Pērn Rīgā un Pierīgā uz pastāvīgu dzīvi no ārvalstīm atgriezušies 3575 iedzīvotāji

© unsplash.com

Pērn Rīgas plānošanas reģiona pašvaldībās uz pastāvīgu dzīvi no ārvalstīm atgriezušies 3575 iedzīvotāju. Salīdzinājumam pirms pandēmijas atgriezās ap 2000 iedzīvotāju gadā, bet pēdējos trīs gados to skaits ir būtiski pieaudzis, kas norāda uz jaunu tendenci – arvien vairāk ārvalstīs dzīvojošo izvēlas atgriezties Latvijā. Vienlaikus tas ir pozitīvs signāls arī uzņēmējiem saistībā ar darbaspēka pieejamību.

“Jau otro gadu novērojam jaunu atgriezušos skaita dinamiku, kas ir robežās no 3500 - 4000 iedzīvotāji reģionā. Pagrieziena punkts ir pandēmijas laiks, kad mainījās šī tendence ar augšupejošu līkni. Ja līdz pandēmijai un pandēmijas sākumā atgriezās ap 2000 cilvēku gadā, tad pēdējos divus gadus pieaugums sasniedz gandrīz 80% - 100%. Lai arī pērn reģionā atgriezās par 500 cilvēkiem mazāk, tik un tā šī tendence saglabājas augsta un norāda uz pastāvīgumu. Tas, protams, ir labvēlīgs faktors darbaspēka trūkuma apstākļos, jo atgriežas gan augsta līmeņa speciālisti, gan arī mazkvalificēta darba veicēji. Viens no skaidrojumiem pozitīvajām izmaiņām ir atalgojuma līmenis reģionā un tā pieaugums visā valstī. Pārcelšanos uz dzīvi Rīgas plānošanas reģionā un Latvijā veicina arī tas, ka mītnes valstīs mūsu cilvēkiem dzīvošanas, bērnu izglītošanas, ārstniecības un citas izmaksas ir pieaugušas, kā rezultātā vieglāk pieņemt lēmumu par atgriešanos. Protams, galvenais motivātors ir ilgas pēc Latvijas, ģimenes un draugiem, kā arī vēlme audzināt bērnus latviskā vidē,” norāda Edgars Rantiņš, Rīgas plānošanas reģiona administrācijas vadītājs.

Pērn Rīgā atgriezās 2578 cilvēku, Jūrmalā - 270, Mārupes - 130, Ropažu - 125, Ķekavas - 117, Siguldas - 115, Olaines - 84, Ādažu - 83 un Salaspils novados - 73.

Rīgu izvēlas pēc dažādiem kritērijiem, galvenokārt, ja remigrants te jau ir agrāk dzīvojis, mācījies vai strādājis; vai arī, ja galvaspilsētā dzīvo kāds no radiniekiem. Izvēli par labu Rīgai nosaka arī plašākas darba un izglītības iespējas. Savukārt ārpus Rīgas visbiežāk atgriežas tie, kas iepriekš jau tur dzīvojuši.

No remigrantiem, kas pērn atgriezušies, 525 jeb aptuveni 15% veido bērni un jaunieši līdz 25 gadu vecumam. Izteiktāk atgriežas ģimenes ar maziem bērniem - uz Rīgas reģionu pērn pārcēlās 392 bērni līdz 14 gadu vecumam

Pērn Latvijā ar remigrācijas koordinatora atbalstu Rīgas plānošanas reģionā atgriezās 243 personas, kas ir par 23% vairāk nekā gadu iepriekš, kad uz Rīgas reģionu pārcēlās 189 cilvēki. Iepriekšējā gadā uzsākta koordinatora saziņa vēl ar 460 remigrantiem, kuri tuvākajos gados plāno pārcelties uz dzīvi Rīgas reģionā. Remigranta koordinatora programma darbojas kopš 2018.gada un ir sekmējusi pozitīvas remigrācjas dinamikas veidošanos. Koordinators informatīvi, soli pa solim, palīdz remigrantu ģimenēm pārcelšanās procesā, padarot pārcelšanos vienkāršāku un vienlaikus iedrošinot atgriezties Latvijā. Kopš remigrācijas programmas sākuma ar remigrācijas koordinatora atbalstu reģionā atgriezušās 1222 personas (2018. - 2023.gads).

Ņemot vērā ierobežotās iespējas piesaistīt brīvo darbaspēku reģionā, darba devēji ir daudz atvērtāki atgriezušos personu integrēšanai darba tirgū. Piemēram, daudz attīstītākas kļūst tiešsaistes darba intervijas, kas ļauj remigrantam atgriezties, zinot, ka viņam ir jau darbs Latvijā.

Remigrācijas koordinatora projekts pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas iniciatīvas aizsākās 2018. gada martā sadarbībā ar plānošanas reģioniem. Rīgas plānošanas reģiona remigrācijas programma aptver deviņas pašvaldības - Rīgu un Jūrmalu, kā arī Ādažu, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salaspils un Siguldas novadu.

Latvijā

Saistībā ar e-adreses problēmām ir apzinātas amatpersonas, kuras nav atbildīgi pildījušas savus darba pienākumus, un tām līdz pirmdienai, 16.decembrim, ir jāiesniedz rakstiski paskaidrojumi, žurnālistus piektdien informēja Valsts digitālās attīstības aģentūras (VDAA) direktors Jorens Liops.

Svarīgākais