Sešās Rīgas skolās jaunajā mācību gadā netiks nokomplektēta 10.klase, pastāstīja Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta sabiedrisko attiecību projektu koordinatore Sarmīte Baltmane.
Kamēr Latvijā skolas visbiežāk neizceļas ar ko neparastu, tikmēr citur došanās uz skolu un arī pašas skolas izskatās gluži savādāk nekā esam pieraduši mēs.
Lai veicinātu skolēnu pamatprasmju attīstīšanu, būtu jāpārskata mācību priekšmetu sadalījums skolās, šodien tikšanās laikā vienojās izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile un Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) rektora pienākumu izpildītāja Dace Markus.
Ja Latvijā dzīvojošie 50 000 jauniešu, kuri nezina, kā sevi nodarbināt, dzīvotu vienā pilsētā, tā būtu piektā lielākā valstī, iepazīstinot ar Eiropas Komisijas (EK) atbalstīto programmu jauniešiem "Jauniešu garantija", norādīja EK pārstāvniecības vadītāja Latvijā Inna Šteinbuka.
Noslēdzoties ziemas uzņemšanai 2015.gada janvārī, Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) pastāvīgi studējošo ārvalstu studentu skaits ir sasniedzis 1475, kas ir 21% no kopējā RSU studējošo skaita, aģentūra LETA uzzināja universitātē.
Valmieras vājdzirdīgo internātvidusskola – attīstības centrs – ir vienīgā šāda veida iestāde Latvijā, kur bērni ar dzirdes problēmām mācās no pirmsskolas vecuma līdz pat vidusskolai. Patlaban tajā zinības apgūst pusotra simta audzēkņu. Lai gan šādu bērnu ir daudz vairāk, daļa izvēlas mācīties vispārizglītojošās skolās. Skolas pedagogi gan uzskata: to var darīt tad, ja vecāki ir gatavi nopietni strādāt papildus, pretējā gadījumā rezultātu nebūs.
Vakara (maiņu), tālmācības un neklātienes izglītības programmu īstenotāji satraukušies par tām paredzētā finansējuma atkārtotu apcirpšanu pusgada laikā. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) šādu lēmumu skaidro ar šo skolu neracionāliem tēriņiem, nekvalitatīviem pakalpojumiem un citiem apsvērumiem.
Burtnieku Ausekļa vidusskola ir viena no tām lauku vidusskolām, kurā 10.–12. klasē vairs nav neviena skolēna. Arī nākamgad lielu cerību atvērt 10. klasi nav, jo vairākums šā gada devīto skatās uz pilsētas skolu pusi, kur izglītības izvēles iespējas ir krietni lielākas. Lai gan Burtnieki ir vienīgā vieta Latvijā, kur vidusskolēniem piedāvā apgūt mācību kursu hipoloģijā (zirgkopībā), īpašu interesi tas nav izpelnījies.
Skolēni ir ļoti prasīgi pret saviem skolotājiem un kopumā vērtē tos teju divas reizes kritiskāk, nekā skolotāji paši, liecina "Samsung Electronics Baltics" un pētnieku grupas veiktais pētījums "Skolotājs 3.0".
Ir jānomainās vismaz divām paaudzēm, lai stereotipi, kas ir vīriešu un sieviešu profesijas, kādi darbi ir piemērotāki konkrētam dzimumam, pilnībā izzustu, uzskata Sabiedrības integrācijas fonda direktore Aija Bauere.
Paveikto darbu un tiem patērētā laika uzskaite, kas nepieciešama, veicot jauno pedagogu darba samaksas modeļu aprobāciju, parādījusi, ka pedagogi strādā krietni vairāk, nekā domāts, nereti strādājot vairāk nekā 40 stundas nedēļā, norādīja Konstantinovas sākumskolas direktore Solvita Stepiņa.
Līvānu novadā, par spīti skolēnu skaita kritumam, tomēr izdevies saglabāt savas astoņas vispārējās izglītības iestādes. Cik ilgi tā būs, īstas atbildes gan nav. Diemžēl apdraudētas ir pat tās skolas, kurām ir ļoti labi mācību rezultāti. Ir arī izņēmumi – Jaunsilavas pamatskolā pēdējo gadu laikā audzēkņu ir pat vairāk.
Lai gan 2014./2015.mācību gads vēl tikai sācies, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi noteikumus, kas nosaka 2015./2016.mācību gada sākuma un beigu laiku.
Pēdējo piecu gadu laikā pedagogu atalgojums Latvijā palielināts tikai nedaudz, tomēr apmēram puse Eiropas valstu nav spējusi nodrošināt pat šādu pieaugumu, aģentūru LETA informēja Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) sabiedrisko attiecību speciāliste Linda Kapustinska.