Skriešana

Svētdien, 27.septembrī jau desmito reizi Majoru pludmalē norisinājās Jūrmalas skriešanas svētki, kas šogad norisinājās kuplā skaitā. Jūrmalas skriešanas svētki ir unikāls tautas sporta pasākums, kas pulcē visu vecumu skriešanas un nūjošanas entuziastus un profesionāļus, turklāt vienīgais skriešanas masu pasākums, kura distances ir izvietotas pludmales smiltīs. Skriešanai bija paredzētas trīs distances, kas izvietotas pludmales smiltīs – piecu un desmit kilometru skrējiens bez vecuma ierobežojuma un īpašā 0,5–1 kilometra distance bērniem. Desmit kilometru distanci visātrāk pievārēja Andrejs Dmitrijevs, sieviešu vērtējumā ātrākā bija Elīna Barone. Piecu kilometru distancē uzvarētājs bija Aigars Feteris, bet starp sievietēm uzvarēja Invida Mauriņa. Nūjošanā desmit un 21 kilometra distancē dalībnieki sacentās trīs dažādās distancēs sieviešu un vīriešu konkurencē, par uzvarētājiem 21km distancē tiesneši atzina Andri Zībergu. Sieviešu konkurencē – Lindu Kubiloviču. 10km distancē starp vīriešiem uzvarēja Feoktists Pušņakovs. Starp sievietēm – Baiba Bolgzda. Savukārt piecu kilometru distancē varēja startēt visi un dalībnieki netika dalīti pēc vecuma, šajā distancē uzvaras laurus plūca Artūrs Pušpurs un Lote Lea Gaile. Visi finišētāji balvā saņēma Jūrmalas skriešanas svētku piemiņas medaļu. Par labu noskaņojumu sacensību laikā rūpējās viens no populārākajiem sporta pasākumu vadītājiem Lauris Lizbovskis, savukārt pasākuma muzikālo noformējumu nodrošināja DJ Ed Veto.

Norvēģu skrējējs Sondre Nordstads Moens piektdienas vakarā Kristiansannā sasniedza Eiropas rekordu reti skrietajā stundas distancē, finišējot ar rezultātu 21,132 kilometri.

Traģiski notikumi risinājušies ultamaratonā Ukrainā, kura laikā "pazudusi" un vēlāk mirusi 33 gadus vecā Katerina Katiuševa, kas iepriekš dēvēta par "dzelzs sievieti".

Bahreinas sprintere Salva Aida Nasera, kura uzvarēja pagājušā gada pasaules čempionātā 400 metru distancē, ir provizoriski saņēmusi diskvalifikāciju pēc tam, kad pārkāpusi atrašanās vietas kritērijus, ceturtdien paziņoja Vieglatlētikas integritātes vienība (AIU).

Sadarbojoties biedrībai "1836", Stirnubuks.lv un garo distanču skrējējam Dinam Vecānam, sākot ar 16.jūniju norisinās četru dienu garš lāpu skrējiens pa 1836 kilometru garo robežu - "Gaismas ceļš". Skrējiena dalībnieki veiks distanci nesot lāpas, no kurām skrējiena laikā tiks iedegti 87 ugunskuri, izgaismojot Latvijas pierobežu un radot Gaismas un Mīlestības ceļu, kas "apņems" mūsu valsti.

Covid-19 izplatība visā pasaulē izmainījuši līdzšinējo dzīves ritmu. Daudziem līdzšinējās pastaigas uz darbu vai veikalu, nerunājot jau par sporta zāļu un stadionu apmeklējumiem, ir ierobežotas - pat neiespējamas. Tā vietā, nereti strādājot no mājām vai ievērojot paš-izolāciju, ieteikto 10 000 soļu vietā, dienas laikā garākā pastaiga var izrādīties no rakstāmgalda līdz ledusskapim. Tā turpinot, pastāv risks, ka pērnās vasaras šorti varētu likties par šauru.

Vairāki pētījumi apliecinājuši, ka skriešana par gandrīz 40% mazina priekšlaicīgas nāves risku, vēsta portāls "brightside".

24. decembrī pie Dailes teātra notika Ziemassvētku skrējiens, kurā bija iespējams noskriet 10 km vai 20 km.

Svelmainajā pasaules čempionāta maratona distancē ātrākā bija kenijiete Rūta Čepngetiča, izcīnot savu pirmo zelta godalgu šajās sacensībās.

Latvijas vieglatlētikas vidējo distanču skrējēja Līga Velvere piektdien Dohā sasniedza pasaules čempionāta pusfinālu 800 metru distancē.

