Rīgas brīvostas pārvalde š.g. 28.martā ir saņēmusi Valsts kontroles (VK) Piektā revīzijas departamenta vēstuli, kurā teikts, ka Valsts kontrole ir izvērtējusi Rīgas brīvostas pārvaldes sniegtos skaidrojumus un informāciju un norāda, ka Rīgas brīvostas pārvalde ir nodrošinājusi visus Valsts kontroles likumības revīzijas “Rīgas brīvostas pārvaldes darbības atbilstība normatīvo aktu prasībām” ieteikumus, līdz ar ko Valsts kontroles likumības revīzija Rīgas brīvostas pārvaldē uzskatāma par noslēgtu.
Pārsvarā Veselības ministrijas (VM) plānošanas dokumentos iekļautie pasākumi netiek izpildīti, revīzijā par ambulatoro veselības aprūpes sistēmu Latvijā secinājusi Valsts kontrole.
Latvijas Ģimenes ārstu asociācija (LĢĀA) pauž neizpratni par to, ka Valsts kontrole nav lūgusi tai viedokli par primārās veselības aprūpes sistēmas revīzijas rezultātiem, līdz ar to arī nav analizējusi konstatēto problēmu iemeslus.
Valsts kontrole kritiski vērtē Veselības ministrijas (VM) spēju ieviest pašas saplānotus politikas dokumentus – plānus un stratēģijas, no kā cieš visa Veselības ministrija. «Ja esošo situāciju nemaina, pat desmitkārtīga finansējuma palielināšana problēmas veselības nozarē neatrisinās,» saka Valsts kontroles padomes locekle un trešā revīzijas departamenta direktore Inga Vārava. Valsts kontrole šodien publisko ziņojumu par veikto revīziju Vai valsts pacientiem spēj nodrošināt efektīvu ambulatoro veselības aprūpi?
Latvijas pensiju sistēma atzīta par septīto ilgtspējīgāko pasaulē, taču Latvijā par sistēmas spēju nodrošināt pensionārus ar pietiekamiem ienākumiem vecumdienās un strādājošo iespējām piepildīt sociālo budžetu, lai pensijas būtu pietiekamas, arvien pieaug gan skepse, gan bažas.
Visgrūtāk ar Valsts kontroles revīzijās konstatēto trūkumu novēršanu veicas izglītības jomā un veselības jomā, intervijā LNT raidījumā "900 sekundes" sacīja Valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Šomēnes (23. janvārī) beidzas pilnvaru termiņš valsts kontrolierei Elitai Krūmiņai. Par to, kurš nākamos četrus gadus vadīs šo iestādi, lems Saeima, tomēr, kā 6K norāda atsevišķi parlamenta deputāti, ir liela iespējamība, ka amatu saglabās E. Krūmiņa. Valsts kontrole (VK) regulāri atklāj būtiskus pārkāpumus valsts un pašvaldību iestādēs, kā arī nesaimnieciski izlietotus līdzekļus simtiem tūkstošu eiro apmērā. Tomēr šīs iestādes atklājumi nereti paliek ziņu virsrakstu līmenī. To gan iecerēts mainīt.
Pašreizējā valsts kontroliere Elita Krūmiņa ir vienīgā izvirzītā kandidāte uz šo amatu nākamajām pilnvaru termiņam, aģentūra LETA noskaidroja Saeimas Preses dienestā.
Valdošās koalīcijas partiju pārstāvji ir atbalstoši par iespēju pašreizējai valsts kontrolierei Elitai Krūmiņai turpināt pildīt šos pienākumus arī nākamajā pilnvaru termiņā.
Juristu un politiķu aprindās 2013. gada janvārī izcēlās strīdi par to, vai Elita Krūmiņa, kas bija jau divus termiņus strādājusi Valsts kontroles (VK) padomē, drīkst ieņemt valsts kontrolieres amatu.
Septiņi Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputāti pauduši atbalstu pašreizējai valsts kontrolierei Elitai Krūmiņai, tādējādi iesniedzot viņas kandidatūru uz nākamo termiņu šim amatam, aģentūru LETA informēja parlamenta Preses dienestā.
Korupcijas risku novēršana Valsts ieņēmumu dienestā (VID) nav bijusi pietiekami augsta prioritāte, secināts Valsts kontroles revīzijā par valsts saimnieciskā gada pārskatu.
Valsts kontrole (VK) noraida Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPA) vadītāja Jura Dambja izteiktos pārmetumus par darba traucēšanu un nekvalitatīvi veiktu revīziju.
Valsts kontroliere Elita Krūmiņa neredz pamatu Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) paustajām bažām par demokrātiskas valsts principu neievērošanu, Valsts kontrolei palielinot pilnvaras.
Valsts kontrole, vētījot ministriju un centrālo valsts institūciju finanses, šoreiz pastiprinātu uzmanību pievērsa tam, vai līdzekļi izlietoti paredzētam mērķim. VK nācās konstatēt daudz trūkumu un vairākos miljonos eiro mērāmu neefektīvu līdzekļu izlietojumu.