Covid-19 krīzē nonākušiem uzņēmumiem varētu kompensēt daļu apgrozāmo līdzekļu, paredz Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie priekšlikumi nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem Covid-19 radīto ekonomisko seku novēršanai.
2020.gada sākumā Latvijā internetu lietoja 99,9% uzņēmumu1, un 62,6% no tiem bija sava tīmekļa vietne, tai skaitā 94,1% lielo uzņēmumu, 81% vidējo un 58,4% mazo2, liecina Centrālās statistikas pārvaldes ikgadējā aptauja par informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) lietošanu un e-komerciju uzņēmumos.
Desmit Baltkrievijas uzņēmumi izteikuši vēlmi pārcelt savu darbību uz Latviju, informēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns.
Papildu ierobežojumi Covid-19 izplatības ierobežošanai sabiedriskās ēdināšanas iestādēm radīs zaudējumus, kuri valstij būtu jākompensē, pauda Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Pinnis.
Eiropas Komisija (EK) apstiprinājusi Latvijas plānus izveidot fondu, kura iecerētais apjoms būs 100 miljoni eiro un kurš, izmantojot parāda un pašu kapitāla instrumentus, veiks ieguldījumus Covid-19 krīzes skartos lielos Latvijas uzņēmumos.
Ministru kabinets ceturtdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) priekšlikumu paredzēt iespēju atbrīvot uzņēmumus no nomas maksas ārkārtējās situācijas laikā.
Ne vien Latvijā, bet arī citviet pasaulē uzņēmēji koronavīrusa Covid-19 radītās krīzes dēļ nonākuši neapskaužamā situācijā. Arī kāda latviete Īrijā, kura tur nodarbojusies ar uzņēmējdarbību atzīst, cik notikušais ir smags pārbaudījums arī viņai.
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pirms diviem gadiem izstrādātais Nodokļu maksātāju reitings liecina, ka Latvijā ir vairāk nekā 4000 uzņēmumu, kuru nodokļu reitings pārsniedz 90 procentus.
Darbaspēka izmaksas Latvijā patlaban ir augstākas nekā citās Baltijas valstīs, tādējādi radot papildu slogu biznesam, un padarot Latvijas uzņēmējus nekonkurētspējīgus Baltijā, uzskata Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā (LTRK).
Nākamā gada valsts budžetā paredzēti 1 207 683 eiro, lai dzēstu 32 uzņēmumu debitoru parādsaistības. Lielākās dzēšamās parādsaistības ir AS Dzintars – 295 900 eiro.
Otro gadu pēc kārtas par taisnīgāko atalgojuma maksātāju Latvijā atzīta starptautiskā lidosta “Rīga”. Otrajā vietā ierindojas “Accenture” Latvijas filiāle, savukārt trešo un ceturto vietu dala “Stockmann” un “Smiltenes piens”, secināts personālvadības konsultāciju un pētījumu kompānijas “Fontes” pētījumā.
Latvijā pagājušajā gadā likvidēts nepilns 21 tūkstotis uzņēmumu, tā sasniedzot visu laiku antirekordu, taču šis gads rekordu gāzīs – gada pirmajos septiņos mēnešos likvidēti jau vairāk nekā 18 tūkstoši uzņēmumu.
Tiklīdz Valsts prezidents izsludinās Saeimā pieņemtos grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, Uzņēmumu reģistrs (UR) sāks likvidēt patiesā labuma guvējus neatklājušos uzņēmumus, pirmdien preses konferencē paziņoja UR galvenā valsts notāre Guna Paidere.
Uzņēmumi, kas vēlas piedalīties lielākajos iepirkumos, bet nespēj individuāli nodrošināt kvalifikācijas prasības, var veidot piegādātāju apvienības vai pilnsabiedrības. Konkurences padome šo sadarbības formu iesaka izmantot mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, lai tie spētu piedalīties iepirkumos un stiprinātu tajos savu konkurētspēju.
Latvijas vērtīgākie uzņēmumi krīzē kopumā zaudēja aptuveni 54 procentus savas vērtības. Lielākajai daļai uzņēmumu līdz šim izdevies sasniegt un pat ievērojami apsteigt pirmskrīzes līmeni, taču atsevišķi uzņēmumi joprojām cīnās ar krīzes sekām, 12 gadu laikā zaudējot līdz 30 procentiem savas vērtības, liecina Neatkarīgās pētījums.
Neatkarīgās uzrunātie uzņēmumu pārstāvji pērno gadu vērtē gana pozitīvi – ieceres realizētas, apgrozījums palielinājies, uzņēmums turpinājis savu attīstības kursu, arī prognozēs par 2019. gada jaušams optimisms, viens izaicinājums gan visiem vienāds – kur atrast darbiniekus, jo aizpildīt brīvās vakances nav vienkāršs uzdevums.
Pagājušajā gadā turpināts darbs pie uzņēmējdarbības vides sakārtošanas, no reģistriem izslēdzot uzņēmumus, kuri ilgstoši nav veikuši saimniecisko darbību, kādu iemeslu dēļ ilgāku laika posmu pastāvējuši bez lemtspējīgas valdes, u.c. gadījumos, kas liecina, ka tā dalībniekiem vairs nav nolūka attīstīt biznesu. Šī iemesla dēļ arī 2018.gada statistika iezīmē iepriekšējo gadu tendenci – likvidēto uzņēmumu skaita pieaugumu, vēsta "Lursoft".