Gerhards: Latvijā varētu par 8-10% palielināt šķeldas ieguvi
Latvijā varētu par 8-10% palielināt šķeldas ieguvi, pirmdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA).
Viņš atzīmēja, ka saistībā ar pašvaldību pārorientēšanos no gāzes izmantošanas apkurei uz šķeldas izmantošanu ir pieaudzis pieprasījums pēc šķeldas, kā arī tai ir augusi cena.
Tāpat Gerhards minēja, ka AS "Latvijas valsts meži" ir nolēmusi palielināt šķeldas ieguvi, taču par šķeldas ieguves apmēru palielināšanu būtu jādomā arī citiem uzņēmumiem.
"Šāds lēmums "Latvijas valsts mežos" ir pieņemts, un tas dos papildu pietiekami lielu apmēru, bet ar to droši vien nepietiks, tāpēc mēs piedāvājam atbalsta mehānismus, lai veicinātu, ka ne tikai "Latvijas valsts meži", bet arī citi uzņēmumi vairāk iegūst šķeldu," teica ministrs.
Viņš arī atzīmēja, ka ar dažādiem pasākumiem Latvijā varētu palielināt šķeldas ieguvi vismaz par 8%, ja ne par 10%.
"Latvijas valsts meži" iepriekš vēstīja, ka, turpinoties pieprasījuma kāpumam pēc enerģētiskajiem produktiem vietējā tirgū, kompānija palielinās enerģētiskās koksnes ražošanas apmērus un saražos papildu 180 000 berkubikmetru enerģētiskās šķeldas 2022./2023.gada apkures sezonas vajadzībām.
"Latvijas valsts mežu" padomes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis atzīmēja, ka kompānijas padome ir izskatījusi un atbalsta uzņēmuma valdes sagatavoto plānu enerģētiskās šķeldas ražošanas palielināšanai. Tā ietvaros plānots saražot līdz 30% vairāk enerģētisko šķeldu, sniedzot atbalstu gaidāmajā apkures sezonā.
"Esam sākuši enerģētiskās koksnes papildu apjomu sagatavošanu. Pārdošanas norise un līgumu slēgšana paredzēta jūlijā un augustā, lai jau no septembra sāktu enerģētiskās šķeldas piegādes ar pircējiem saskaņotā laika grafikā. Pieteikties varēs ikviens siltumenerģijas ražošanas uzņēmums," skaidro "Latvijas valsts mežu" valdes loceklis Edvīns Zakovics.
Enerģētisko šķeldu "Latvijas valsts meži" ražo no koku biomasas - gan no ciršanas atliekām, piemēram, zariem, galotnēm, atgriezumiem, sīkkokiem, skujām, gan arī no apauguma un sīkkoksnes, kas paliek mežā pēc ceļmalu un grāvju apauguma novākšanas un jaunaudžu kopšanas. Enerģētiskajai koksnei pēc tās sagatavošanas no trim līdz sešiem mēnešiem dabiski jāizžūst, lai sašķeldošanas brīdī tā sasniegtu optimālāko enerģētisko vērtību un būtu piemērota tūlītējai izmantošanai - siltuma ražošanai.
"Latvijas valsts meži" 2021.gadā realizēja kopumā 6,83 miljonus kubikmetru koksnes, tostarp 6,64 miljonus kubikmetru apaļkoksnes sortimentu, kā arī tika pārdoti 591 800 megavatstundu šķeldas.
"Latvijas valsts mežu" vienīgais īpašnieks ir valsts, bet akciju turētāja - Zemkopības ministrija.