Sākusies pieteikšanās Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) nodrošinātajiem bezmaksas kursiem latviešu valodas apguvei reemigrantiem un viņu ģimenes locekļiem, aģentūru LETA informēja SIF pārstāvji.
Pērn Rīgas plānošanas reģiona pašvaldībās uz pastāvīgu dzīvi no ārvalstīm atgriezušies 3575 iedzīvotāju. Salīdzinājumam pirms pandēmijas atgriezās ap 2000 iedzīvotāju gadā, bet pēdējos trīs gados to skaits ir būtiski pieaudzis, kas norāda uz jaunu tendenci – arvien vairāk ārvalstīs dzīvojošo izvēlas atgriezties Latvijā. Vienlaikus tas ir pozitīvs signāls arī uzņēmējiem saistībā ar darbaspēka pieejamību.
Latvijā ar reemigrācijas koordinatora atbalstu pērn Rīgas plānošanas reģionā atgriezušās 243 personas, kas ir par 23% vairāk nekā gadu iepriekš, informē Rīgas plānošanas reģiona komunikācijas speciāliste Inese Ozoliņa.
Divu gadu laikā, no 2021.gada marta līdz 2023.gada septembrim, ar remigrācijas koordinatoru atbalstu Latvijā atgriezušās 1842 personas, teikts Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavotajā plānā darbam ar diasporu 2024.-2026.gadam, kas nodots starpresoru saskaņošanai.
Latvijā pagājušajā gadā no ārvalstīm atgriezās gandrīz 7000 remigrantu, veidojot 54,8% no visiem iebraucējiem, pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē (CSP).
Līdz 4.oktobrim reemigrantiem ir iespēja pieteikties Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) un plānošanas reģionu organizētajā konkursā, lai pretendētu uz grantu atbalstu saimnieciskās darbības īstenošanai, attīstībai vai uzsākšanai, informēja VARAM.
Pirms pāris mēnešiem tika uzsākta sociāla akcija Latvija strādā. Tās ietvaros darba devēji apņemas nodrošināt ar darba vietām konkrētu cilvēku skaitu – tos, kuri atgrieztos Latvijā, lai strādātu šajos uzņēmumos.
Pirms četriem gadiem Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta veiktās aptaujas rezultāti liecina, ka tuvāko piecu gadu laikā Latvijā plānojuši atgriezties 16 procenti emigrantu, savukārt vēl 30 procenti norādījuši, ka apsvērtu atgriešanos, ja būtu noteikti apstākļi. Bet 30 procenti aizbraukušo atbildējuši, ka nekad neplāno atgriezties Latvijā. Savukārt 24 procenti teikuši, ka varētu atgriezties pensijas vecumā.
Reemigrācijas plāns ir izgāzies. Var teikt tā, var sacīt citādi: tas bija vajadzīgs, lai noskaidrotu, ko (ne)vēlas no Latvijas aizbraukušie. Tagad tiks izstrādāts diasporas atbalsta likums. Bet jau sākušies kašķi arī ap to. Neapmierināti nav vis emigrējušie, bet gan vietējie tautieši Saeimā.
Ārlietu ministrija (ĀM) šogad izstrādās diasporas atbalsta likumu, kas paredzēs sniegt praktisku atbalstu valstspiederīgajiem, kas vēlas atgriezties Latvijā, norādīja ĀM parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukašveica.
Pagājušajā gadā Latvijā bija 56 000 brīvu darbavietu, bet šogad – jau 70 000. Tas nozīmē, kā darbaspēka problēma kļuvusi akūta, tikai jautājums, no kurienes ieradīsies strādājošie – vai tie būs mūsu pašu remigranti vai trešo valstu pilsoņi.
Ilgas pēc ģimenes, draugiem un Latvijas – šie ir būtiskākie motivatori, kāpēc reemigranti nolemj atgriezties, secināts Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra pētījumā Atgriešanās Latvijā (autors – profesors Mihails Hazans).
Trešdaļa jeb 30% reemigrantu pēc atgriešanās Latvijā ir vīlušies un gatavi atkal doties prom, par to liecina Latvijas Universitātes (LU) Diasporas un migrācijas pētījumu centra jaunākā aptauja, ceturtdien vēstīja raidījums "LNT Ziņās".