Vairākuma viedoklī Briselē Krievija vairs netiek saukta par partneri, bet gan pretinieku (adversary). Krimas aneksija un okupācija, draudi Ukrainas parlamentam, pagaidu valdībai un „brāļu tautai” nav citādi vērtējami.
Diemžēl mēs esam pavisam tuvu tam, lai Krievija tiktu dēvēta par ienaidnieku. Tālāka Putina ambīciju realizācija, pakļaujot aizvien jaunas bijušās savienības teritorijas, neatstāj citu iespēju ES un ASV, kā adekvāti reaģēt politiski un ekonomiski. Šādu scenāriju saucam par Auksto karu un Kremlis uz to virzās apzināti.
Pateicoties Krievijas agresijai pret Ukrainu, sabiedrotie Briselē - vācieši, francūži un amerikāņi - strīdas daudz mazāk kā iepriekš. Kremlis piesaka Eiropas pārdalīšanu ar vardarbīgām metodēm. Krievijas rīcību klaji neatbalsta pat tās teorētiskie satelīti: Baltkrievija, Kazahstāna un Centrālās Āzijas valstis. Ukrainas sadalīšana vai pakļaušana ir nedraudzīgs politisks un ekonomisks signāls gan Maskavai tradicionāli draudzīgiem ekonomiskiem lobijiem, gan tiem, kas apzinās politiskos un ekonomiskos riskus. Notikušais ir mācībstunda arī valdošajiem politiķiem Latvijā, lai pieņemtu tādus lēmumus, kas vairo, nevis mazina nacionālo drošību. Reālpolitikas mācībstunda valdībai liek pieņemt lēmumus, kas mazinātu drošības riskus vairākās būtiskās jomās:
# Politikas līmenī vissāpīgākie lēmumi jāpieņem plānojot 2015.gada valsts budžetu - apzinoties, ka prognozēto IKP pieaugumu 2014.gadā sasniegt neizdosies. Kāpēc? Paredzams Latvijas tirdniecības un ekonomiskās aktivitātes austrumos kritums. Aptuveni 15% no ārējās tirdzniecības veido eksports uz Krieviju, neskaitot krīzes ietekmi uz ekonomiskajiem sakariem Ukrainā. Budžeta ieņēmumiem neizpildoties, valdībaināksies mazināt izdevumus labklājībā, izglītībā vai veselības aprūpē. Papildus nastu 2015.gada budžetam uzliks aizsardzības izdevumu palielināšana. NATO palīdzības apjoms Latvijas drošības garantēšanā saistāms ar pienākuma izpildi: 2% aizsardzībai ar 2015.-2016.gadu.
# Ekonomiskajā laukā jāpārskata eksporta atbalsta instrumenti, lai mazinātu Latvijas ražotāju eksponāciju politiskiem riskiem. Diemžēl daudzi uzņēmumi nav spējuši atturēties no vilinājuma krist riskantā Krievijas tirgū neskatoties uz jau reiz doto iespēju mācīties no sāpīgās 1998.gada Krievijas krīzes pieredzes. Daļai pārtikas ražotāju atkarība no Krievijas tirgus pārsniedz 50% no tirdzniecības apjoma, kas runā pretī jebkurai biznesa loģikai. Eksporta atbalsts izmantojot ES instrumentus jāsniedz tikai ražotājiem ar diversificētu eksporta tirgu sadalījumu. Publisko finansējumu jāierobežo uzņēmumiem ar tiešu atkarību no viena augsta riska tirgus, jo tā ir ES nodokļu maksātāju nauda.
Uzturēšanās atļauju (TUA) tirdzniecība Saeimā jāizvērē ņemot vērā nacionālās drošības riskus, kā jau to ir publiski minējis aizsardzības ministrs R.Vējonis. Mazākā riska lēmums ir izslēgt no TUA saņēmēju valstu saraksta Krievijas pilsoņus. Nekad nevar izslēgt viņu saistību ar speciālo dienestu. Publiski minēts, ka režīma „biznesa” pārstāvjiem dots uzdevums uzpirkt ekonomiskos aktīvus kaimiņvalstīs, tai skaitā - Latvijā. Citu nedemokrātisko režīmu pārstāvjiem pārdodamo TUA apjoms fundamentāli jāierobežo, cena vairākkārt jāpalielina par tiešu ieguldījumu uzņēmumu pamatkapitālā. Ieguldījums nekustāmā īpašumā, tai skaitā zemes izpirkšana TUA kontekstā, nav ekonomiski attaisnojama,tā nenodrošina ekonomikas ilgstpēju un pozitīvus strukturālus uzlabojumus.
