No 2025. gada janvāra līdz septembrim Krievijas federālā budžeta izdevumi militārajiem mērķiem sasniedza jaunu rekordu - 11,85 triljonus rubļu (aptuveni 127,5 miljardus eiro), vēsta Amsterdamā bāzētais neatkarīgais izdevums "The Moscow Times".
Lai nodrošinātu papildu finansējumu valsts aizsardzības spēju attīstībai un sabiedrības noturības stiprināšanai, Saeima ceturtdien, 6. novembrī, konceptuāli atbalstīja Ministru kabineta iesniegto Valsts aizsardzības un drošības fonda likuma projektu. Paredzēts, ka fonds kalpos kā instruments papildu finanšu līdzekļu piesaistei un mērķtiecīgai izmantošanai valsts drošības stiprināšanai.
Vairāki opozīcijas deputāti uzskata, ka nākamā gada budžets ir "bankrota budžets", nevis "budžets drošākai nākotnei", un norāda uz valsts parāda palielināšanu, kas uzliks slogu uz visu Latvijas iedzīvotāju pleciem.
Austrumu pierobeža ir stratēģiski nozīmīgs reģions Latvijas attīstībā, konferencē "Kurp ej, pierobeža? Austrumu pierobežas reģionu attīstības vīzija 2040" teica aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).
Aizsardzības ministrija savos iekšējos budžeta resursos ir atradusi aptuveni 46 miljonus eiro, kurus tagad pārdalīs un novirzīs kaujas spēju stiprināšanai, aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrijas Preses nodaļa.
Pēc Valsts prezidenta austrumu robežas apmeklējuma pierobežas zemnieki nobažījušies par to, kas viņus sagaida, Latvijas valstij stiprinot savu robežu. Zemnieki vēlas skaidrību par zemju atsavināšanu.
Vakar, 2. septembrī, aizsardzības ministrs Andris Sprūds uzdevis Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem pastiprināt gatavību, lai nodrošinātu Latvijas gaisa, informatīvās un kibertelpas pastiprinātu novērošanu, kā arī veikt visu zemessargu apziņošanu, vēstīts AM Militāri publisko attiecību departamenta paziņojumā medijiem.
Tikai 16% vāciešu apgalvo, ka viņi būtu ir gatavi bez vilcināšanās ķerties pie ieročiem militāra konflikta gadījumā, liecina jaunas aptaujas rezultāti.
Liepājai ir nozīmīga loma Baltijas jūras reģionā no valsts drošības un aizsardzības spēju perspektīvas, turklāt ostas loma turpmākajos gados tikai pieaugs, tāpēc jau patlaban ir nepieciešams attīstīt tās infrastruktūras spējas un kapacitāti, uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš trešdien Jūrmalas rezidencē tikās ar Liepājas domes priekšsēdētāju Gunāru Ansiņu (Liepājas partija).
Latvija 3,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) novirzīs tiešajiem militārajiem izdevumiem, savukārt 1,5% no IKP varēs attiecināt tādām jomām kā kiberdrošība, civilās aizsardzības pasākumi un palīdzība Ukrainai, izriet no Valsts prezidenta Edgars Rinkēviča sacītā
Zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) plāno tikties ar iniciatīvas par AS "Latvijas valsts meži" (LVM) ciršanas apjoma palielināšanu aizsardzības budžeta papildināšanai autoriem, tostarp Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) padomes locekli Uldi Biķi un citiem nozares pārstāvjiem, aģentūrai LETA pastāstīja ministrs.
Situācijā, kad sabiedrībā pieaug sapratne, ka nepieciešams strauji kāpināt izdevumus aizsardzībai, vienlaikus parādās gaudas, ka neesot nekādas jēgas tērēt naudu aizsardzībai, jo no tā jau tāpat nekas nemainīšoties. “Nekā nedarīšanas” apoloģēti atsaucas uz Otrā pasaules kara pieredzi, kad Latvija it kā esot stipri bruņojusies, bet tas nekādi nav Latviju glābis no sekojošām okupācijām.
Pēdējā laikā arvien biežāk nākas dzirdēt dažādu satrauktu cilvēku jautājumus: kas tagad būs? Vai tiešām karš? Kādas ir mūsu spējas nodrošināt savas valsts aizsardzību?
Latvijas aizsardzības izdevumu palielināšana nozīmēs finansējuma samazināšanu citās jomas, atzina Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš trešdien Rīgas pilī tikās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV).
Lietuvas prezidents Gitans Nausēda paziņojis, ka, visticamāk, noteiks veto nākamā gada valsts budžetam, ja tajā aizsardzībai tiks atvēlēts mazāk nekā 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs aicina aktīvi izmantot tehnoloģijas attīstības sniegtās iespējas, valsts aizsardzībā ieviešot dronus un mākslīgo intelektu, aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta padomnieks komunikācijas jautājumos Mārtiņš Drēģeris.
Līdz vasarai vajadzētu būt skaidrībai par pretgaisa aizsardzības sistēmu rotāciju Baltijas valstīs, paziņoja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda, uzsverot, ka ne visi NATO Viļņas samita, kas notika pērn jūlijā, pieņemtās deklarācijas lēmumi ir īstenoti.