Latvijas augstskolas līdz šim ļoti sekmīgi piesaistīja ārvalstu studentus, kompensējot vietējo jauniešu skaita sarukumu. 2014./2015. mācību gadā Latvijas augstskolās studēja 625 studenti no Uzbekistānas un 266 studenti no Kazahstānas
Tomēr Centrālās Āzijas valstu studentu skaits ir ievērojami mazāks par to studentu skaitu, kuru Latvijas augstskolām ir izdevies piesaistīt no Eiropas valstīm. Šajā mācību gadā no Vācijas vien Latvijā studēja 842 jaunieši un jaunietes. Nākamnedēļ – 15. jūnijā – notiks pirmais izlaidums Nazarbajeva universitātē Kazahstānā – lielākajā Centrālās Āzijas augstskolā, kurā apmācības notiek tikai angļu valodā. Par Latvijas un Kazahstānas sadarbības iespējām un par atšķirīgajiem ceļiem, kā Latvija un Kazahstāna modernizēja augstāko izglītību, Neatkarīgā uz sarunu aicināja Nazarbajeva universitātes viceprezidenti Kadišu Dairovu.
– Nazarbajeva universitātei ir tikai piecu gadu vēsture, vai tās uzdevums ir aizstāt valsts apmaksāto kazahu studentu apmācības programmu ārvalstīs?
– Iniciatīvu izveidot šādu mācību iestādi Kazahstānas prezidents Nursultans Nazarbajevs izteica jau 1991. gadā. Kad viņš tolaik apmeklēja ASV Sanfrancisko universitāti, tad savā publiskajā lekcijā viņš izteica savu vīziju kaut kad Kazahstanā izveidot līdzīgu universitāti.
Protams, ka deviņdesmito gadu sākums bija grūts laiks un jaunas universitātes izveide nebija prioritāra. Veikalu plaukti bija tukši, cilvēkiem nebija darba un ienākumu. Tolaik valsts neguva lielu labumu no tām dabas bagātībām, kuras tika iegūtas no Kazahstānas dzīlēm. Taču jau tolaik tika pievērsta liela vērība kvalitatīvai izglītības nepieciešamībai. 1993. gadā tika izveidota programma Bolashak (Nākotne). Šī programma darbojas jau vairāk nekā 20 gadu. Katru gadu tūkstošiem jauniešu dodas mācīties uz ārzemēm, sākumā uz ASV, Lielbritānijas, Francijas un Vācijas vadošajām augstskolām, bet vēlāk arī uz Krieviju, Japānu un citām valstīm. Tūkstošiem jaunu cilvēku devās apgūt tās programmas un specialitātes, kuras bija nepieciešamas Kazahstānas tautsaimniecībai. 2006. gadā Valsts prezidents pauda viedokli, ka Kazahstāna jau ir gatava izveidot pasaules līmeņa augstskolu savā zemē. Kazahstānas rīcībā bija vairāki tūkstoši speciālistu, kas savus zinātniskos grādus ieguva Hārvardā, Kembridžā, Kolumbijas universitātē un citviet. Šie cilvēki jau veidoja Kazahstānas intelektuālo eliti, un viņiem bija pa spēkam sākt darbu pie visaugtākā līmeņa universitātes izveidošanas. Turklāt uz to brīdi daudzas Kazahstānas augstskolas jau bija izglītībā ieviesušas starptautiskos standartus.
– Kazahstāna pārgāja no padomju augstskolu izglītības un zinātnisko grādu sistēmas ar zinātņu kandidāta grādiem uz Eiropā un ASV pielietoto standartu.
– Jā! Kazahstāna ir pārgājusi uz Boloņas sistēmu. Tagad mūsu augstskolu diplomi un zinātniskie grādi atbilst Eiropā saprotamai sistēmai.
– Kazahstānā līdzīgi kā citviet izveidojās disproporcija starp augstskolu piedāvātajām programmām un pieprasījumu darba tirgū.