Latvijas sprintere Sindija Bukša ceturtdien Zviedrijas pilsētā Jēvlē notiekošajā Eiropas U-23 čempionātā vieglatlētikā kvalificējās finālam 100 metru sprintā.

Kenijas garo distanču skrējējs Eliuds Kipčoge oktobrī Vīnē centīsies maratona distanci noskriet zem divām stundām.

103 gadus vecā Džūlija Havkinsa Albakērkas senioru sacensībās ieguvusi zeltu 50 un 100 metru distancēs, raksta "CBS News".

Mūsdienās arvien vairāk cilvēku pievēršas zaļajam dzīvesveidam - domā zaļi un rīkojas zaļi: šķiro atkritumus, taupa dabas resursus un dažādās ikdienas situācijās labprātāk izvēlas dabai draudzīgus risinājumus. Bet zaļi var ne tikai dzīvot. Vai zināji, ka arī skriet var zaļi? Tet Rīgas maratona organizatori un “Latvijas Zaļais punkts” eksperti dalās padomos, kā kļūt par zaļo skrējēju un skriet dabai draudzīgi.

Fizisku aktivitāšu laikā organisms zaudē daudz šķidruma, tādēļ īpaši svarīgi atjaunot nepieciešamās rezerves. Sporta treneris Helmuts Rodke iesaka 6 vērtīgus padomus, kurus ievērojot ķermenis ātrāk uzņems enerģiju, kā arī uzlabos fizisko veiktspēju.

Strauji tuvojas vasara, kad daudzi sāk domāt par fiziskās formas uzlabošanu un ar lielu aktivitāti sāk apmeklēt sporta zāli vai skriet. Skriešana Latvijā viennozīmīgi dēvējama par tautas sporta veidu, bet, vai tā tiešām ir piemērota ikvienam, un, vai tie, kas ar skriešanu un sportu bijuši uz jūs, pēkšņi sākot skriet, nevar nodarīt pāri savam organismam? Skriešanas entuziasts, Biznesa augstskolas Turība students Gints Buraks, kurš var lepoties ar 22 gadus ilgu pieredzi skriešanā, iesaka - pirms uzsākt skriet, ir ieteicama veselības pārbaude. Vēl viņš norāda, ka skriešana ir sporta veids ar pievienoto vērtību - tā uzlabo veselības stāvokli, palīdz izvairīties no iespējamām traumām un uzlabo noskaņojumu ikdienā.

Skriešana ir viens no visizplatītākajiem sporta veidiem, kas katram no mums ir pieejams pilnīgi bez maksas: mēs varam skriet, kad un kur vēlamies, neatkarīgi no fitnesa klubu pakalpojumu cenām un darba laikiem. Ik gadu skrējēju kļūst arvien vairāk - tam pierādījums ir pieaugošais ikgadējo maratonu dalībnieku skaits. No tiem lielākais maratons notiks jau maijā. Regulāra skriešana patiešām stiprina veselību, tomēr, kā pauž pieredzējis treneris Edijs Cīrulis, daudzi nevis stiprina organismu, bet gan kaitē sev - piemēram, sāk gatavoties maratoniem pēdējā brīdī. "Skriešana ir populāra, jo tā ļauj salīdzinoši ātri un absolūti bez maksas sakārtot ķermeni un iegūt vēlamās formas. Taču daudzi pieļauj nopietnas kļūdas, kas var novest pie muguras un locītavu traumām, kā arī sirds slimībām," komentē E. Cīrulis.

Latvijas skrējēja Līga Velvere otrdien Francijā laboja pašai piederošo valsts rekordi 800 metru skrējienā telpās.

Ziema, sniegs un aukstums nav šķērslis fiziskām aktivitātēm – gluži pretēji, tas ir lielisks veids, kā norūdīt organismu. Ja slēpošana un slidošana šķiet pašsaprotama, skriešana nesaistās ar ziemu, taču ko darīt tiem, kuri pieraduši pie sava ikrīta skrējiena? Skriet ziemā var un vajag, uzskata Latvijas Olimpiskās vienības sporta ārste - stažiere, ārste - rezidente Latvijas Universitātē, skrējēja ar maratonu un ultramaratonu pieredzi Laila Ušacka. Sporta ārste sadarbībā ar farmaceiti un aktīvu skrējēju Annu Ļapidevsku sniedz padomus veselīgai skriešanai un stāsta, kādi noteikumi jāievēro, lai pavasarī, sākoties aktīvajai skriešanas sezonai, nenāktos ārstēt traumas.