Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē 21.oktobrī dalībvalstu politiķi nepanāca vienošanos par kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) pēc 2027.gada, aģentūru LETA informēja Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāvji.
Jaunie noteikumi tiešmaksājumu saņemšanai būs stingrāki, taču vienlaikus palīdzēs pilnveidot saimniekošanas efektivitāti, otrdien, 29.novembrī, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) biedru kopsapulcē atzīmēja Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta direktors Zigmārs Ķikāns.
Lai gan kopējais tiešmaksājumu apjoms Latvijas lauksaimniekiem nākamajā plānošanas periodā būs par 40% lielāks nekā šobrīd, pēc Zemnieku saeimas aplēsēm, lauksaimnieki tiešmaksājumos, visticamāk, saņems pat mazāk nekā šobrīd.
Latvijas lauksaimnieki ar Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetā nozarei paredzētajiem tiešmaksājumiem 2021.-2027.gada plānošanas periodā ierindojas pēdējā vietā starp ES valstīm, trešdien preses konferencē par Latvijai pieejamo finansējumu ES budžetā sacīja Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretāra vietniece Rigonda Krieviņa.
Pret negodīgu Eiropas Savienības (ES) Kopējās lauksaimniecības politiku un nevienlīdzīgiem tiešmaksājumiem Briselē šodien protestēja vairāk nekā 200 Baltijas zemnieku, pastāstīja biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.
Eiropas Komisija uzskata – ir nepareizi, ka lielākā daļa tiešmaksājumu nonāk vien nelielā daļā saimniecību un no nākamā gada vēlas uzlikt griestus – ne vairāk kā simt tūkstoši uz vienu saimniecību. Latvijas pozīcija aizvien ir atturīga: griestus vajagot, bet ne tik zemus, ziņo Latvijas televīzijas raidījums “de facto”.
Triju Baltijas valstu un Polijas lauksaimniecības ministri otrdien parakstīja kopīgu deklarāciju, paužot četru valstu viedokli par Eiropas Komisijas (EK) paziņojumu "Pārtikas un lauksaimniecības nākotne", tostarp uzsverot nepieciešamību nākotnē izlīdzināt tiešmaksājumus starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.
Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) valde un lauksaimnieku organizāciju pārstāvji pieprasīs premjeram Valdim Dombrovskim (V) no Eiropas Savienības (ES) nesaņemto finansējumu Latvijas lauku attīstībai atrast nacionālajā budžetā.
Ceturtdien, 28.jūnijā zemkopības ministre Laimdota Straujuma devusies uz Briseli, lai atbalstītu Latvijas lauksaimniekus un piedalītos kopīgā Baltijas lauksaimnieku protesta akcijā par taisnīgu tiešo maksājumu ieviešanu visu Eiropas Savienības dalībvalstu lauksaimniekiem.
Latvijas lauksaimnieku organizācijas pauž vilšanos par Eiropas Parlamenta (EP) nesenāko priekšlikumu ES tiešmaksājumiem, iesakot noteikt 65% no vidējā ES līmeņa. Lai arī kopumā piedāvājums ir nedaudz uzlabojies un tas liecina, ka gan Zemkopības ministrijas, gan lauksaimnieku lobija pārstāvju darbs ir ticis novērtēts, lauksaimnieki negatavojas padoties un turpinās pārliecināt kolēģus visā Eiropā par iepriekš pausto prasību - vismaz 80% no vidējā ES līmeņa.
Ceturtdien, 3. maijā zemkopības ministre Laimdota Straujuma darba vizītes laikā tikās ar Kipras lauksaimniecības, dabas resursu un vides ministru Sofokli Aetrarisu.
Jaunie zemnieki varētu saņemt lielāku Eiropas Savienības (ES) atbalstu, par Luksemburgā notiekošās ES Savienības Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmes rezultātiem šovakar telefonintervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Panorāma" stāstīja zemkopības ministre Laimdota Straujuma.
Baltijas valstu parlamentāriešu sanāksmē ceturtdien, 12.aprīlī, Tallinā pieņemtajā deklarācijā aicina izlīdzināt Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības tiešmaksājumus ātrāk, nekā to piedāvā Eiropas Komisija, kā arī reformēt ES kopējo lauksaimniecības politiku tā, lai visu dalībvalstu lauksaimniekiem būtu vienlīdzīgi konkurences apstākļi.
Kopš Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija (LLKA) janvārī aizsāka līdzekļu piesaisti lobēšanas kampaņai par vienlīdzīgiem Eiropas Savienības (ES) tiešamksājumiem, tai turpina atsaukties kooperatīvi visā Latvijā.
Zemkopības ministrija aicina visus lauksaimniekus aktīvi piedalīties aptaujā par lauksaimniecības un lauku attīstības turpmāko nākotni. Tas nepieciešams, jo tuvojoties nākamajam plānošanas periodam (2014-2020.gadam), Zemkopības ministrija (ZM) ir uzsākusi konsultācijas ar partneriem par aktualitātēm nozarēs un nepieciešamo rīcību turpmākai nozaru attīstībai, tālab ir sagatavota aptaujas anketa viedokļu apzināšanai par attīstības politiku, situācijas novērtējumu nozarēs un atbalsta aktivitātēm šajā periodā.
Saeimas Eiropas lietu komisija piektdien, 11.novembrī, apstiprināja Latvijas nacionālo pozīciju par jaunu Eiropas Savienības (ES) regulu, ar kuru plānots ieviest jaunu ES lauksaimniecības tiešo maksājumu atbalsta shēmu sadalījumu. Regulas projekts iekļauts 14.novembra ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes darbakārtībā.
Pirmdien, 7.novembrī zemkopības ministre Laimdota Straujuma dosies darba vizītē uz Briseli, kur piedalīsies visaugstākā līmeņa Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu lauksaimniecības amatpersonu konferencē "Kopējās lauksaimniecības politikas reforma".
„Latvijas lauksaimnieki kategoriski pieprasa politiķiem atrisināt šādus svarīgus jautājumus Kopējās lauksaimniecības politikas reformas ietvaros:
izveidot tādu Kopējo lauksaimniecības politiku, lai visu ES dalībvalstu lauksaimnieki saņemtu vismaz 90% no ES vidējā tiešo maksājumu līmeņa;
maksājumu nosacījumus balstīt uz jauniem, objektīviem kritērijiem;
jauno tiešo maksājumu sistēmu ieviest bez pārejas perioda.”
Šodien, 15. jūlijā zemkopības ministrs Jānis Dūklavs tikās ar Eiropas Parlamenta (EP) deputāti Sandru Kalnieti, lai pārrunātu Eiropas Komisijas (EK) piedāvājumu nākamajam Eiropas Savienības (ES) budžetam.
Briselē šodien tiekas Eiropas Savienības (ES) jauno dalībvalstu lauksaimniecības ministri, lai pirms nākamnedēļ gaidāmās ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmes diskutētu par tiešajiem maksājumiem, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja Zemkopības ministrijā.