Pagājušajā gadā Latvijā bija 56 000 brīvu darbavietu, bet šogad – jau 70 000. Tas nozīmē, kā darbaspēka problēma kļuvusi akūta, tikai jautājums, no kurienes ieradīsies strādājošie – vai tie būs mūsu pašu remigranti vai trešo valstu pilsoņi.
Latvijas Universitātes (LU) Diasporas un migrācijas pētījumu centra pētījumā Latvijas darba tirgus informācijas nodrošinājums diasporai konstatēts, ka Latvijas uzņēmēji labprātāk darbu dotu remigrantiem. LU pētnieki uzsver, ka diasporas aptaujas liecina - alga nebūt nav noteicošais faktors, kāpēc Latvijas valstspiederīgie nesteidzas atgriezties. Līdz šim veiktie pētījumi liecina, ka ārvalstīs dzīvojošie Latvijas valstspiederīgie, kuri apsver iespēju atgriezties Latvijā vai jau ir atgriezušies, norāda uz grūtībām Latvijā atrast savām prasībām un kvalifikācijai atbilstošu darbu. Un vēl viņus attur darba devēju attieksme. Bet arī šie nav vienīgie klupšanas akmeņi aizbraukušo atgriešanas ceļā.
Jau minētajā LU pētījumā secināts: «Šobrīd diemžēl diasporā vērojams liels pesimisms attiecībā uz situāciju Latvijā. Jaunā diaspora ļoti kritiski vērtē Latvijas ekonomisko situāciju un iespējas atrast darbu Latvijā. No tiem, kuri emigrēja 2000. gadā vai vēlāk, aptuveni puse (53%) domā, ka iespējas atrast viņu kvalifikācijai un prasmēm atbilstošu darbu Latvijā ir drīzāk vai ļoti sliktas; 85% domā, ka iespējas atrast darbu ar viņus apmierinošu atalgojumu Latvijā ir sliktas. Lai gan reālā situācija, iespējams, nav tik slikta, diasporas uztverē dažādu iemeslu dēļ dominē pesimisms.» Stereotipi valda gan aizbraucēju, gan Latvijas darba devēju vidū, un tos vajadzētu mainīt vai atspēkot, bet dzīvē viss iecerētais nenotiek raiti. Informācija ir, bet tā ir izkliedēta, ne vienmēr ērti pārskatāma, un tās tiešais adresāts nav skaidri nolasāms, tādēļ remigranti nereti to neattiecina uz sevi.
Latvijā nav uz diasporu vērsta darbiekārtošanas portāla, kādi ir Igaunijā, Lietuvā, Bulgārijā un Polijā, norāda viena no iepriekš minētā LU pētījuma autorēm Inta Mieriņa. Tādējādi diasporas pārstāvji ir mazāk informēti par dažādām iespējām un darbiekārtošanās kanāliem nekā vietējie Latvijas iedzīvotāji un līdz ar to - neizdevīgākā situācijā attiecībā uz darbiekārtošanos nekā vietējie. Divas trešdaļas remigrantu darbu sāk meklēt tikai Latvijā, jo nav viegli to darīt, esot ārzemēs, un arī darba devēji nav pretimnākoši. Darba meklētāji vēlētos kompaktu informāciju par vakancēm un iespējām, darba devēju prasībām, atalgojumu, darba vidi, uzņēmuma vērtībām. Pašlaik tāda platforma tiek veidota, vērtēšanā varētu nonākt nākamajā mēnesī.
Ārpus Latvijas pašlaik dzīvo apmēram 15% Latvijas valstspiederīgo, kopš 2000. gada aizbraukuši 260 000 cilvēku, bet desmit gadu laikā atgriezušies 40%. «Maz,» konstatē I. Mieriņa. Aptaujas liecina, ka darbs, sociālās garantijas un profesionālā izaugsme ir pirmās trīs pozīcijas, kas ļauj nosvērties par labu atpakaļceļam uz Latviju. Atgriešanās potenciāls ir liels, bet reti kurš plāno atgriezties, tāds ir pētnieku secinājums. Interesanti, ka ļoti bieži atgriešanās Latvijā ir spontāna.
***
UZZIŅAI
• Kā liecina Latvijas emigrantu kopienas dati, 24% diasporas pārstāvju plāno vai pieļauj iespēju nākotnē nodibināt uzņēmumu Latvijā, izveidot vai palīdzēt izveidot biznesa sadarbību ar Latvijas partneriem, t.sk. 44% no tiem ārzemēs dzīvojošajiem, kuri šobrīd ir uzņēmēji vai pašnodarbinātie.
• 18% vīriešu un 9% sieviešu - remigrantu ir pašnodarbināti vai uzņēmēji (salīdzinājumā ar attiecīgi 11% un 6% iedzīvotāju vidū kopumā). Vēl 20% remigrantu plāno vai apsver iespēju tuvāko 6 mēnešu laikā nodibināt savu uzņēmumu.
• Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai ir viena no visvairāk sagaidītajām atbalsta formām remigrantu vidū (29%).
Avots: Pētījums Latvijas darba tirgus informācijas nodrošinājums diasporai