Rīgas cirka ēkas remontam piešķir vēl teju 229 000 eiro

Pēc centrālo ieejas durvju un sienas apšuvuma demontāžas tika konstatēts atsegto balstu stabu pirmsavārijas stāvoklis, kā arī centrālās ieejas uz cirka manēžu pamatu un sienu kritiskais stāvoklis.

Komentējot veicamos darbus ēkas fasādes nostiprināšanai un tiem nepieciešamo papildu finansējumu, VSIA "Rīgas cirks" valdes locekle Ināra Kehre norādīja, ka pēc centrālo ieejas durvju un sienas apšuvuma demontāžas tika konstatēts atsegto balstu stabu pirmsavārijas stāvoklis, kā arī centrālās ieejas uz cirka manēžu pamatu un sienu kritiskais stāvoklis.

Pēc situācijas konstatējuma tika veikta arī pārējo ieejas durvju vērtņu, aplodas un sienas apšuvuma demontāža, kā rezultātā tika konstatēts, ka nepieciešams veikt arī centrālās ieejas mūra stabu un to pamatu demontāžu, kā arī jaunu pamatu betonēšanu un stabu pārmūrēšanu. Kehre uzsvēra, ka šie darbi nebija iekļauti iepriekš noslēgtā līguma ar SIA "Velve", jo tos nebija iespējams paredzēt, neveicot pilnu iekšējās apdares demontāžu pirms projekta realizācijas.

Tāpat pēc pilnīgas fasādes sienas pamatu atrakšanas viena metra dziļumā un otrā stāva apdares demontāžas tika atklāta patiesā sienas pamatu un otrā stāva sienas konstrukcija, līdz ar ko, autoruzraugs bija spiests ieviest būtiskas izmaiņas sākotnējos projekta risinājumos.

Kultūras ministrija (KM) bija izvērtējusi iespējas finansēt cirka ēkas Merķeļa ielā 4, Rīgā, fasādes konservācijas un nostiprināšanas pabeigšanas darbus šī gada apstiprinātajā budžeta un secinājusi, ka VSIA "Rīgas cirks" finansējums pašlaik ir novirzīts pamatdarbības funkciju nodrošināšanai, līdz ar to kapitālsabiedrībai nav iespēju finansēt šos darbus no esošā budžeta.

KM rīkojuma projekta anotācijā norādīja, ka tai arī nav iespēju pārdalīt finansējumu no citām budžeta programmām.

Kā ziņots, pērn tika veikta Rīgas cirka ēkas tehniskā ekspertīze. Vērtējot Merķeļa ielā 4 esošās būves tehnisko nolietojumu, SIA "CMB" konstatēja, ka tās pamatkonstrukciju tehniskā nolietojuma kopumā ēka ir apmierinošā tehniskā stāvoklī ar nolietojumu 39% apmērā.

1888.gadā celtajam Rīgas cirkam ir noteikts valsts nozīmes kultūras objekta statuss. Pagājušā gada martā amatā ieceltā cirka direktore Ināra Kehre paudusi cerību, ka Rīgas cirks kļūs par daudzfunkcionālu un laikmetīgu cirka mākslas, mūzikas, dejas un citu starpdisciplināru pasākumu norises vietu. Tajā varētu darbosies arī cirka mākslas izglītības un rezidenču programmas.

Lai cirka tehniskā stāvokļa problēmu risinātu, no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem ēkas fasādes remontdarbiem tika piešķirti 349 676 eiro, bet konkursa rezultātā remontdarbus par 208 959 eiro veic SIA "Velve". Pagājušajā gadā šis pats uzņēmums par 6600 eiro veica arī ēkas fasādes nostiprināšanas darbus.

Pašlaik tiek veikti ēkas pagaidu nostiprināšanas būvdarbi, fasādes konservācija un pamatu nostiprināšana, kā arī tiek segti autoruzraudzības un būvuzraudzības izdevumi. Pēc ēkas fasādes konservācijas būs iespējams veikt vispārēju ēkas pārbūves plānošanu ar mērķi to pielāgot mūsdienīga cirka funkcijām, kā arī mākslinieku un skatītāju vajadzībām.

Pagājušā gada decembrī kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK) LNT sacīja, ka Rīgas cirka ēkas remontdarbiem papildu nepieciešami septiņi miljoni eiro.

Ministre stāstījumā par nepieciešamajiem papildu līdzekļiem bija lakoniska un piebilda, ka minētais finansējums tiek meklēts, kā arī apzināti starptautiski projekti un fondi, ar kuru palīdzību šādu summu varētu atrast.

"Rīgas cirka ēka ir kultūrvēsturisks objekts, kuru nepieciešams savest kārtībā un mēs to visiem spēkiem centīsimies izdarīt," sacīja Melbārde.