Aizvadītajā diennaktī uz Latvijas ceļiem aizturēti astoņi autovadītāji, kuri pie stūres bija sēdušies alkohola reibumā, un divi, kuri transportlīdzekli vadīja, būdami lietojuši narkotiskās vielas, informē Valsts policijas (VP) Sabiedrisko attiecību nodaļā.
Pērn slimības dēļ darbu kavējuši 50,3% Latvijas iedzīvotāju, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījums par 2018.gadu.
Pētot iedzīvotāju paradumus, noskaidrots, ka no visiem alus baudītājiem lielākā daļa jeb 94% iedzīvotāju izvēlas latviešu zīmolu alu. Jaunākā nozares apskata “Maxima mazumtirdzniecības kompass” dati arī liecina, ka vietējo zīmolu alu iedzīvotāji galvenokārt izvēlās tādēļ, ka tas garšo labāk – tā norādījuši 66% aptaujāto.
Aizvadītajā diennaktī Latvijā dzēsti 34 ugunsgrēki, bet bez uzraudzības atstāta ēdiena ugunsgrēkā cietis bērns, informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāve Inta Palkavniece.
Dzimstības krituma normalizācija šā gada janvārī nav dzimstības stabilizācija, bet atgriešanās pie rādītāja –150 jaundzimušo pret to pašu mēnesi pirms gada.
Igaunijā mobilos datus statistikā izmanto jau desmit gadus. Arī Latvijā tehniski to varētu darīt, taču atšķirīgās Vispārīgās datu aizsardzības regulas interpretācijas dēļ Latvijā šīs iespējas ir daudz ierobežotākas nekā Igaunijā.
2017. gadā 79 % Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 84 gadiem veica vismaz vienu pārvietošanos dienā ārpus mājas. Vidēji dienā viens Latvijas iedzīvotājs mēroja 30 kilometrus, un ceļā vidēji patērēja 80 minūtes. Visbiežākais pārvietošanās iemesls bija darbs (34 %), kā arī iepirkšanās (24 %) un atpūta (20 %), liecina Centrālās statistikas pārvaldes aptauja par iedzīvotāju pārvietošanos.
Baltijas valtis ieņem pirmās trīs vietas starp Eiropas Savienības valstīm vardarabīgu nāvju skaita ziņā, bet Latvija ieņem pārliecinošu pirmo vietu, liecina “Eurostat” 2015.gada dati.
2018. gada sākumā 18,5 % (358,8 tūkst. personu) no visiem Latvijas iedzīvotājiem bija bērni vecumā līdz 17 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati. Salīdzinot ar 2017. gada sākumu, bērnu skaits ir palielinājies par 0,6 % jeb 2,2 tūkstošiem. Vislielākais bērnu īpatsvars ir Pierīgā (21,0 %).
Rīgā pirmdien no ūdens izcelts kārtējais noslīkušais cilvēks, līdz ar to šovasar kopš 1.maija kopumā glābēji no Latvijas ūdenstilpēm izcēluši 45 noslīkušos, informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD).
14.jūlijā tiek atzīmēta Jūras svētku diena, kas tautā tiek saukta par Zvejnieksvētkiem. Piektā daļa jeb 20% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 60 gadiem jūlija sākumā jau bija ieplānojuši svinēt šos svētkus, atklāj pētījumu kompānijas Kantar TNS aptauja.
Ja šobrīd veselības aprūpes sistēmas sāpju bērns ir e-veselība, tad kādreizējais žurnālists, Islāma kultūras centra preses sekretārs Roberts Klimovičs sociālajos tīklos vērš uzmanību uz kādu citu dramatisku statistiku. Proti, neatkarības gados mediķu skaits Latvijā ir sarucis teju uz pusi, bet slimnīcu skaits samazinājies pat trīskārt.
Pērn Latvijā nabadzības riskam bija pakļauti 425 tūkstoši jeb 22,1 % iedzīvotāju - par 0,3 procentpunktiem vairāk nekā 2015. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2017. gadā veiktās iedzīvotāju aptaujas dati. Šo iedzīvotāju ekvivalentie ienākumi bija mazāki par 330 eiro mēnesī.
Visaugstākais sieviešu - vadītāju rādītājs Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū ir tieši Latvijā - 47 %. Kopumā ES 2016. gadā tikai trešā daļa (33 %) vadītāju bija sievietes. Šo un citus faktus par sievietēm un vīriešiem ES var izlasīt ES Statistikas biroja Eurostat, CSP un citu ES dalībvalstu statistikas iestāžu kopīgi šodien klajā laistajā publikācijā “Dzīve Eiropā: sievietes un vīrieši. Statistisks portrets”.
Šodien daudzās augstskolās beidzas pirmā studentu uzņemšanas kārta. Vakar pulksten 15 vienotās pieteikšanās sistēmā, kurā ir 12 augstākās izglītības iestādes, bija pieteikušies 6427 reflektanti. Kā liecina skaitļi: populārāko augstskolu trijniekā ir Latvijas Universitāte (LU), Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un Rīgas Stradiņa universitāte (RSU).
Centrālā statistikas pārvalde iepriecina ar 2016. gada rūpniecības pieaugumu par 4,9% pret 2015. gadu un pat par 11,5% pagājušā gada decembrī pret 2015. gada decembri.
Centrālā statistikas pārvalde (CSP) sacerējusi kārtējo paziņojumu par Latvijas rūpniecības pieaugumu attiecībā ne jau pret iepriekšējiem publiskajos paziņojumos apjūsmotajiem pieaugumiem, bet pret samazinājumiem, kādus statistiķi ieraksta savās datu bāzēs pretēji tam, ko paši iepriekš paziņojuši.