Revīzija: Rīgas vēsturiskajā centrā bīstamākās valsts ēkas ir valdības nams un Finanšu ministrija

2019.gadā VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) budžeta finansējumā tika iekļauti četri miljoni eiro projektam "UNESCO Pasaules kultūras mantojuma "Rīgas vēsturiskais centrs" teritorijā esošo valsts ēku bīstamības un avārijas situācijas novēršana", sākotnēji paredzot piecu ēku atjaunošanu, bet gada beigās sarakstam pievienojot vēl divas. Valsts kontrole neapšauba to, ka VNĪ izlietotais finansējums ir sekmējis septiņu valstij piederošu ēku bīstamības un avārijas situāciju novēršanu, tomēr pēc revīzijas tā arī palika neatbildēts jautājums: kādēļ projektā tika izraudzīti septiņi konkrētie objekti, kuru vidū ir arī Ministru kabineta un Finanšu ministrijas ēkas, ja Rīgas vēsturiskajā centrā ir citas valsts ēkas, kuras apdraud garāmgājējus un vizuāli izskatās daudz sliktāk?

Finanšu ministrija ir atbildīga par valsts politikas izstrādi valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas jomā. Viena no Finanšu ministrijas prioritātēm ir nodrošināt valsts nekustamo īpašumu efektīvu izmantošanu un apsaimniekošanu. Lielu daļu valsts īpašuma apsaimnieko VNĪ - tie ir ne tikai Finanšu ministrijas institūciju izmantotie īpašumi, bet arī virkne citu, kur atrodas valsts institūcijas, piemēram, Valsts prezidenta kanceleja, Ministru kabinets, dažas ministrijas, muzeji, teātri u.c. VNĪ ir atbildīgi par šo ēku uzturēšanu, saglabāšanu un arī atjaunošanu, kam ik gadu tiek atvēlēti valsts budžeta līdzekļi.

No šim projektam paredzētā četru miljonu eiro budžeta finansējuma, kas 2019.gadā tika novirzīts VNĪ, visvairāk līdzekļu atvēlēts Finanšu ministrijas ēkai Smilšu ielā 1. Tai pašā laikā 2019.gada beigās diviem objektiem finansējums tika samazināts, atvēlot to projektam klāt pievienotajai valdības ēkai Brīvības bulvārī 36 un ēkai Eksporta ielā 6.

Atbilstoši VNĪ reģistra datiem UNESCO Pasaules kultūras mantojuma "Rīgas vēsturiskais centrs" teritorijā kopumā ir reģistrēti valsts nekustamie īpašumi 50 adresēs. Valsts kontrole, veicot Finanšu ministrijas 2019.gada revīziju, nevarēja gūt pārliecību par konkrēto septiņu objektu iekļaušanas pamatotību šajā projektā, proti - vai šī tiešām ir bijusi atbildīga pieeja kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā?

Izvērtējot kritērijus, pēc kuriem ēkas iekļautas sarakstā, revidenti konstatēja, ka tie nedod iespēju objektīvi lemt, vai ēka patiešām ir bīstama un atrodas avārijas stāvoklī un primāri būtu iekļaujama atjaunojamo sarakstā. Saskaņā ar VNĪ revīzijas laikā sniegto informāciju ēkai obligāti jāatbilst kritērijam, ka tā ir reģistrēta uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā, un vismaz vienam no pārējiem sešiem kritērijiem, to skaitā ir nosacījums, ka ēkai jāatrodas UNESCO Pasaules kultūras mantojuma "Rīgas vēsturiskais centrs" teritorijā. Valsts kontroles ieskatā, šādā gadījumā par bīstamu vai avārijas stāvoklī esošu var atzīt jebkuru valstij piederošu Rīgas vēsturiskajā centrā esošu ēku. Tai pašā laikā pārējie pieci kritēriji, kuru vidū ir degradētā objekta statuss, nolietojums vairāk nekā 30%, sabiedrības drošības apdraudējums var arī nebūt. Vienlaikus revidentiem netika uzrādīts visu 50 vēsturiskajā centrā esošo īpašumu novērtējums, kas neļāva pārliecināties par finansējumam izvirzīto objektu un katram no tiem piešķirtā finansējuma sadalījuma pamatotību.

Revīzijas noslēgumā Finanšu ministrija skaidroja, ka "Programmas ietvaros tiek veikti ieguldījumi kultūrvēsturiski nozīmīgās ēkās, kurās atsevišķi elementi ir bīstamā tehniskā stāvoklī, darbojas valsts funkcijai būtiskas institūcijas, kuras sabiedrība intensīvi apmeklē. (..) Izvēlētie objekti atbilst kopumā augstākajam kritēriju skaitam: ēkas bīstamība, ēkas atrašanās Rīgas vēsturiskajā centrā, rekonstruēšanas īstenošanas iespēja atbilstoši pieejamam finansējumam divos gados, kā arī sabiedrībai nozīmīga ēka." Par Finanšu ministrijas ēkas bīstamību skaidrots: "tā ir uzskatāma par bīstamu, jo tehniskās apsekošanas slēdzienā Finanšu ministrijas ēkai fiksēts neapmierinošs jumta segums, pagraba pārseguma horizontālās hidroizolācijas vertikālās daļas atdalīšanās no sienas, kā rezultātā nokrišņi iekļūst pagrabā. Arī ēkas logi ir sliktā tehniskā stāvoklī, daļa logu konstrukciju pat avārijas stāvoklī", savukārt par valdības ēku Valsts kontrolei tika sniegts šāds lakonisks skaidrojums: "Nekustamā īpašuma objektā Brīvības bulvārī 36 ēkas ārējās fasādes apdare ir bīstamā stāvoklī, ko apliecina īpašuma objekta lietotāja vēstules."