Krievija atkal pārspējusi savu militāro tēriņu rekordu: 127,5 miljardi eiro
No 2025. gada janvāra līdz septembrim Krievijas federālā budžeta izdevumi militārajiem mērķiem sasniedza jaunu rekordu - 11,85 triljonus rubļu (aptuveni 127,5 miljardus eiro), vēsta Amsterdamā bāzētais neatkarīgais izdevums "The Moscow Times".
Izdevums atsaucas uz aprēķiniem, ko veicis Vācijas Starptautisko un drošības lietu institūta pētnieks Janiss Klūge, balstoties uz Krievijas Finanšu ministrijas datiem.
Krievijas militārie un ieroču ražošanas izdevumi pieauga vēl par 30% jeb 2,76 triljoniem rubļu (aptuveni 29,7 miljardiem eiro), salīdzinot ar to pašu periodu pērn. Krievijas militārais budžets tagad ir par 95% lielāks nekā 2023. gadā, par 173% lielāks nekā 2022. gadā un par 295% jeb gandrīz četras reizes lielāks nekā 2021. gadā.
Vidēji Kremļa militārā mašinērija tērēja 1,32 triljonus rubļu mēnesī, 43,4 miljardus rubļu dienā vai 1,9 miljardus rubļu stundā.
Trīs ceturkšņos atklātām pozīcijām tika iztērēti 4,816 triljoni rubļu, bet noslepenotām pozīcijām - 7,038 triljoni rubļu. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu slēptā izdevumu daļa palielinājās par 39%, aprēķinājis Klūge.
Kremlis karam iztērēja 44% no visiem federālajiem nodokļu ieņēmumiem un 39% no kopējiem federālajiem izdevumiem. Salīdzinājumam pagājušajā gadā tie bija attiecīgi 39% un 36%, bet 2021. gadā - tikai 18,4% un 19%.
Saskaņā ar Klūges aprēķiniem karš pret Ukrainu kopš 2022. gada sākuma Krievijas nodokļu maksātājiem ir izmaksājis 42,34 triljonus rubļu.
Tas ir līdzvērtīgi visas Krievijas augstākās izglītības sistēmas 24 gadu budžetiem un 22 gadu izdevumiem federālajai veselības aprūpei.
Budžeta projektā 2026. gadam pozīcijā "valsts aizsardzība" valdība paredzējusi 12,9 triljonus rubļu, bet vēl 3,91 triljonu rubļu pozīcijā "valsts drošība". Kopumā drošības un militārās iestādes saņems 16,84 triljonus rubļu, kas ir 38% no budžeta kopējiem izdevumiem.
Sociālo izdevumu īpatsvars federālajā budžetā 2026. gadā būs 25,1%, salīdzinot ar 38,1% pirms atkārtotā iebrukuma Ukrainā. Izdevumi tautsaimniecības atbalstam samazināsies līdz 10,9% salīdzinājumā ar 17,6% līdz 2022. gadam. Saskaņā ar Finanšu ministrijas sniegto informāciju abi šie rādītāji būs zemākie 20 gadu laikā.
Ziņu aģentūras "Reuters" avoti iepriekš ziņoja, ka Krievija neplāno samazināt bruņošanās izdevumus pat tad, ja miera sarunas būs veiksmīgas.
"Joprojām būs jāražo lādiņi un bezpilota lidaparāti, lai gan nedaudz mazākā apjomā. Konfrontācija saglabāsies, armijas un ieroču izdevumi būs lielāki, jo arī Rietumi tos palielina," norādīja aģentūras sarunbiedrs. Pēc viņa teiktā, militāro izdevumu samazināšana ir iespējama ne agrāk kā 2027. gadā, bet diez vai "līdz tādam līmenim, kāds bija pirms 2022. gada".
