Apstiprināts jauns Valsts Kultūrkapitāla fonda padomes sastāvs

Šodien, 24. augustā, Ministru kabineta sēdē apstiprināts jauns Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) padomes sastāvs, kas nomaina ekspertus, kuru pilnvaru termiņš ir beidzies.

Par VKKF padomes locekļiem apstiprināti - Filmu mākslas nozares ekspertu komisijas priekšsēdētāja Lelda Ozola,Literatūras nozares ekspertu komisijas priekšsēdētājs Arno Jundze, Vizuālās mākslas nozares ekspertu komisijas priekšsēdētājs Andris Vītoliņš, Tradicionālās kultūras nozares ekspertu komisijas priekšsēdētāja Ruta Cibule, Mūzikas un dejas mākslas nozares ekspertu komisijas priekšsēdētāja Dace Bluķe,Kultūras mantojuma nozares ekspertu komisijas priekšsēdētāja Dace Čoldere, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēža padomniece Olga Kokāne,Nacionālās kultūras padomes locekle Gundega Laiviņa,Dizaina un arhitektūras nozares ekspertu komisijas priekšsēdētāja Zanda Redberga, Latvijas Teātra darbinieku savienības priekšsēdētāja Daiga Šiliņa, Finanšu ministrijas Budžeta departamenta Izglītības, zinātnes, kultūras, sporta finansēšanas nodaļas vadītāja Līga Šulca.

Darbu VKKF padomē turpina Kultūras ministrs Ints Dālderis un Teātra mākslas nozares ekspertu komisijas priekšsēdētājs Lauris Gundars.

VKKF padome ir fonda augstākā pārvaldes institūcija. Tās sastāvā saskaņā ar VKKF likumu ir kultūras ministrs, Finanšu ministrijas, Nacionālās kultūras padomes, Radošo savienību padomes, Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji un katras nozaru ekspertu komisijas priekšsēdētājs. Fonda padomes pilnvaru laiks ir divi gadi. Fonda padomes locekļi VKKF padomē drīkst darboties ne ilgāk kā vienu pilnvaru laiku pēc kārtas. Padome lemj par VKKF darbības stratēģiju, nosaka gada prioritātes kultūras projektu jomā, izsludina un organizē projektu konkursus, kā arī sadala fonda līdzekļus kultūras projektu īstenošanai.

Pirmā padomes sēde jaunajā sastāvā notiks 26.augustā, kad tiks ievēlēts padomes priekšsēdētājs.

Latvijā

Taksometru pakalpojumu pieejamība dažādām sabiedrības grupām un invaliditātes veidiem var būt atšķirīga, tomēr transportlīdzekļu pielāgošanā jāveic ievērojami uzlabojumi, jāizglīto vadītāji un jāveicina empātija, reizē neaizmirstot par drošas braukšanas kultūru, lai taksometru pakalpojumus pilnvērtīgi varētu izmantot arī pasažieri ar invaliditāti un vecāki ar maziem bērniem, uzskata Tiesībsarga birojs.

Svarīgākais