Šķelda

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) siltumenerģijas tarifu samazinājumu no otrdienas apstiprinājusi deviņiem, savukārt palielinājumu - diviem regulējamiem komersantiem, aģentūru LETA informēja SPRK pārstāvji.

SIA "Gren Gulbene" no šā gada 1.maija plāno samazināt siltumenerģijas tarifu par 6% - līdz 71,42 eiro par megavatstundu (MWh) bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), aģentūrai LETA pavēstīja kompānijā.

Naktī uz pirmdienu Ventspilī, Dzirnavu ielā, aizdegusies šķeldas kaudze, ziņo Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests.

Tuvojoties 2023./2024.gada apkures sezonai, AS "Latvijas valsts meži" (LVM) piedāvā siltumenerģijas ražotājiem un industriālajam sektoram iegādāties 540 000 berkubikmetru enerģētiskās šķeldas, liecina LVM publicētā informācija.

Enerģētiskās šķeldas cena pirmskara līmenī vairs neatgriezīsies, aģentūrai LETA sacīja AS "Latvijas valsts meži" (LVM) Koksnes produktu ražošanas un piegādes direktora vietnieks Andris Meirāns.

Vairāku Eiropas ziemeļu reģiona valstu meža īpašnieku organizācijas, tostarp arī Latvijas meža īpašnieki, nosūtījuši vēstuli Eiropas komisijai, Eiropas parlamentam un Zviedrijai kā ES padomes prezidējošajai valstij, iebilstot Atjaunojamās enerģijas direktīvas aizliegumam izmantot malku un šķeldu siltumapgādē, aģentūru LETA informē Latvijas Meža īpašnieku biedrībā (LMIB).

Ticēsim Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktoram Arvīdam Ozolam, ka no Latvijā cirstiem kokiem iegūti šķeldu drīkst kurināt bez CO2 emisiju kvotu pirkšanas veidā uzlikta nodokļa. Pateiksimies Krievijas un Baltkrievijas diktatoriem par savu valstu ekonomisko robežu slēgšanu, kas pasargā labo Latvijas šķeldu no sliktas šķeldas piemaisījumiem.

Latvija tuvākajos gados plāno arvien vairāk apkurē izmantot šķeldu, lai samazinātu siltuma tarifus un atkarību no Krievijas gāzes. Šķelda ir starp atjaunojamajiem enerģijas resursiem, tāpēc Eiropas Savienībā tai bijuši labvēlīgi nosacījumi. Līdz šim regulējumā faktiski tika pieņemts, ka biomasas dedzināšana, tātad arī šķeldas kurināšana, CO2 emisijas nerada. Taču no 1. janvāra nulles emisiju princips attieksies tikai uz to biomasu, kas ir iegūta ilgtspējīgi, piemēram, ieguvē nedrīkst būt cietusi bioloģiskā daudzveidība. Amatpersonu ieskatos Latvijā iegūtā šķelda pārsvarā noteikumiem atbilstu, tomēr problēma ir pierādīt, ka tas tā ir. Ja siltumapgādes uzņēmumi to nespēs izdarīt, tiem par šķeldas izmantošanu būs jāpērk CO2 emisiju kvotas, ziņo LTV raidījums "de facto".

Pavasarī gan granulu ražotāji, gan pašvaldību siltumapgādes uzņēmumi aicināja valdību enerģētikā izsludināt krīzes stāvokli un iesaistīties šķeldas cenu regulēšanā. Politiķi izšķīrās to nedarīt, bet Ekonomikas ministrija joprojām situāciju nevērtē kā krīzi un neredz iemeslu iejaukties tirgū. Bezdarbības sekas jau tagad ir redzamas granulu cenā, bet vēl vairāk būs redzamas iedzīvotāju apkures rēķinos ziemā. Lai šķeldas apkurei pietiktu, valdība atļāva cirst vairāk un tievākus kokus. Uz šķeldas cenu tas ietekmi nav atstājis, bet jau tagad dubultojies ciršanas atļauju skaits, ziņo TV3 raidījums "Nekā personīga".

Konkurences padome (KP) kurināmās šķeldas tirgus izpētē nav guvusi pierādījumus par iespējamas aizliegtas vienošanās pastāvēšanu, kā arī pirmšķietami konstatējusi, ka neviens tirgus dalībnieks neatrodas dominējošā stāvoklī.

Martā valdība atviegloja šķeldas katlu māju būvniecību un novirzīja šim mērķim 70 miljonus eiro no Eiropas Savienības fondu naudas. Programmā apstiprinātie projekti ļaus centralizētajiem siltumapgādes uzņēmumiem samazināt gāzes patēriņu par aptuveni 0,8 teravatstundām, lēš Ekonomikas ministrija. Martā ministrija cerēja, ka lielākā daļa projektu būs gatavi jau šajā apkures sezonā, tomēr sākotnējais optimisms izrādījies pārsteidzīgs un pagaidām programmas ietvaros nav uzbūvēta neviena katlu māja, noskaidroja LTV raidījums “de facto”.

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) un Latvijas Siltumapgādes uzņēmumu asociācija (LSUA) sagatavojušas priekšlikumus situācijas stabilizēšanai gāzes un šķeldas tirgū, tostarp tiek prasīts uzdot "Latvenergo" iepirkt gāzi, bet AS "Latvijas valsts meži" (LVM) nodrošināt šķeldu.

Latvijas siltumapgādei nepieciešamais šķeldas apmērs šai apkures sezonai ir pietiekams, ekonomikas ministres Ilzes Indriksones (NA) viedokli pauda ministres padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Vineta Vilistere-Lāce.

Konkurences padome (KP) sākusi šķeldas tirgus priekšizpēti, teikts KP publiskotajā paziņojumā.

Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) aicinās Zemkopības ministriju (ZM) ierobežot šķeldas eksportu, trešdien Latvijas Radio sacīja organizācijas izpilddirektors Viktors Valainis.

Reaģējot uz faktu, ka Krievija samazina dabasgāzes piegādes Eiropas virzienā, un objektīvi šādām piegādēm vispār nevajadzētu notikt, jo agresīvā Krievija jāslēdz laukā no Eiropas apgādes ķēdēm, Vācija paziņojusi, ka iededz savas ogļu stacijas. Latvija tikmēr identisku iemeslu dēļ lēmusi palielināt šķeldas ražošanas apjomus, gan neieviešot speciālu šķeldas eksporta aizliegumu.

Latvijā varētu par 8-10% palielināt šķeldas ieguvi, pirmdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA).

Jēkabpils novadā ceturtdien no šķeldas transportiera atbrīvots cilvēks, kuram mediķi konstatējuši nāvi, informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD).

Akciju sabiedrības “Rīgas siltums” meitasuzņēmums SIA “Rīgas Bioenerģija” labvēlīgā attieksme apkures šķeldas iepirkumos pret vienu piegādātāju SIA “R Grupa” raisījusi citos piegādātājos pamatīgu sašutumu un aizdomas par korupciju Rīgas domē , liecina portāla nra.lv rīcībā nonākusī informācija.

Mazais radioaktīvais nieciņš, kas tika atrasts uz Getliņu izgāztuvi atvestajā sadzīves atkritumu kravā, jau ir iecementēts veidnē un noglabāts vienā no radioaktīvo atkritumu glabātavas “Radons” tvertnēm. Taču krietni lielāku bīstamību rada cits potenciāls radiācijas avots. Izrādās, ka Latvijā nav tādu normatīvu, kas ierobežotu radiāciju kurināmajā koksnē – šķeldā un briketēs. Ja pircējs pats neizkontrolē, var iegrābties Černobiļas katastrofas mantojumā.