Latvijas Universitāte (LU) pērn četriem darbiniekiem bez pamatojuma ir palielinājusi izmaksājamās atlīdzības apmēru kopumā par 76 823 eiro, revīzijā par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 2019.gada pārskata sagatavošanas pareizību secinājusi Valsts kontrole.
Pērn, sakarā ar LU rektora Indriķa Muižnieka neapstiprināšanu amatā, darbu uzteica četras personas, kuras saņēma kompensācijas.
Valsts kontroles ieskatā LU vienošanās par profesionālās darbības ierobežojumu pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanās ar šiem četriem darbiniekiem nav noslēgtas, lai aizsargātu universitāti kā darba devēju no darbinieka profesionālās darbības, kas var radīt konkurenci darba devēja komercdarbībai, bet gan ir izmantota kā instruments, lai nodrošinātu labvēlīgus finansiālus apstākļus četriem darbiniekiem, bez pamatojuma palielinot tiem izmaksājamās atlīdzības apmēru kopumā 76 823 eiro apmērā.
Valsts kontrolē ziņo, ka revīzijas laikā LU nav iesniegusi pierādījumus, ka darbinieki, ar kuriem noslēgtas vienošanās, pēc darba attiecību izbeigšanas tiešām varētu radīt būtisku konkurenci LU komercdarbībai. Tāpēc revidenti uzskata, ka vienošanās par profesionālo ierobežojumu noteikšanu nav noslēgtas, lai nodrošinātu Darba likuma paredzētā mērķa sasniegšanu.
Tāpat norādīts, ka darbinieku iesniegumi par darba tiesisko attiecību izbeigšanu satur identisku tekstu. Turklāt, ar darbiniekiem vienošanos par profesionālo ierobežojumu noteikšanu un izmaksājamo atlīdzību LU parakstījis 27.augustā, proti, dienā, kad Ministru kabinetā tika skatīts rīkojuma projekts "Par Latvijas Universitātes rektoru", kurā valdība neapstiprināja amatā LU rektoru Indriķi Muižnieku.
Valsts kontrolē skaidro, ka vienošanās par profesionālās darbības ierobežojumu pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanās slēdzama rakstveidā, norādot konkurences ierobežojuma veidu, apmēru, vietu, laiku un darbiniekam izmaksājamās atlīdzības apmēru. Darba devējam ir jāizvērtē potenciālie komercdarbības riski, kas var radīt konkurenci darba devēja komercdarbībai, nosakot individuālajam gadījumam atbilstošus profesionālās darbības
ierobežojumus.
Tomēr LU revīzijā neesot varējusi iesniegt pierādījumus, kas apliecinātu individuālu izvērtējumu veikšanu, un kas apliecinātu, ka darbinieki pēc darba attiecību izbeigšanas tiešām varētu radīt būtisku konkurenci LU komercdarbībai, un pamatotu darbiniekiem noteikto un vienošanās iekļauto profesionālās darbības ierobežojuma veidu, termiņu un atlīdzības apmēru.
Vienlaikus LU noslēgtās vienošanās ar šiem darbiniekiem paredz identiskus profesionālās darbības ierobežojumus visiem četriem darbiniekiem, neskatoties uz to atšķirīgajiem darba pienākumiem un darbā izmantoto informāciju.
Turklāt LU atlīdzības par profesionālās darbības ierobežojumu ievērošanu izmaksu veikusi vienā maksājumā, kas ir pretrunā Darba likumā noteiktajam, ka darba devēja pienākums pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanās maksāt darbiniekam atbilstošu ikmēneša atlīdzību par konkurences ierobežojuma ievērošanu, pauda Valsts kontrolē.
Valsts kontroles ieskatā nav pieļaujams slēgt tādu vienošanos par profesionālās darbības ierobežojumu pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanās, kas tiek izmantota kā instruments, lai nodrošinātu labvēlīgus finansiālus apstākļus darbiniekiem, bez izvērtējuma palielinot tiem izmaksājamās atlīdzības apmēru.
Jau ziņots, ka reaģējot uz valdības lēmumu neapstiprināt LU rektora amatā Indriķi Muižnieku, darbu uzteica augstskolas Administrācijas vadītājs Ansis Grantiņš, LU rektora biroja vadītāja Alma Eihentāle, Studiju attīstības un pārvaldības pilnveides programmas vadītāja Jūlija Stare un Akadēmiskā centra attīstības programmas vadītāja Gunta Rača.
Arī abi prorektori pēc valdības lēmuma pieņemšanas paziņoja, ka izmantos savus neizņemtos atvaļinājumus un līdz novembra sākumam amata pienākumus nepildīs.
Tika ziņots, ka no LU aizgājušie darbinieki kompensācijās saņems ap 53 000 eiro. Grantiņam kompensācijā izmaksāja ap 17 000 eiro, savukārt Eihentālei ap 8000 eiro, Starei un Račai katrai kompensācijās izmaksāja aptuveni 14 000 eiro.
Vaicāts par kompensāciju izmaksāšanu aizgājušajiem darbiniekiem, LU rektors Indriķis Muižnieks aģentūrai LETA sacīja, ka viņš ir parakstījis rīkojumus par kompensāciju piešķiršanu Grantiņam un Eihentālei un tās tiks izmaksātas četru mēnešalgu apmērā.
Atbilstoši likumam, darbiniekiem, kuriem bijušas darba attiecības ar augstskolu, kompensāciju izmaksā trīs mēnešu apmērā, bet tiem darbiniekiem, kuriem bijis darbs ar konfidenciāliem materiāliem kompensācija tiek izmaksāta četru mēnešalgu apmērā, skaidroja Muižnieks.
"Tā ceturtā mēnešalga ir kā kompensācija par to, ka turpmākos divus gadus minētās personas nevarēs uzsākt darba attiecības ar citām augstskolām," piebilda bijušais rektors.