Krievijas prezidents Vladimirs Putins vēlas kontrolēt visu Ukrainu un galu galā viņam tas arī izdosies, debatēs par drošības situāciju Baltijas valstīs paziņojis bijušais Čehijas ārlietu ministrs un opozīcijā esošās liberālās partijas "TOP 09" vadītājs Karels Švarcenbergers.
Kijevā veiksmīgi nogādāta otrā humānās palīdzības krava, kas nosūtīta, izmantojot Rīgas pašvaldības piešķirtos līdzekļus, ziņo biedrība "Latvijas Sarkanais Krusts".
Kāds mikroblogu vietnes twitter lietotājs ziņojis, ka Latvijā iespējams iegādāties globusus, kuros Ukrainas okupētā Krimas pussala iezīmēta kā daļa Krievijas.
ASV desantnieki, kas pagājušajā nedēļā ieradās Ukrainā, pirmdien sākuši apmācīt Ukrainas karavīrus cīņai pret prokremliskajiem kaujiniekiem valsts austrumos.
Krievijas apbruņoto teroristu bandu vadonis Aleksandrs Zaharčenko, kas uzdodas par pašpasludinātās Doņckas tautas republikas "valsts galvu", intervijā britu raidorganizācijai BBC piektdien paziņojis, ka Minskas pamiera vienošanās izgāzīšoties, ja Ukraina neatzīšot teroristu kontrolēto teritoriju neatkarību.
Krievijas uztver Ukrainu kā brīvu un neatkarīgu valsti, ceturtdien pavēstīja Krievijas prezidents Vladimirs Putins, tiešraidē atbildot uz iedzīvotāju jautājumiem.
Krievijas propagandas telekanāla "Zvezda" žurnālists Andrejs Luņevs, kurš Širokinē Mariupoles apkaimē uzskrējis uz mīnas, ņirgājies par sagūstītajiem ukraiņiem, sociālajā tīklā "Facebook" pavēstījis brīvprātīgais Serhijs Gakovs, kurš kaujinieku gūstā pavadīja 22 dienas.
Krievijas Ārkārtas situāciju ministrijas autokolonnas ar tā dēvēto humāno palīdzību šķērsojušas Ukrainas robežu un dodas Doņeckas un Luhanskas virzienā, paziņoja ministrijas Nacionālais krīzes situāciju vadības centrs.
Kijevā trešdien nošauts gāztā Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča Reģionu partijas bijušais parlamenta deputāts Oļehs Kalašņikovs, pavēstīja iekšlietu ministra padomnieks Antons Heraščenko.
G7 valstis aicina abas Ukrainas konflikta puses pilnībā ievērot Minskas miera līgumus, kā arī vēršas pie Maskavas, mudinot to ietekmēt Austrumukrainas separātistus.
Vācijas, Krievijas un Ukrainas ārlietu ministri otrdien pēc četru stundu garām sarunām Berlīnē aicinājuši pārtraukt kaujas Austrumukrainā, stiprināt Eiropas Drošības un sadarbības padomes (EDSO) novērotāju misiju un turpināt smago ieroču atvilkšanu, aptverot jaunas ieroču kategorijas.
Francijas, Vācijas, Krievijas un Ukrainas ārlietu ministri pirmdien gaidāmi ierodamies Berlīnē, lai pārrunātu aktualitātes pēc februārī panāktās trauslās uguns pārtraukšanas Austrumukrainā.
Ukraina cer uz mierīgu konflikta atrisinājumu, lai gan tā ir gatava arī citam scenārijam, proti, ja nepieciešams, aizstāvēt savu dzimteni ar ieročiem, intervijā aģentūrai LETA uzsver Ukrainas Ārlietu ministrijas pārstāvis Jevhens Perebijnis.