– Tieši tā. Kazahstānā ir izveidojusies daudzu speciālistu pārprodukcija. Tādās jomās kā starptautiskās sadarbības speciālisti, ekonomisti, jurist utt. mums speciālistu ir vairāk nekā darba vietu. Tāpēc Nazarbajeva universitātes galvenā specializācija ir zinātne, tehnoloģijas, apkārtējā vide un medicīna. Mūsu mērķis ir sagatavot inženierus. Taču universitātē ir izveidota arī Sociālo un humanitāro zinātņu skola. Lai kļūtu par pilnvērtīgu inženieri, ir jāapgūst arī vispārējā izglītība. Mūsdienu inženierim ir jāpārvalda ne tika sava šaurā specialitāte, bet jāzina svešvalodas, jāorientējas vēsturē, ekonomikā un citās jomās.
Iesākumā mēs izveidojām trīs skolas, kurās notiek apmācības tikai maģistrantiem un doktorantiem. Viena no tām ir Augstākā izglītības vadības skola, jo Kazahstānā kā citās valstīs bijušajā PSRS telpā nekad negatavoja administratorus un menedžerus izglītības jomai. Vēl pie Nazarbajeva universitātes tika izveidotas Valsts politikas augstākā skola un Ekonomikas augstākā skola.
– Ko jūs saprotat ar vārdiem «augstākā skola»?
– Mēs izvēlējāmies amerikāņu augstākās izglītības modeli. Tas, ko es nosaucu par augstāko skolu, varētu būt fakultātei līdzvērtīga struktūra Eiropas augstskolu terminoloģijā.
Katrai mūsu augstākajai skolai ir savs partneris – kāda ārvalstu augstskola. Starp partneriem ir labākās ASV universitātes – Pensilvānijas, Pitsburgas, Djūka, Viskonsinas medicīnas universitāte u. c. Starp sadarbības partneriem ir arī Singapūras nacionālā universitāte un University College London, kā arī citas augstskolas.
– Pasaules Bankas projektā savulaik Kazahstānai tika piedāvāts cits augstskolu reformu plāns.
– Kazahstāna noraidīja Pasaules Bankas ieteikto izglītības reformu. Mēs izanalizējām Pasaules Bankas priekšlikumus. Tajos bija ieteikta ideja Kazahstānas izglītībā ieviest t. s. Kataras modeli, kad tiek veicināta dažādu ārvalstu augstskolu filiāļu atvēršana. Kazahstāna maksātu par ārvalstu augstskolu filiāļu atvēršanu un darbošanos. Tikai tās paliktu citu valstu augstskolu filiāles.
– Kā es saprotu, tad Nazarbajeva universitātes izveidošanas mērķis bija nodrošināt, lai labākie jaunieši bakalaura līmeņa studijas apgūtu Kazahstānā, nevis ārzemēs.
– Jā, tieši šāda bija Nazarbajeva universitātes izveides ideja. Programmas Bolashak ietvaros valsts finansēja bakalaura studijas programmu apguvi tikai līdz pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu beigām. Pēc tam un arī šodien programmas Bolashak ietvaros valsts apmaksā tikai profesionālo grādu ieguvi, maģistra un doktorantūras līmeņa studijas, kā arī tiek atbalstīta stažēšanās ārzemēs.
Lai jūs labāk saprastu, ir jāpaskaidro, ka valsts atbalsts studijām ārzemēs nenozīmē naudas uzdāvināšanu. Finansējot studijas ārzemēs, tiek prasīta atbildība, lai jaunietis pēc diploma saņemšanas atgrieztos Kazahstānā un strādātu savā dzimtenē. Tāpēc ģimenei saņemtā finansējuma apjomā bija jādod ķīla. Šā nosacījuma dēļ daudzi studenti nevarēja atļauties studēt ārzemēs, pat iekļaujoties prezidenta programmā, jo viņiem vai viņu tuviniekiem nebija izpildāmas ķīlas prasības. Šīs prasības ierobežoja daudzu talantīgu, bet sociāli neaizsargātu, jauniešu studēšanas iespējas. Tie, kuriem vecāki bija nabadzīgi, kuriem nebija, ko ieķīlāt, bāreņi, jaunieši no nepilnām ģimenēm utt. nevarēja apgūt izglītību tajā jomā, kurā viņiem bija talants. Tieši tāpēc talantīgiem jauniešiem tika izveidotas bezmaksas izglītības iespējas Kazahstānā, nebraucot studēt uz ārzemēm.
