Kopš valdības lēmuma ļaut cirst tievākus kokus izsniegts divreiz vairāk ciršanas atļauju

Pavasarī gan granulu ražotāji, gan pašvaldību siltumapgādes uzņēmumi aicināja valdību enerģētikā izsludināt krīzes stāvokli un iesaistīties šķeldas cenu regulēšanā. Politiķi izšķīrās to nedarīt, bet Ekonomikas ministrija joprojām situāciju nevērtē kā krīzi un neredz iemeslu iejaukties tirgū. Bezdarbības sekas jau tagad ir redzamas granulu cenā, bet vēl vairāk būs redzamas iedzīvotāju apkures rēķinos ziemā. Lai šķeldas apkurei pietiktu, valdība atļāva cirst vairāk un tievākus kokus. Uz šķeldas cenu tas ietekmi nav atstājis, bet jau tagad dubultojies ciršanas atļauju skaits, ziņo TV3 raidījums "Nekā personīga".

Šķeldas, granulu un malkas tirgū jau kopš pagājušās ziemas turpinās straujš cenu kāpums [KP grafiks]. Lētais imports no austrumiem apstājās, pieprasījums gan Latvijā, gan citur Eiropā pieauga. Mājsaimniecības un uzņēmumi visur no gāzes pāriet uz granulām un šķeldu. Pavasarī un vasarā nozare aicināja valsti iejaukties, lai vairāk katlumājām un granulu ražotājiem vajadzīgās šķeldas paliktu Latvijā.

"Mēs šobrīd jau nespējam nodrošināt to pieprasījumu, kas nepieciešams Eiropā. Būtu naivi domāt, ka vienas dienas laikā visi pēkšņi iepirks, visiem pietiks un viss atrisināsies. Ja mēs, piemēram, plānojot jūlija ražošanu, redzam, ka man nepietiks celulozes šķeldas, mēs gluži vienkārši būsim spiesti pārtraukt ražošanu. Mēs būsim spiesti meklēt risinājumu, ko darīt ar darbiniekiem, kuriem maksājam oficiālas algas," saka SIA "Staļi" izpilddirektors Artūrs Bukšs.

Tomēr par enerģētiku atbildīgā Ekonomikas ministrija pamatu satraukumam neredzēja. Šķeldas visiem pietiks, bet tikt galā ar augsto cenu palīdzēs valsts pabalsti.

Ekonomikas ministrijas vērtējums izrādījies realitātei neatbilstošs. Vasarā Latvijas pašvaldību savienība lūdza valdību iejaukties. Tā uzskatīja, ka risinājums varētu būt valsts uzņēmuma "Latvijas Valsts meži" resurss. Izsludinot krīzi enerģētikā, vienu gadu kompānija varētu strādāt ar mazāku peļņu un pārdot katlu mājām valsts mežos iegūto šķeldu par zemāku cenu. Ideju politiķi noraidīja, jo tā kropļotu konkurenci. Pašvaldības pērk šķeldu no "Latvijas Valsts mežiem", izsolēs sacenšoties ar ārvalstu uzņēmumiem un starpniekiem.

Ja agrāk pašvaldības izsludināja iepirkumu uz visu sezonu, tad tagad uz ilgtermiņa līgumiem uzņēmumi piesakās nelabprāt. Iepriekšējās ziemas pieredze rāda, ka vienu lielu līgumu labāk neslēgt. Straujā cenu kāpuma dēļ piegādātāji lauza līgumus, jo tiem bija izdevīgāk samaksāt sodu, nekā pārdot šķeldu par nolīgto zemo cenu. Tagad līgumi ir uz īsākiem termiņiem, no maziem piegādātājiem, bet Preiļos dome nolēmusi šķeldā pārstrādāt pašvaldības zemēs augošos krūmus.

Šķeldas cena pieaugusi vairāk nekā divas reizes. Līdzīgs būs arī apkures tarifu pieaugums. Arī granulu ražotāji pavasarī aicināja padarīt šķeldu pieejamāku vietējā tirgū. Dzirdīgas ausis tie neatrada, bet Konkurences padome sāka pārbaudi, vai granulu tirgū nav aizliegtas vienošanās. Secinājums: kartelis šķeldas tirgū nepastāv, augstās cenas izraisījusi šķeldas nepieejamība. Tikmēr par granulu paleti, kas pirms gada maksāja 145 eiro, tagad mājsaimniecībām jāmaksā 450 eiro.

