Prakse – pirmais pārbaudījums studentiem

Studenti bieži sūdzas, ka pēc augstskolas beigšanas tiem ir grūtības atrast darbu savā izvēlētajā nozarē. Tomēr, kā rāda pieredze, tad labākais veids, kā atrast nākamo darba vietu ir doties pierādīt sevi un savas zināšanas augstskolā paredzētās prakses laikā.

Klāvs ir 21 gadu vecs 2. kursa students Latvijas Universitātes Ekonomikas un Vadības fakultātē. Puisis prakses vietu sameklēja ar pazīstamu cilvēku palīdzību, jo universitāte prakses vietu nenodrošināja. Šobrīd Klāvs jau strādā šajā prakses vietā par mārketinga daļas attiecību speciālistu, jo pierādīja savas prasmes un spējas.

Students uzsver: „ Prakses laikā nemaksāja, taču darbs mani apmierināja, jo studēju to, kas man ir tuvs. Ar prakses vadītāju gan neesmu personīgi ticies, jo visus dokumentus nokārtoja sekretāre, taču pārējie kolēģi bija ļoti saprotoši un palīdzēja, kad tas bija nepieciešams. Galvenais prakses laikā ir vēlēties iemācīties un apgūt jaunas prasmes.”

Sabīne ir 2. kursa Tiesību zinātņu studente Alberta koledžā, kura atzīst, ka prakses vietu atrast bija diezgan grūti, jo paralēli praksei, bija jāapmeklē lekcijas. Līdz ar to, prakses vieta bija jāmeklē Rīgā.

Sabīne stāsta: „Ja kādam studentam bija grūtības ar prakses vietas atrašanu, tad skola piedāvāja savus variantus.” Jauniete norāda, ka arī viņas prakse netika apmaksāta, taču prakse bija ļoti noderīga, jo tās laikā varēja redzēt, vai izvēlētās studijas aizrauj, kā arī tā bija lieliska iespēja teorētiskās zināšanas izmantot praktiski.

„Kolēģi bija ļoti pretimnākoši un atsaucīgi, vienmēr palīdzēja neskaidrību gadījumā, sniedza savus priekšlikumus un ieteikumus, kā arī dalījās savā pieredzē,” atklāj Sabīne.

Marina ir Medicīnas fakultātes 3. kursa studente Rīgas Stradiņa Universitātē. Viņa norāda, ka prakses vietu atrada ar universitātes starpniecību.  Arī Marinas prakse netika apmaksāta.

Studente stāsta: „Kolēģi bija dažādi. Vieni ignorēja, vienkārši ierastajā ritmā pildot savus pienākumus, bet citi centās pēc iespējas vairāk pastāstīt par pienākumiem, parādīt praktiski kā notiek darbs, kā arī iemācīt veikt darbu patstāvīgi. ”

Marina atklāj, ka teorētiskās zināšanas nav nekā vērtas, ja nav spēju tās pielietot praksē.

„Darba vietu neieguvu, jo pārsvarā visās piedāvātajās vietās bija izveidojies kolektīvs un pirms prakses uzsākšanas tika paziņots, ka tā ir īslaicīga prakses vieta, nevis iespēja atrast pastāvīgu darbu. Bet visticamāk, ka studentiem, kas studē ko citu, kas nav medicīna, ir daudz vieglāk palikt darba vietā, kur tika veikta prakse,” saka studente.

Portāls nra.lv sazinoties ar prakse.lv valdes priekšsēdētāju Jāni Loginu, noskaidroja, ka portāls vēl nav izveidojis specifisku datubāzi, kurā būtu redzams, cik daudz studentu piesakās uz konkrēto prakses vietu, taču Jānis norāda, ka šobrīd novērojama aktivitātes palielināšanās pat par 30%.

„Visvairāk studenti izvēlas pieteikties uz apmaksātām prakses vietām. Šādās vietās pieprasījums tiešām ir liels. Tāpat izvēle atkarīga arī no nozares, daudzi jaunieši, kā vienmēr, piesakās uz sociālajām zinātnēm, mārketinga vakancēm, tāpat interesē arī sabiedriskās attiecības. IT nozarē ir ļoti daudz vakanču, taču studentu pieteikumu daudzums nav tik liels kā pašu vakanču, ” norāda prakse.lv darbinieki.

Jānis stāsta: „Aizvien populārāki kļūst dažādi palīgdarbi noliktavās un veikalos. Šādi darbi vasaras periodā palīdz atvieglot pilna laika darbinieku grafiku. Prakse.lv ir novērojusi, ka pēdējā laikā arvien vairāk parādās vakances uz mākslu un dizainu.”

Prakse.lv valdes priekšsēdētājs norāda, ka sākumā uzņēmumi piedāvā vakances, kuras netiek apmaksātas, taču vasaras periodā novērojamas arī vairākas vakanču vietas, kuras tiek apmaksātas.