Bijušās Rīgas cirka īpašnieces prasa kompensāciju miljona apmērā

© F64

Kultūras ministrija (KM) būtu gatava maksāt teju 300 000 eiro lielu kompensāciju bijušajām Rīgas cirka ēkas īpašniecēm Sarmītei Bīviņai un Birutai Kreilei par īpašuma tiesību nonākšanu valsts rokās, taču viņas aizvien uztur prasību par miljona eiro lielu kompensāciju, liecina otrdien valdībā skatītie dokumenti.

Tagad jautājums būs jāizšķir Administratīvajā rajona tiesā.

Valdība otrdien skatīja paskaidrojuma projektu Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namam.

Bīviņa un Kreile uzskata, ka viņām kā bijušajām Rīgas cirka ēkas īpašniecēm, īpašuma denacionalizācijas atteikuma rezultātā, no valsts pienākas kompensācija 1 015 549 eiro apmērā. Pieteikumā tiesai viņas arī uzsver, ka 1938.gada izziņā Rīgas cirka ēkas vērtība 186 750 latu apmērā ir norādīta tikai uz ēku, nevis visu nekustamo īpašumu kopā ar zemi, kā rezultātā kompensācijas apmēram ir jābūt lielākam.

Viņas pauž nostāju, ka KM aprēķins 297 764 eiro vērtībā ir nepareizs, jo balstās uz likumu "Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm", kas stājās spēkā 1995.gada 4.novembrī un joprojām ir spēkā. Pēc Bīviņas un Kreiles domām, šajā gadījumā netiek ievēroti Ministru kabineta noteikumi Nr.197 "Par bijušo īpašumu mantas kompensācijas vērtības noteikšanu un tās salīdzināšanu ar privatizējamo objektu (mantas) pašreizējo vērtību", līdz ar ko viņas iesniegušas pieteikumu Administratīvajā tiesā.

Kā aģentūrai LETA skaidroja KM pārstāve Lita Kokale, KM nepiekrīt prasības iesniedzēju pieprasījumam izmaksāt vairāk nekā miljonu eiro kompensāciju par Rīgas cirka ēku. Gada laikā KM ir mēģinājusi panākt vienošanos par iespējamās kompensācijas apmēru. Pēc KM aprēķina, kompensācijas summa varētu būt 297 764 eiro. Taču, sakarā ar to, ka prasītāji uztur prasību par vairāk kā miljonu eiro, kompensācijas apmērs nosakāms tiesā.

Kā minēts Bīviņas un Kreiles pieteikumā Administratīvajai tiesai, likuma "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā" 2.panta trešā daļa paredz, ka lēmumu par kompensācijas izmaksu, kas tiek pieņemta divu mēnešu laikā pēc atteikuma atdot namīpašumu natūrā, pieņem Ministru kabinets. Taču pieprasījuma iesniedzējas šo izmaksu līdz šim nav saņēmušas.

Administratīvajā rajona tiesā 2016.gada 15.decembrī tika saņemts Bīviņas un Kreiles pieteikums, kurā lūgts uzlikt Ministru kabinetam par pienākumu pieņemt lēmumu par kompensācijas izmaksu 1 015 549 eiro apmērā par ēkām Merķeļa ielā 4, Rīgā. Šī gada 13.janvārī Administratīvās rajona tiesas tiesnese vērsās ar iesniegumu Augstākajā tiesā, lūdzot izšķirt lietas pakļautības jautājumu, uz ko 17.februārī AT sniedza atbildi, ka lieta ir izskatāma Administratīvajā rajona tiesā.

Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu nams ir lūdzis Ministru kabinetu un KM līdz 21.aprīlim tiesā iesniegt paskaidrojumu un dokumentus, uz kuriem balstīti attiecīgā lēmuma apsvērumi.

Kā LETA jau ziņoja, 2015.gada 1.jūlijā stājās spēkā Augstākās tiesas spriedums, ar kuru tiesa atzina valsts īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu Merķeļa ielā 4, kas sastāv no viena zemesgabala 3807 kvadrātmetru platībā un uz kura atrodas Rīgas cirks.

Latvijā

Kopš šā gada 2. decembra, baudot “Rīgas balzama” produkciju, tiek stiprināti Totenhemas kluba futbolisti un otrādi – gūstot kārtējos vārtus futbolā, kluba dalībnieki apliecina pateicību alkohola lietotājiem. Jūlijs Šeflers ieķīlājis “Rīgas balzama” aktīvus futbola kluba īpašniekam, atsaucoties uz Apvienotās Karalistes uzņēmumu reģistru, ziņo Krievijas ziņu platforma PBK.

Svarīgākais