Studējošo skaita kritums Baltijas valstīs un pat iespējamais augstāko mācību iestāžu bankrots dara raizes nozarē strādājošajiem gan Latvijā, gan Lietuvā, gan Igaunijā. Ar cilvēkresursu problēmu saskaras ne tikai augstākā izglītība, bet arī pētniecības joma, visvairāk – dabaszinātnēs, ko jaunieši maz izvēlas studēt.
Studijas savienojumā ar darbu (galvenokārt klientu apkalpošanas jomā) ir daudzu studējošo ikdiena. Arī Marutai Gailītei, kas Rīgas Tehniskajā universitātē apgūst uzņēmējdarbības loģistiku, bet līdztekus studijām jau vairāk nekā gadu strādā tirdzniecības sfērā. Viņa secina, ka līdzsvaru starp darbu un studijām ir iespējams atrast, taču tas nav ļoti viegli.
Par Saeimas vēlēšanu rezultātiem, latviešu kreisumu vai labējumu, par Ukrainas ietekmi Latvijas vēlētāju prātos – šī Neatkarīgās intervija ar Rīgas Stradiņa universitātes politikas zinātnes doktori Simonu Gurbo.
Šobrīd lielā daļā augstskolu beigusies pieteikšanās studijām, un, tāpat kā iepriekšējos gados, kopumā tajās jūtams studējošo skaita kritums. Arī augstskolu līderēm – Latvijas Universitātei (LU) un Rīgas Tehniskajai universitātei (RTU). Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) ir bijusi viena no retajām, kurā vērojams 12% kāpums.
Pieteikšanās termiņš pamatstudijām Latvijas augstskolās pamazām beidzas, un jaunie studenti savu izvēli izdarījuši. Augstskolas informē, ka ievērojamu izmaiņu studentu izvēlē nav un lielākais pieteikumu skaits ir uz programmām, kurās augstākās mācību iestādes ir specializējušās. Studentu sarukumu skaidro ne tikai ar demogrāfisko situāciju, bet arī ar jauniešu došanos studēt ārzemēs.
No šodienas klātienē var pieteikties studijām 11 Latvijas augstskolās, liecina nacionālajā izglītības iespēju datubāzē "www.niid.lv" pieejamā informācija.
Eiropas Tālmācības augstskolai (ETA) šomēnes divām studiju programmām tika atņemta licence, un tas nozīmē, ka tajās studējošajiem jāsāk izraudzīties cita mācību iestāde, kur zinības apgūt. Tā kā ETA joprojām nav akreditēta, arī licencēto programmu beidzējiem valsts atzītus diplomus neredzēt. Privātu augstskolu slēgt nevar, tad nu studētgibētājiem jālemj pašiem – mācīties tajā vai ne.
Gandrīz katrs ceturtais jeb 24% ārvalstu studentu kā vienu no galvenajiem neapmierinātības iemesliem ar studijām Latvijā minējuši sabiedrības negatīvo attieksmi un diskrimināciju, šodien pētījuma "Latvijā studējošo saliedētības veicināšana un ārzemju studentu diskriminēšanas mazināšana" prezentācijā sacīja projekta vadītājs Juris Iljins.
"Pasažieru vilciens" (PV) aicina vasaras mēnešos darbā augstskolu studentus, kuri ir gatavi strādāt konduktora kontroliera amatā, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja uzņēmumā.
Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete, šodien, 15.aprīlī, tiekoties ar Latvijas Studentu apvienības (LSA) vadību, pārrunāja aktuālos darbus izglītībā un zinātnē, tostarp augstākās izglītības finansēšanu, budžeta stipendijas un augstākās izglītības kvalitāti.
Nepilna laika studiju programmās studētgribētāju samazinājums ir «liels un saredzams», pat katastrofāls, un tam iemesli ir vairāki, arī ekonomiski, atzīst augstskolas. Tikpat sāpīgs jautājums ir zemās studiju maksas, kas esot «pat zem dempinga cenām».
«Studenti Latvijā strādā daudz vairāk nekā citu Eiropas valstu jaunieši. Neskatoties uz to, ka viņi iestājušies pilna laika studijās, viņiem izdodas mācības savienot ar darbu uz pilnu slodzi,» analizējot EUROSTUDENT aptaujas Latvijā iegūtos datus, secina viena no pētījuma veicējām – Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta (LU FSI) pētniece Ilze Trapenciere.
71 % vidusskolēnu, potenciālo studentu, studijām plāno izvēlēties kādu no Latvijas augstskolām, - tā liecina Starptautiskās komerciālās profesionālās vidusskolas veiktais pētījums.
Salīdzinot ar 2009.gadā veiktās aptaujas rezultātiem, Latvijas studentu dzīves apstākļos straujas izmaiņas nav notikušas, šodien atzina viens no pētījuma "Studentu sociālie un ekonomiskie dzīves apstākļi" veicējiem Aleksandrs Aleksandrovs.
Strādājošo studentu skaits laikā no 2009.gada līdz 2013.gadam ir pieaudzis un patlaban algotā darbā studiju laikā ir nodarbināti 49% pilna laika studentu, taču pirms četriem gadiem strādāja tikai 45% pilna laika studentu, liecina "Eurostudent" pētījuma dati.