Pirms pāris mēnešiem tika uzsākta sociāla akcija Latvija strādā. Tās ietvaros darba devēji apņemas nodrošināt ar darba vietām konkrētu cilvēku skaitu – tos, kuri atgrieztos Latvijā, lai strādātu šajos uzņēmumos.
Laikā, kad Latvijas iedzīvotāju skaits samazinās par 74 cilvēkiem dienā un ir droši prognozējams, ka sabiedrība noveco, arvien aktuālāks ir jautājums, kur meklēt darbaspējīgos nodokļu maksātājus.
Ārpus Latvijas dzīvo apmēram 170 000 potenciālo darbinieku.
Mobilo sakaru operatora Tele2 aizsāktajai kustībai Latvija strādā kopš tās izveidošanas ir pievienojušies 50 darba devēji, kas apņēmušies atsaukt uz Latviju kopumā 223 aizbraukušos Latvijas valstspiederīgos, nodrošinot viņiem darba vietas. Maz? Bet gada laikā iecerēts atsaukt uz dzimteni vismaz 1000 potenciālo darbinieku. Tāpat kā pirms pāris mēnešiem, kad akcija tika uzsākta, līderis aizbraucēju piesaistīšanā ir Nacionālie bruņotie spēki. Darbam armijā gada laikā iecerēts piesaistīt 30 cilvēku. Darba devēji aizbraukušos nebūt nevilina tikai uz Rīgu, darba vietas nodrošinātas arī reģionos.
Tele2 informē, ka kustības partneri aptver nozares, sākot no mazumtirdzniecības, apkalpojošās sfēras un informācijas tehnoloģiju uzņēmumiem, līdz dažādu nozaru konsultāciju uzņēmumiem, mākslas nozari pārstāvošām organizācijām un valsts pārvaldei.
Darba devēji netiek pamesti pašplūsmā - domājiet paši, ko darīt, kur meklēt potenciālos darbiniekus ārvalstīs. Viņiem ir iespēja piedalīties semināros, viens no tiem notiks jau 18. jūlijā. Seminārā tiks runāts par aizbraucēju vidū iesīkstējušiem pieņēmumiem, kas saistīti ar atgriešanos Latvijā, kā arī dzīvi un darbu šeit. Valsts institūciju pārstāvji palīdzēs noskaidrot jautājumus, kas rodas, apdomājot iespēju atgriezties, kā arī informēs par vidējo statistisko aizbraucēju, kas visaktīvāk apdomā atgriešanos Latvijā, un mēģinās ieteikt veidus, kā šai auditorijai piekļūt ar savu darba piedāvājumu.
Neatkarīgā jau rakstīja, ka jāmainās arī darba devēju attieksmei, jo cilvēkiem, kuri strādājuši legālu darbu ārzemēs, maksājuši nodokļus un saņēmuši sociālā nodrošinājuma bonusus, nebūs vēlēšanās saņemt algu aploksnē, regulāri kontrolēt, vai darba devējs ir samaksājis visus nodokļus, kā arī viņiem ir prasības par korporatīvo kultūru, un tas nav mazsvarīgs faktors, lai izlemtu atgriezties Latvijā.
Pirms reemigrēt uz Latviju, potenciālie darbinieki vēlas informāciju gan par nodarbinātības iespējām, gan par sadzīves apstākļiem, tajā skaitā skolām, bērnudārziem, dzīvesvietas īri, dzīvesbiedru integrāciju.
Ārlietu ministrijas novērojums: tiekoties ar diasporas pārstāvjiem, studenti varētu būt pirmie, kas atgrieztos. Darbaspēku var meklēt dažādās profesionālās organizācijās, kas savstarpēji kontaktējas. Tie, kuri uztur saikni ar Latviju, ir atvērtāki sarunām par atgriešanos.
Par šīs iniciatīvas rezultātiem varēs spriest pēc nepilna gada, kad būs iespējams saskaitīt ne tikai atgriezušos, bet arī Latvijā palikušos reemigrējušos darbiniekus.
