Puse Pierīgas pašvaldību plāno būvēt jaunas skolas ēkas, tāpēc tām būtu loģistiski izdevīgi sešgadniekus novirzīt uz jaunuzceltajām izglītības iestādēm, nepaplašinot bērnudārzu telpas, aģentūrai LETA pastāstīja Pierīgas pašvaldību apvienības valdes priekšsēdētājs, Ādažu novada domes vadītājs Māris Sprindžuks (LRA).
Viņš informēja, ka septiņām Pierīgas pašvaldībām Ministru kabineta noteikumos par finansējumu darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi" īstenošanai maijā tika apstiprināts finansējums jaunu skolu ēku vai piebūvju celtniecībai.
Ādažu novada pašvaldībai izglītības iestāžu mācību vides uzlabošanai tika apstiprināts finansējums 2,6 miljonu eiro apmērā, Carnikavas novada pašvaldībai viena miljona eiro apmērā, Garkalnes novada pašvaldībai viena miljona eiro apmērā, Ikšķiles novada pašvaldībai teju divu miljonu eiro apmērā, Ķekavas novada pašvaldībai 3,2 miljonu eiro apmērā, Mārupes novada pašvaldībai 2,8 miljonu eiro apmērā un Salaspils novada pašvaldībai 2,4 miljonu eiro apjomā.
Sprindžuks pastāstīja, ka loģistiski Ādažos būtu izdevīgi, ka bērni sāktu mācīties skolā no sešu gadu vecuma, tāpēc ka novadā tiks būvēta jauna skolas ēka, kuras telpas var atbilstoši pielāgot lielākam bērnu skaitam. Viņš uzsvēra, ka novads nevar atļauties vienlaicīgi būvēt gan jaunu skolu, gan bērnudārzu, tāpēc, pārvietojot sešgadniekus uz jaunuzcelto ēku, tiktu atrisināta problēma ar vietu skaitu pirmsskolas izglītības iestādēs.
Sprindžuks norādīja, ka līdzīga situācija pastāv arī citās Pierīgas pašvaldībās, kuras ir saņēmušas finansējumu jaunas skolas ēkas vai piebūves celtniecībai. Jauno skolas ēku var uzbūvēt tik lielu, cik tas ir vajadzīgs esošajam skolēnu skaitam.
Pierīgas pašvaldībās lielākā problēma ar vietu skaita nodrošināšanu ir pirmsskolas izglītības iestādēs un sākumskolā, kurā, piemēram, Ādažos jau šobrīd ir sešas vai septiņas paralēlās klases vienā mācību iestādē. Savukārt vidusskolā situācija ir vienkāršāka, jo daļa vecāko klašu skolēnu aizplūst uz Rīgas izglītības iestādēm.
Sprindžuks pastāstīja, ka aptuveni puse no Pierīgas pašvaldībām plāno būvēt jaunas skolas ēkas, tāpēc viņiem situācija varētu būt ļoti līdzīgi kā Ādažu novadam.
"Ja sešgadniekus var likt skolas ēkā, tad ar vienu ēku tiek atrisinātas divas problēmas - gan audzēkņu skaitam bērnudārzos, gan skolās," norādīja Sprindžuks.
Kā ziņots, valdība pagājušajā nedēļā atlika lemšanu par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotajiem grozījumiem Izglītības likumā. Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) ieskatā IZM ir jādod iespēja sociālajiem un sadarbības partneriem vēl diskutēt par tiem.
IZM sagatavotie grozījumi cita starpā paredz obligātās pamatizglītības apguves uzsākšanu no sešu gadu vecuma, vienlaikus saglabājot tiesiski legālu iespēju pamatotas nepieciešamības gadījumā to sākt arī gadu vēlāk.
IZM skaidroja, ka plānotais 1.klasē apgūstamais mācību saturs un metodika ir atbilstoši pašreizējās obligātajās pirmsskolas izglītības programmās bērniem sešu gadu vecumā apgūstamajam un netiek paredzēts, ka sešus gadus vecajiem bērniem būs jāapgūst tas, ko pašlaik mācās septiņus gadus vecie bērni.
Saskaņā ar ministrijas piedāvājumu pamatizglītības apguvi bērns sāktu sešu gadu vecumā tajā izglītības iestādē (pirmskolā vai skolā), kur apgūta pirmsskolas obligātā izglītība, vai arī skolā, kura piedāvā pirmsskolas izglītības programmas, bet nodrošina vecumposmam atbilstošus apstākļus sešgadīgo bērnu mācībām.