Pazīstamā krievu rakstnieka Borisa Akuņina prognoze ir piepildījusies – tā dēvētā krievu radošā inteliģence (rakstnieki, mākslinieki, mūziķi) ir sadalījusies divās diezgan naidīgās nometnēs.
Saskaņā ar ASV izlūkdienestu slepeno izvērtējumu iespēja, ka Krievija iebruks Ukrainas austrumu reģionos, ir lielāka, nekā iepriekš uzskatīts, ziņo televīzijas kanāls CNN.
Laikā, kad esam liecinieki eskalētiem politiskiem un militāriem konfliktiem tuvu Latvijas robežai, mēs asi nosodām jebkādus politiski provokatīvu motīvu vadītus mēģinājumus radīt spriedzi un mākslīgi veicināt nesaskaņas arī Latvijas sabiedrībā.
Jāņa Vistiņa un Genādija Perepjolkina vārdi kļuva populāri deviņdesmito gadu vidū, kad vai katrs plašsaziņas līdzekļu joku dzinējs visādi apspēlēja biznesmeņu tandēma uzvārdu «putniskumu».
Ar Krimu jau ir skaidrs – Krievija to ir sagrābusi un atpakaļ nedos. Taču, kas notiks ar pārējo Ukrainu – ar tās diezgan krievisko dienvidaustrumu daļu un visu Ukrainu kopumā?
Visās 193 Ukrainas armijas daļās Krimā pacelti Krievijas karogi, trešdien paziņoja Krievijas armijas ģenerālštāba priekšnieks ģenerālis Valērijs Gerasimovs.
No amata atstādinātais Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs šajā nedēļā paziņos par militāru iebrukumu vairākos Ukrainas reģionos, vēsta Ukrainas mediji.
Ukrainā beidzies termiņš labprātīgai nereģistrēto ieroču nodošanai, tāpēc turpmāk visi bruņotie veidojumi tiks uzskatīti par nelikumīgiem, bet tiesībsargājošās iestādes darbosies atbilstoši likumdošanai, otrdien paziņoja iekšlietu ministra vietnieks Volodimirs Jevdokimovs.
Ukrainas parlaments otrdien no amata atstādināja aizsardzības ministru Igoru Teņuhu.
Par Teņuha atstādināšanu 450 likumdevēju lielajā Augstākajā radā nobalsoja 228 deputāti. Teņuhs bija iesniedzis demisijas rakstu.
Cilvēka atmiņai piemīt īpašība– atcerēties labās un īpaši sliktās lietas. Tā mana māte, kurai šodien 93 gadi, itin labi atceras 1939. gada Rībentropa Molotova paktu un tā konsekvences, un šodien velk tiešas paraleles ar Krimas aneksiju. Rībentropa Molotova noziedzīgajam paktam šogad paliek 75 gadi, un to atceras retais– visi tie, kas piedzimuši vēlāk to tik personiski neuztver.
Vairākuma viedoklī Briselē Krievija vairs netiek saukta par partneri, bet gan pretinieku (adversary). Krimas aneksija un okupācija, draudi Ukrainas parlamentam, pagaidu valdībai un „brāļu tautai” nav citādi vērtējami.
Sankcijas, ko ASV un ES līdz šim ir ieviesusi pret Krieviju, vismaz pagaidām krievu pusē izraisa jautrību un bravūru – tie, kam noteikts ceļošanas aizliegums, pat lepojas ar nonākšanu aizliegto listē un sauc to par apbalvojumu. Līdzīgi jokus dzen arī Amerikā, kur senators Džons Makkeins par savu asimetrisko iekļaušanu Krievijā neielaižamo personu sarakstā izsakās, ka viņam tagad izjūk pavasara brīvdienas Sibīrijā, aiziet bojā „Gazprom” akcijas un slepenie konti Krievijas bankās.
Pagājušās nedēļas nogalē, beidzoties tā dēvētajam pamieram starp Krimā izvietotajiem Krievijas bruņotajiem spēkiem un pussalas militārajās daļās dislocētajiem karavīriem, kuri nevēlas lauzt Ukrainai doto zvērestu, Krievija atsākusi agresīvu līdzšinējās Ukrainas armijas īpašuma pārņemšanu.
Rīt savu vizīti Eiropā uzsāks ASV prezidents Baraks Obama, un nav šaubu, ka viens no svarīgākajiem apspriežamajiem jautājumiem būs Krievijas sodīšana par Ukrainai piederošās Krimas sagrābšanu, kā arī pasākumi, kas veicami, lai atbalstītu jauno Ukrainas valdību.
ASV ģenerālis un NATO spēku virspavēlnieks Eiropā Filips Brīdlovs svētdien paudis bažas par Krievijas spēku klātbūtni pie Ukrainas austrumu robežas un iespējamajiem draudiem Moldovas separātiskajam Piedņestras reģionam.