Nazarbajeva universitātē mācības notiek tikai angļu valodā. Pēc vidusskolas beigšanas absolvents var iestāties sagatavošanas nodaļā. Pirmais gads universitātē tiek izmantots, lai pilnīgāk apgūtu angļu valodu un sagatavotos studijām. Sistēma ir tāda pati, kādu Lielbritānijas augstskolas piemēro ārvalstu studentiem – pirms sākt studēt, vienu gadu ir jāiziet apmācības sagatavošanas nodaļā, lai pamatīgi apgūtu angļu valodu. Līdz ar to mūsu apmācības sistēma ir viens plus četri. Viens gads sagatavošanās nodaļā un četri gadi bakalaura nodaļā. Pēc tam seko maģistrantūra.
Pašlaik Nazarbajeva universitātē mācās 3000 studentu, no tiem 2700 mācās sagatavošanas nodaļās un bakalaura studiju programmās, pārējie ir maģistrantūras nodaļas studenti. Katru gadu mēs sagatavošanas nodaļā konkursa kārtībā uzņemam 500 jauniešu. Visas mācības ir bezmaksas – valsts grantu programmas ietvaros. Konkurss ir ļoti liels. Tie studenti, kas pēc sagatavošanas nodaļas pabeigšanas iegūs 50–70 punktu līmeni specializācijas priekšmetos un kuru vērtējums angļu valodas eksāmenā ir ne mazāks par 60 punktiem, tiek uzņemti bakalaura studiju programmā.
– Es lasīju, ka nākotnē ir plānots Nazarbajeva universitātē būtiski palielināt gan studiju virzienu, gan studentu skaitu.
– Pēc pieciem gadiem mūsu universitātes studējošo skaitam vajadzētu būt 8000, un es ceru, ka tas nepārsniegs 10 000. Šogad tiks atvērta Medicīnas skola (fakultāte). Sadarbībā ar ASV Kolorādo kalnrūpniecības augstskolu (Colorado School of Mines) ir plānots atvērt Kalnrūpniecības skolu (fakultāti). Sākumā šajās skolās tiks veidota maģistrantūra, bet pēc diviem gadiem sāksies arī uzņemšana bakalauru studiju programmās.
– Kā jums izdodas nokomplektēt pasniedzēju un profesoru sastāvu?
– Tā ir ļoti liela problēma. Turklāt ne tikai mums, bet visā pasaulē. Tehniskajām un inženierzinātņu augstskolām ir ļoti grūti atrast atbilstošas kvalifikācijas pasniedzējus inženieru specialitātēm. Augstas kvalifikācijas inženierim atalgojums privātās kompānijās ir daudzkārt lielāks, nekā tās iespējas, ko var piedāvāt akadēmiskā vide. Atrast labus pasniedzējus nav viegli. Tāpēc mēs savus labākos studentus virzām, lai viņi varētu kļūt par pasniedzējiem. Mēs plānojam ar laiku ārvalstu pasniedzējus un profesorus nomainīt ar vietējiem kadriem.
Divas reizes gadā mēs organizējam pasniedzēju atlasi un pieņemšanu darbā. Interviju vietas parasti ir Kazahstānas vēstniecības Vašingtonā vai Londonā. Pašlaik mums ir 400 pasniedzēju. Rudenī, uzsākot jauno mācību gadu, pasniedzēju skaits jau pārsniegs 500. No pasniedzējiem 92% ir ārzemnieki un 8% ir vietējie. Vietējie pasniedzēji lielāko tiesu ir jauni cilvēki, kas savus zinātnisko grādus ir ieguvuši, pateicoties Bolashak programmai. Pašlaik vietējo profesoru skaits nav liels, jo, lai zinātņu doktora grādu ieguvušais speciālists kļūtu par pilnvērtīgu profesoru, ir vajadzīgi vismaz desmit gadi. Mūsu uzdevums ir izaudzināt vietējos kadrus.
