Valsts kultūrkapitāla fonds

Mūsdienās par vienu no svarīgākajām tautsaimniecības nozarēm kļuvusi projektu ekonomika. Arvien vairāk “inteliģento” profesiju aizvieto mākslīgā inteliģence (artificial intelligence), līdz ar to par vēlamāko profesiju kļūst “projektu naudas apgūšanas” specialitāte. Tiesa, ne mazāk pieprasīta ir “naudas dalīšanas” specialitāte.

Noslēdzies Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) 2. kultūras projektu konkurss. Finansēto projektu saraksti pieejami VKKF mājaslapā – www.vkkf.lv

Notikušas ikgadējās izmaiņas Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) ekspertu komisijās. Saskaņā ar likumu par VKKF darbu sāks virkne jaunu ekspertu, jo daļai līdzšinējo ekspertu beidzies divus gadus ilgais darbošanās laiks.

Valsts kontroles (VK) atzinumi par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) un Kultūras ministrijas (KM) funkciju pārklāšanos šonedēļ raisījuši daudz platu smaidu kultūras darbinieku sejās. Kā nu ne – beidzot šīs nabadzības dēļ dzimušās sistēmas vājās puses atzinuši pat profesionāli revidenti un grāmatveži.

Runājot par nepietiekamo kultūras budžetu, pēdējo nedēļu laikā vislielākie nemiera cēlāji ir rakstnieki. Par to nav jābrīnās – literatūra savā ziņā ir kultūra kultūrā. Ja valsts mērogā vissliktākais budžets ir kultūras nozarei, tad kultūras budžeta mērogā vissliktākais finansējums ir tieši literatūrai. Aprēķini ir dažādi, arī tādi, kas apgalvo, ka literatūra, par spīti tam, ka grāmatniecība kā industrija valstij ienesot ap 30 miljoniem LVL gadā, saņemot vien apmēram pusprocentu no kopējā kultūras budžeta. Droši vien precīzas summas te būtu nosaucamas vien tad, ja Kultūras ministrijas budžetu reiz sāktu veidot nevis ievērojot tradīcijas un lobiju spēles, bet gan no nulles, izvērtējot arī to, kur nauda tiek tērēta ne pārāk lietderīgi.

Šodien, 24. augustā, Ministru kabineta sēdē apstiprināts jauns Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) padomes sastāvs, kas nomaina ekspertus, kuru pilnvaru termiņš ir beidzies.