Uz sarunu par šķeldas un granulu pietiekamību un cenām aicinājām arī Ekonomikas ministriju. Tā atbildēja, ka nevar sniegt komentāru, jo ministrijas rīcībā nav informācijas, ka šķeldas trūktu, tādēļ arī neesot apkopoti dati par tās apjomiem. Tāpat kā pavasarī, Ekonomikas ministrija uzskata, ka krīzes tirgū nav.

Tieši pamatojoties ar šķeldas tirgū esošo krīzi, valdība īsi pirms Jāņiem pieņēma lēmumu ļaut cirst jaunākus un tievākus kokus. Zemkopības ministrija tādus grozījumus virzīja jau 2019. gadā. Pēc asiem vides organizāciju iebildumiem premjers deva solījumu, ka šī valdība tādu lēmumu nepieņems.

Šogad jautājums negaidīti atkal nonāca Ministru kabineta sēdes dienaskārtībā. Vides organizācijas apgalvo, ka to viedoklis netika uzklausīts. Pirms sēdes apspriesti pilnīgi citi noteikumi, kas attiektos uz kopšanas cirtēm un citiem saimnieciskiem sīkumiem ar minimālu ietekmi uz vidi.

Pirms diviem gadiem atvilktnē nolikto grozījumu atbalstīšanu Zemkopības ministrija pamatoja ar krīzi energoresursu tirgū. Kamēr par enerģētiku atbildīgā Ekonomikas ministrija joprojām krīzi neredzēja, Zemkopības ministrija rakstīja: "Ņemot vērā situāciju energoresursu tirgū un izvērtējot iespējas siltuma ražošanā pāriet no dabasgāzes uz koksnes kurināmo, nepieciešams palielināt kurināmās šķeldas pieejamību Latvijā."

Informatīvā ziņojumā tā apgalvo, ka grozījumi vajadzīgi Krievijas kara izraisīto seku un sankciju novēršanai. Tāpat Zemkopības ministrija kā argumentu izmanto iedzīvotāju maksātspējas samazināšanos, solot, ka izmaiņas ietekmēs šķeldas cenu.

Kokrūpnieku federācijas vadītājs Kristaps Klauss noliedz, ka krīzes aizsegā ielobējuši sev vajadzīgos grozījumus. Viņš gan atzīst, ka lēmums nerisinās šķeldas pieejamību un cenas šajā ziemā, jo no atļaujas saņemšanas līdz ciršanai un šķeldošanai paiet pārāk ilgs laiks. Taču tas palīdzēšot nākamajās apkures sezonās, kad šķeldas atkal pietrūks.

Lielākā daļa Latvijā ražotās šķeldas tiek eksportēta, pamatā uz Skandināvijas valstīm. Tā kā valstī vairs neienāk lētā Baltkrievu šķelda, tad arī eksports salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir nedaudz mazāks, tomēr dati rāda, ka tas aktīvi turpinās.

Pēdējās nedēļās šķelda vairs dārgāka nekļūst. Visticamāk tādēļ, ka krīt zāģbaļķu cena. Tie tagad ir tikai nedaudz dārgāki par malku. Drīz kokrūpniekiem vairs neliksies izdevīgi cirst kokus. Šķeldas atkal var sākt pietrūkt.

Meži klāj 53% valsts teritorijas. Statistika rāda, ka ar katru gadu tie kļūst arvien jaunāki. Pieaugušo koku īpatsvars aizvien samazinās, jaunaudžu kļūst arvien vairāk. (GRAFIKS) Ik gadu rodas 40 tūkstoši hektāru izcirtumu. Vides organizācijas uztraucas, ka šāda fragmentācija iznīcina dzīvnieku sugu daudzveidību.

Saskaņā ar Eiropas kopējo politiku turpmākajos gados Latvijai aizsargājamo teritoriju platība jāpalielina pat divkārt. No kokrūpnieku skatu punkta tas nozīmē, ka intensīvāk jācērt atlikušajās teritorijās.

Pirms vēlēšanām diskusijās partijas pieļāva, ka varētu jauno kārtību tomēr atcelt. Visticamāk, tādēļ, ka aptaujas rādīja - lielākā daļa sabiedrības neatbalsta aktīvāku ciršanu mežos. Pēc vēlēšanām par šo politiķi runā nelabprāt, bet Kariņa iecerētās reformas liecina, ka jaunajā valdībā Vides ministrijas vispār nebūs