– Vai plānots izdot zinātniskos žurnālus?
– Pagaidām iznāk tikai viens zinātnisks žurnāls, bet plānojam sākt zinātnisku žurnālu izdošanu dabas zinātnēs un datorzinībās. Tuvākajā laikā sāks iznākt biomedicīnas zinātņu žurnāls, jo biomedicīna ir viena no Kazahstānas straujāk augošajām zinātņu nozarēm.
No tiem 400 studentiem, kuri šogad pabeigs universitāti, simts jau ir uzņemti maģistra programmās ASV augstskolās. Tas liecina, ka jau tiek novērtēts Nazarbajeva universitātes līmenis.
– Lielai daļai Kazahstānas jauniešu nav problēmas ar krievu valodu. Viņi var studēt arī Krievijā.
– Tā ir liela Kazahstānas problēma. Daudzi talantīgi jaunieši, īpaši no Kazahstānas ziemeļu daļas, izvēlas studēt Krievijas augstskolās. Pēc studiju beigām daudzi no viņiem tur atrod darbu un Kazahstānā neatgriežas. Tas arī bija viens no argumentiem, lai radītu iespēju talantīgākajiem jauniešiem bez maksas studēt Kazahstānā. Kazahstānas valdības dienaskārtībā tagad ir iekļauts jautājums par augstākās izglītības kvalitāti. Tai tiks pievērsta īpaša uzmanība. Esmu iekļauta Valsts komisijā, kuras uzdevums ir īstenot Kazahstānas augstskolu modernizāciju. Tiek gatavots priekšlikums slēgt 22 privātās augstskolas, kuras nenodrošina kvalitatīvu augstāko izglītību. Tās angliskajā terminoloģijā ir tā sauktās kabatas universitātes, kuras faktiski tirgojas ar diplomiem.
Viens no modernizācijas virzieniem būs stiprināt reģionālās augstskolas. Uz reģionālo universitāšu bāzes tiks veidotas nacionālās laboratorijas. Ir iecerēts, ka tām būs nevis šauri zinātniska, bet zinātniski praktiska ievirze. To specializācija tiks noteikta atbilstoši attiecīgā reģiona tautsaimnieciskajām vajadzībām.
– Kā vērtējat Latvijas un Kazahstānas sadarbības iespējas augstākās izglītības jomā un zinātnē?
– Tas, ka mums ir izveidojusies cieša sadarbība ar labākajām ASV augstskolām, neizslēdz sadarbības iespējas ar citām valstīm un citu valstu augstskolām. Nazarbajeva universitāte sadarbojas ar Lietuvas un Kirgīzijas augstskolām, ar Krievijas augstskolām, piemēram ,Tomskas universitāti. Tikai mūs interesē nevis papīra formāta memorandi, bet gan reāla sadarbība – studentu un pasniedzēju apmaiņa, bet vissvarīgākais kopēja sadarbība zinātnes jomā.
Nazarbajeva universitātē apmācība ir angļu valodā. Nav valodas šķēršļu, lai jūsu labākie maģistra vai doktora studiju programmu studenti ierastos Astanā uz semestri vai vasaras skolu. Tas pats attiecas uz mūsu studentiem. Mēs esam atvērti sadarbībai.
Cik es zinu, tad ļoti daudzi kazahu jaunieši mācās Čehijā – Prāgas Kārļa universitātē.
Kāpēc Latvija nevarētu izkonkurētu Čehiju?
Esmu vecmāmiņa, un mani uztrauc manu mazbērnu izglītība. Vecākiem un vecvecākiem ir svarīgi, lai viņu bērnu un mazbērnu izglītība būtu kvalitatīva, lai mācību vieta būtu droša dzīvošanai studiju laikā. Latvijai šajā ziņā ir lielas priekšrocības.