Enerģētiskās atkarības radīšana ir Krievijas biznesa modeļa sastāvdaļa. Redzam,kāar gāzes cenu manipulē ar Ukrainu, lai tā pieņemtu „pareizos” lēmumus. Ja Baltijas valstisir 100% atkarīgas, tad Vācijas atkarība no Krievijas gāzes nepārsniedz 30%. Gāzes tirgus liberalizācijas atlikšana Latvijā ir lobija sekas, taču ES ir pieņēmusi neatgriezeniskus lēmumus, lai samazinātu gāzes atkarību. Gāzei cena ir tikai cauruļvada galā. Maksātspējīgiem eiropiešiem atsakoties no gāzes, Krievija zaudē valūtas ieņēmumus. Šobrīd ap 75% Krievijas valūtas ieņēmumu veido gāzes un naftas tirgus.
# Sociālās drošības laukā jāvelta ne milzums pūļu Latvijas sabiedrības konsolidācijai. Pirmkārt,vispārējā izglītībā nodrošinot adekvātu pedagogu atalgojumu un stiprinot mazākumtautību skolu programmu, izmantojot ES finansējumu. Nav pieļaujams, ka mācību procesā var tikt izmantots Krievijas ideoloģiskais materiāls. Jārada stimuli, lai mazākumtautību bērni vēlētos mācīties latviešu valodas plūsmas skolās. Jāpalielina latviešu valodas īpatsvars mazākumtautību skolu mācību programmās, lai tuvāko piecu gadu laikā panāktu dziļākas latviešu valodas zināšanas.
Otrkārt, jānovērš Kremļa informācijas kanālu realizētā ideoloģiskā „smadzeņu skalošana” krievu valodas informācijas telpā, it īpaši viegli ietekmējamā lumpenizētajā daļā. Valsts kā vairākuma daļu turētājs spēj ietekmēt tādu uzņēmumu kā „Lattelecom” piedāvājumu, kurā dominē Kremļa cenzētu un kontrolētu TV kanālu piedāvājums. Nepieciešams izmantot ekonomiskos stimulus, lai līdzsvarotu melīgas informācijas „smadzeņu skalošanu”. Likumdevējiem jāatvēl papildus finanses, lai stiprinātu informatīvā satura radīšanu gan Latvijas televīzijā, gan radio. Kremļa propogandas kanālu izplatība jāregulē ar ekonomiskām metodēm, paredzot dubultus muitas tarifus par ne-ES izcelsmes satura pārraidīšanu un pārdošanu raidstacijās, interneta vai kabeļtelevīzijās Latvijā.
Treškārt, patiesi jārūpējas par latviešu valodas lietojuma palielināšanu un apdraudējuma novēršanu nevien valsts, bet arī individuālajā līmenī. Sabiedrisko pakalpojumu sfērā aizvien plašāk tiek lietota krievu valoda, nevis kāda no ES valstu vadošajām valodām, piemēram, preču un pakalpojumu reklāmās, komerciālās raidstacijās vai lielajos tirdzniecības centros.
# Militāro drošību Latvijai garantē NATO. Taču nozīmīgu lomu spēlē Latvijas un Baltijas spēja atturēt kaimiņvalstis no militāras vai cita rakstura iejaukšanās. Japānas drošību garantē ASV, taču neskatoties uz drošības garantijām, Japanā atrodas 8 ASV militārās bāzes, lai atturētu milzīgo Ķīnu no militārām aktivitātēm pret kaimiņvalsti.
Aizsardzības izdevumi 2% apmērā ir tikai nosacījums drošības risku mazināšanai. Būtisks ir līdzekļu izlietojums. Lai nodrošinātu pietiekamu atturēšanas spēju (deterrence), Latvijā jāizvieto ASV militāro spēku bāzes, kuru izdevumus daļēji segtu budžets. Tās varētu būt gan gaisa aizsardzības, gan pretraķešu vienības. Papildus nedrīkst aizmirst par teritoriālo aizsardzību un iekšējo drošību, attīstot Iekšlietu ministrijas un Zemessardzes personālu un aprīkojumu. Iebrukumu Krimā neveica Krievijas sauszemes karaspēks, bet gan speciālo uzdevumu vienību karavīri maskās bez atpazīšanas zīmēm un apmācīti drošības dienesta darbinieki civilajā apģērbā ar mērķi provocēt nemierus un asinsizliešanu.
Situācija Eiropā ir mainījusies. Kremlis plānodestabilizāciju nevien Ukrainā, bet arī Moldovā, Piedņestrā un citviet. Jauno, draudīgo realitāti apspriežEiropas un ASV medijos un politiķu kabinetos. To var neredzēt un nesaprast, ja nu vienīgi informācija tiek saņemta no Krievijas televīzijas kanāliem. Nacionālās drošības mācībstunda izmaksās dārgi visiem. Taču,savlaicīgi nepieņemot adekvātus lēmumus, Latvija uzņemas risku maksāt daudz lielāku cenu valstiskās neatkarīgas saglabāšanā.