Simona Gurbo: Atbildīgāk izturēties pret demokrātijas dotajām iespējām

Par Saeimas vēlēšanu rezultātiem, latviešu kreisumu vai labējumu, par Ukrainas ietekmi Latvijas vēlētāju prātos – šī Neatkarīgās intervija ar Rīgas Stradiņa universitātes politikas zinātnes doktori Simonu Gurbo.

– 12. Saeima ievēlēta. Kā vērtējat rezultātus?

– Prieks par to, ka Latvija sāk mazliet tā kā atbrīvoties no jauno partiju fenomena, proti, kad īsi pirms vēlēšanām nodibināta jauna partija gūst milzu panākumus vēlēšanās. To var vērtēt kā zināmu politisko partiju stabilizāciju, kurā partiju sistēma ir tiktāl stabilizējusies, ka nav katru reizi atkal jauni spēlētāji. Labi arī, ka «slikto» politiķu sodīšana notiek esošo partiju ietvaros.

– Svītrošana un krustiņu likšana ir notikusi intensīvi, un dažai partijai no tā ir lielas problēmas...

– Es to uztveru kā normālu parādību. Reiz bērnībā gribēju izaudzēt apelsīna koku. Dabūju podiņu, sēklu un melnzemi, liku uz palodzes un laistīju. Un tad katru dienu raku sēklu ārā, lai redzētu, cik tālu tā izaugusi. Dabiski, ka koks neizauga. Līdzīgi mēs esam rīkojušies ar politiskajām partijām – ja partija nav gana laba, raujam ārā un stādām citu. Tagad šī mētāšanās iet uz beigām un jācer, ka nākotnē arvien biežāk jaunu cilvēku ienākšana politikā notiks caur esošajām partijām, nevis pēc principa – «visi visu pa jaunam darīsim».

– Tomēr ir jaunas partijas – No sirds Latvijai un Latvijas Reģionu apvienība, kas iekļuvušas Saeimā.

– Cik tur kas jauns, vēl var pastrīdēties, šajās partijās arī ir cilvēki, kas jau darbojušies politikā un varā. Tomēr iepriekšējās reizēs jaunās partijas Saeimā ienāca ar apmēram 25% īpatsvaru, tagad šis procents ir mazāks.

– Tomēr protesta elektorāts un protesta balsojums pastāv...

– Tāds īsts protesta balsojums būtu tad, ja 40% vēlētāju būtu nobalsojuši par Saskaņu un vēl būtu kādas jaunas partijas, kas varētu vienoties ar Saskaņu par valdošās koalīcijas nomainīšanu. Taču tas nav noticis.

– Vai tad nav, pret ko protestēt? Piemēram, interesantais Citadeles bankas pārdošanas process varētu uzdzīt vēlētāju dusmas.

– Protesta balsojums teorētiski varētu būt pret kādu valdošo partiju vai valdošo koalīciju, lai ļautu valdīt opozīcijai. Taču Latvijā ir tā iegājies, ka vienmēr opozīcijā lielākais spēks ir Saskaņa. Tur tad iedarbojas etniskais faktors, un opozīcijas nomaiņa ar pozīciju nesanāk.

Nedomāju, ka Sudrabas panākumus var uzskatīt par panākumiem – ir gan pārvarēta 5% barjera, taču nekas vairāk. Latvijas Reģionu partiju grūti dēvēt par ko jaunu, jo daudzi no tiem, kas ievēlēti, ir jau bijuši politikā. Diezin vai šīm partijām būs ilgs mūžs, jo agrāk vai vēlāk šo partiju politiķus uzsūks jau esošās lielās partijas. Var gan būt arī cits scenārijs – ka notiek šķelšanās valdošajās partijās un izveidojas cita situācija.

– Vai Vienotība ir vinnētāja vai zaudētāja?

– Šajās vēlēšanās nevar tā īsti pateikt, ka kāda partija būtu liela zaudētāja, un nav arī kāda viena liela uzvarētāja. Visām lielajām partijām ir diezgan līdzīgi rezultāti. Ja salīdzinām Vienotību ar 10. Saeimu, tad, protams, jā, Vienotība ir zaudējusi. Bet, ja ar 11. Saeimu, tad neko – par sagrāvi nevar runāt.

– Saskaņa allaž iegūst daudz mandātu, bet vienmēr netiek uzņemta draudzīgajā koalīcijas pulciņā. Ko vajadzētu darīt ar Saskaņu?

– Matemātiski Saskaņas iekļūšana koalīcijā it kā būtu iespējama, taču, ja ņem vērā, ka tā sauktās latviskās partijas ir ieguvušas lielu pārsvaru, Saskaņai atkal jāpaliek malā.

– Ar Saskaņu biedē – viņi nākšot un pārdošot Latviju. Cik tas pamatoti?

– Latvijas pārdošanai nav vajadzīga Saskaņa, Latvija tiek pārdota arī bez viņiem – sākot ar zemniekiem, kas pārdod savu zemi skandināviem, beidzot ar tiem, kas balso par termiņuzturēšanās atļauju tirdzniecību. Bet, ja domājam par Latvijas drošību, par tālāko valsts virzību, tad vēl var parunāt.

– Bet, ko tur var parunāt? Vai tiešām šī partija ir tik bīstama tāpēc, ka apmēram, zinām, kas par to balso – Latvijas krievi?

– Problēma un bažas ir par to, ka nav īsti zināms, kāds ir partijas piedāvājums. Varam gan redzēt, kas notiek Rīgas domē, tomēr pašvaldība ir cita līmeņa vara. Bažas sabiedrībā ir par to, kas būs, ja Saskaņa nonāks valdībā, dominēs Saeimā.

Visu interviju lasiet šīsdienas Neatkarīgās Rīta Avīzes izdevumā.