Šonedēļ Ķemeru Nacionālā parka teritorijā, Dunduru pļavās, vietējie iedzīvotāji konstatējuši vēl vairāku dzīvnieku – šoreiz zirgu mirstīgās atliekas, vēsta LSM.
Ķemeru nacionālā parka teritorijā esošajās Dunduru pļavās Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) vides inspektori pirmdien, 9. martā, konstatējuši veco dzīvnieku bojāeju, aģentūru LETA informēja DAP komunikācijas speciāliste Baiba Ralle.
Ķemeru Nacionālajā parkā savas medību izpriecas realizē vairāki mednieku kolektīvi. Tas nav nelegāli, likums to atļauj. Taču, konstatējot 79 mirušos dzīvniekus, rodas jautājums: kāds ir patiesais šo dzīvnieku nāves iemesls? Nē, viņi nav nošauti. Liela daļa miruši vecuma dēļ, daļa – nosaluši. Grūti noticēt stāstiem par to, ka Ķemeru Nacionālā parka fonda vadītājs Aldis Liepa būtu vainojams nu jau 79 dzīvnieku bojāejā. Iztaujājām Andi Liepu.
Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), pārbaudot ziņojumus par mirušām taurgovīm Ķemeru nacionālā parka Dunduru pļavās, konstatējis, dzīvniekiem nav infekcijas slimību pazīmju, tādēļ epizootiju jeb slimību izplatīšanās draudi nepastāv, aģentūru LETA informēja PVD Veterinārās uzraudzības departamenta direktore Kristīne Lamberga.
Ķemeru nacionālā parka teritorijā esošajās Dunduru pļavās Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) vides inspektori pirmdien konstatējuši veco dzīvnieku bojāeju, aģentūru LETA informēja DAP komunikācijas speciāliste Baiba Ralle.
Taurgovju jautājums iestrēdzis. Vides un dzīvnieku aizsardzības organizācijas lūdz taurgovju tiesisko aizsardzību Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.
Vairāk nekā 20 nozīmīgas vides aizsardzības ekspertu un profesionāļu organizācijas vienotā vēstījumā vēršas pie Latvijas pilsoniskās sabiedrības, Zemkopības ministrijas, Tieslietu ministrijas un Eiropas Komisijas, iestājoties par taurgovju populācijas saglabāšanu Latvijā. Šie unikālie, aizsargājamajās dabas teritorijās mītošie, lielie zālēdāji nonākuši “ārpus likuma”, un var būt jāiznīcina, ja netiks steidzami mainīts tiesiskais regulējums, vai noteikts attiecīgs izņēmums.
„Ja vārda „savvaļas” vietā lietotu „mežonīgās”, tas precīzāk aprakstītu šo dzīvnieku dabu un precīzāk atbilstu to reālajam statusam. Tās nav nekādas brūnaļas, tāpēc katram ierēdnim, kurš pieprasa taurgovis regulāri ķerstīt, vajadzētu pašam kaut reizi piedalīties šo govju iezīmēšanā,” nopietni, kaut arī ar zināmu ironijas devu teic biologs, dabas pētnieks Vilnis Skuja, aprakstīdams birokrātu centienus attaisnot vienas konkrētas Latvijā dzīvojošas savvaļas govju šķirnes iznīcināšanu...
Zemnieku saimniecībā Naukšēnos, iespējams, nāksies likvidēt sešas taurgovis, jo to īpašnieks nespēj izpildīt šādu dzīvnieku turēšanas prasības, kas, viņaprāt, ir nesamērīgas.
Pirms 15 gadiem no Papes Dabas parka ganībām uz Jungu pļavām ar Latvijas Dabas fonda atbalstu tika atvestas taurgovis. Tagad esot pienācis laiks atvadīties no šiem dzīvniekiem, ar šādu skumju ierakstu sociālajā vietnē “Facebook” dalījies Dainis Ozols.