Neatkarīgajai atzīst politikas eksperti.
Kad politiķiem jālemj par lietām, kuras tieši neskar viņu personisko labklājību (piemēram, par Satversmes preambulu vai vispārīgo budžeta ietvaru), tad viņi to dara ar plašu filozofisku vērienu un valstisku redzējumu (kāds nu katram tas ir), bet, ja lēmums skar deputātus personiski (iedzīvotāju ienākuma, nekustamo īpašumu nodokļu likmes vai amatu sadalījumu), tad priekšplānā izvirzās katra personiskā ieinteresētība.
Saeimas aizkulisēs negaidīti parādījušies strāvojumi, kas iekustinājuši jautājumu par maijā gaidāmajām Valsts prezidenta vēlēšanām. Partijas pagaidām apgalvo, ka konkrētas personālijas vēl netiek analizētas, taču kuluāru sarunas liecina, ka politiskais tirgus ir sācies, izskanot trim uzvārdiem – Andris Bērziņš, Vaira Vīķe-Freiberga un Egils Levits.
Vēl rudenī vairums partiju savos priekšvēlēšanu solījumos atbalstīja tautas vēlēta Valsts prezidenta ideju, taču brīdī, kad iecere nonākusi līdz Saeimas darbakārtībai, daļa koalīcijas ir strauji nobremzējusi. Pagaidām radikālā likumprojekta virzība tiek uzturēta galvenokārt ar opozīcijas balsīm, taču politiskajos kuluāros baumo, ka šim procesam ir pārāk daudz zemūdens akmeņu, lai tas nonāktu finiša taisnē.