Fonda Viegli dibinātājai Inārai Kehrei Rīgas cirka vadībā neklāsies viegli – jāuzrauga nodzīvotās cirka ēkas remontdarbi, jāpanāk pietiekama finansējuma nodrošināšana gan remontam, gan cirka uzturēšanai, kas bez valsts dotācijām izdzīvot nespēj, jāveido jauna radošā komanda un programma.
Mājaslapā lasāmais paziņojums, ka Rīgas cirks meklē direktoru, vairs nav aktuāls – pieteikšanās beigusies, un no 28. aprīļa cirku vadīs Imanta Ziedoņa fonda Viegli līdzdibinātāja, multimiljardiera Džordža Sorosa finansētās organizācijas Providus kādreizējā darbiniece Ināra Kehre.
Kultūras ministrijas (KM) konkursā uz VSIA "Rīgas cirks" valdes locekļa amatu uzvarējusi Ināra Kehre, kura ir viena no fonda "Viegli" dibinātājām, kā arī apbalvojuma "Laiks Ziedonim" vadītāja.
"Black box" teātra izbūve, kas pēc Rīgas cirka jaunā modeļa vīzijas pildītu cirka funkcijas tā rekonstrukcijas laikā, nozīmētu dzīvnieku izmitināšanai paredzēto telpu iznīcināšanu, aģentūrai LETA pauda cirka direktore un VSIA "Rīgas cirks" valdes locekle Lolita Lipinska.
Nākamā gada janvārī tiks izsludināts atklāts konkurss uz Rīgas cirka vadītāja jeb valdes locekļa amatu, aģentūru LETA informēja Kultūras ministrijas (KM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale.
VSIA "Rīgas cirks" savā darbības stratēģijā 2017.-2020.gadam, kas patlaban ir iesniegta Kultūras ministrijā (KM), joprojām iebilst pret savvaļas dzīvnieku aizliegšanu cirka izrādēs.
Kultūras ministrija (KM) uzskata, ka Rīgas cirka turpmākai darbībai nepieciešamas pārmaiņas - tam jākļūst par daudzfunkcionālu un laikmetīgu cirka mākslas, mūzikas, dejas un citu starpdisciplināru pasākumu norises vietu.
Rīgas cirka tehniskās izpētes termiņš pagarināts līdz 14.decembrim, aģentūrai LETA pavēstīja Rīgas cirka direktore, VSIA "Rīgas cirks" valdes locekle Lolita Lipinska.
Cirka ēkai, kas ir valsts kultūras piemineklis, arī nākotnē vajadzētu palikt par vietu, kur rāda cirka izrādes, šādu viedokli intervijā aģentūrai LETA paudusi Rīgas cirka direktore, VSIA "Rīgas cirks" valdes locekle Lolita Lipinska.
Cirka dzīvnieki nemaz nav piemēroti dzīvei savvaļā, intervijā aģentūrai LETA uzsver cirka direktore, VSIA "Rīgas cirks" valdes locekle Lolita Lipinska.
Rīgas cirks ir vienīgais vēsturiskais cirks Ziemeļeiropā, tāpēc loģiskāk būtu atjaunot tā ēku, nevis mēģināt mākslīgi veidot jaunu vietu cirka norisei, šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē sacīja Kultūras ministrijas (KM) valsts sekretārs Sandis Voldiņš.
Cirka mājai nebūs sabrukt, bet, vai Latvijā cirks vēl kādam vispār būs vajadzīgs, valdība savu vārdu teiks pēc ēkas tehniskā stāvokļa noskaidrošanas. Vakar šim nolūkam tika piešķirta nauda – ceturtdaļmiljons eiro izpētei, šķībās fasādes nostiprināšanai, kā arī parādu samaksai.
Tropu fantāzija bija pēdējās Rīgas cirkā izrādītās izrādes nosaukums, un jāpiemīt vēl lielākai fantāzijai, lai izdomātu, kā savilkt kopā tiesvedību un karojošo vegānu sagrautā mākslas žanra finanses. Cirka provizoriskā glābšanas tāme lēšama daudzos miljonos.
Zemkopības ministrija nākusi pretī radikālo vegānu organizācijai Dzīvnieku brīvība un plāno norakstīt tradicionālo cirku. Nekādu lauvu, nekādu tīģeru, ziloņu – pāri paliek vien vingrotāji, klauni un citi cilvēki.
Ejot gar Rīgas cirku, nevienam nekas uz galvas uzkrist nevar, un žoga Merķeļa ielā nebūs. Būvniecības valsts kontroles birojs oficiāli noraida sava priekšnieka Pētera Druķa sarunāto, ka fasāde saglabā vertikālu stāvokli tikai tādēļ, ka atspiedusies pret trepēm. Un arī pats Druķis tagad apstiprina, ka Rīgā pa Merķeļa ielu var staigāt droši.
Būvniecības valsts kontroles biroja direktors Pēteris Druķis ir tā amatpersona, kuras pienākums ir slēgt bīstamas publiskai lietošanai paredzētas ēkas. Intervijā Neatkarīgajai viņš par Rīgas cirka fasādi paziņoja: «Ja šī siena saņems papildu slodzi, tad gāzīsies virsū cilvēkiem uz trotuāra.» Taču, neraugoties uz paša pasludinātajām briesmām, P. Druķis ir atļāvis turpināt ēkas ekspluatāciju pašreizējā apjomā līdz decembrim.
Sešas viesizrādes ar jauno programmu dažādu Latvijas pilsētu kultūras namos nenovērš finansiālo krahu, kas Rīgas cirkā iestājies pēc tā ēkas slēgšanas publikai. Taču ārzemju māksliniekiem, ar kuriem saslēgti kontrakti, vismaz nav jāsēž bezdarbībā.
Lai tiktu īstenoti Rīgas cirka ēkas drošības pasākumi, Rīgas cirks, kā Merķeļa ielas 4 ēkas apsaimniekotājs, jau veicis vairākus pasākumus, aģentūrai LETA pastāstīja Kultūras ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Vizule.