Reemigrācijas koordinatoru programmas laikā Rīgā un Pierīgā atgriezušies vairāk nekā 1600 cilvēku, informē Rīgas plānošanas reģiona komunikācijas speciāliste Inese Ozoliņa.
Pēc dzīves ārvalstīs pērn Kurzemes reģionā atgriezies 281 cilvēks, un vēlmi atgriezties pauduši vēl 220 cilvēki, aģentūru LETA informēja Kurzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Homka.
Latvijā emigrācijas un remigrācijas rādītāji patlaban ir ļoti līdzīgi - no valsts emigrē apmēram tikpat daudz cilvēku, cik atgriežas, intervijā Latvijas Radio atklāja Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra direktore Inta Mieriņa.
Potenciāli Kurzemē varētu atgriezties vēl 202 reemigrantu ģimenes, liecina Kurzemes plānošanas reģiona (KPR) apkopotā informācija par reemigrācijas veicināšanas pasākumiem reģionā.
Sociālā kustība Latvija strādā savā pirmajā darbības gadā ir ļāvusi saprast gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem, vai tos apmierina šāds darbaspēka piesaistes veids un vienlaikus reemigrācijas programmas sastāvdaļa. Latvijā atgriezušos, ar darba vietām nodrošinātu cilvēku skaits ir neliels – 132. Projekta mērķis gan nav piepildīt visas vakances Latvijā, turklāt šīs kustības īpašā pieeja ir individuāla palīdzība katram, kas nolēmis atgriezties, un viņa ģimenei.
Atgriešanos Latvijā tuvāko divu gadu laikā apsver 42% aptaujāto emigrantu un, lielākoties, tie ir jauni un izglītoti cilvēki, liecina "Altum" veiktās no Latvijas aizbraukušo iedzīvotāju aptaujas rezultāti.
Nākamgad plānots palielināt reģionālo reemigrācijas koordinatoru skaitu pašvaldībās, šonedēļ konferencē "Aizbraukt vai atgriezties Latvijā - Zemgalē" Jelgavā paziņoja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomnieks Dainis Rijkuris.
Valdība šodien atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) budžeta pārdali, tostarp paredzot finansējumu reemigrācijas koordinatoru projekta turpināšanai 2019. gadā.
Līdz oktobra beigām reemigrācijas pilotprojekta gaitā Latvijā atgriezušies 330 cilvēki, šodien konferencē "Aizbraukt vai atgriezties Latvijā - Zemgalē" paziņoja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomnieks Dainis Rijkuris.
Latvijā īstenotā reemigrācijas pilotprojekta gaitā uz dzīvi Kurzemes reģionā atgriezušās 23 ģimenes, kas kopā ir 62 cilvēki, šodien forumā "Latvijas vērtības" sacīja reemigrācijas koordinatore Kurzemes reģionā Kristīne Smilga.
Līdz jūlija beigām reemigrācijas pilotprojekta gaitā Latvijā atgriezušās 42 ģimenes, Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) Attīstības padomes sēdē paziņojis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Reģionālās politikas departamenta pārstāvis Varis Putniņš.
Ārzemēs dzīvojošos valstspiederīgos atgriezties Latvijā aicina jau 50 darba devēju. Iecerēts uz dzimteni atsaukt vismaz 1000 darbinieku, bet pašlaik mobilo sakaru operatora Tele2 iniciētās kustības Latvija strādā dalībnieki ir sagatavojuši darba vietas 223 aizbraucējiem. Bet vairāk nekā 100 cilvēku varētu būt atgriezušies Latvijā, pateicoties arī reģionālo reemigrācijas koordinatoru tīkla izveidei. Šo projektu pārrauga Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).
Trīs mēnešu laikā kopš Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) reģionālo remigrācijas koordinatoru tīkla izveides, Latvijā atgriezušās jau 20 ģimenes, informē ministrijas pārstāvis Kaspars Rūklis.
Latvijas iedvesmas stāstu vietnē TUESI.LV publicēts video par uzņēmēju Kalvi Lapsiņu Rankas pagastā, kurš atgriezies Latvijā pēc vairākiem ārzemēs pavadītiem gadiem.
Jau pāris mēnešus, kopš 2018. gada marta, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar plānošanas reģioniem īsteno latviešu remigrācijas atbalsta pilotprojektu. Arī Vidzemes plānošanas reģionā aktīvi darbojas remigrācijas koordinatore Ija Groza, kura atbild uz katru telefona zvanu vai e-pasta vēstuli, ko saņem no latviešiem, kuri šobrīd dzīvo ārvalstīs.
Uz dzīvi Latvijā galvenokārt atgriezties grib ģimenes ar bērniem, taču problēmas ir ar iekārtošanos bērnudārzos, pastāstīja latviešu remigrācijas atbalsta pilotprojekta Rīgas reģiona koordinatore Ramona Liepiņa-Krauja.
Divpadsmit seniores 26. martā ar plakātiem rokās mēģināja pievērst uzmanību tam, ka mūsu valstī pastāv vecuma ierobežojumi bezmaksas vēža skrīninga saņemšanai. Kārtība pašlaik ir tāda, ka dzemdes kakla un krūts vēža pārbaužu veikšanai Nacionālais veselības dienests izsūta uzaicinājuma vēstules. Uzaicinājums dzemdes kakla pārbaudei tiek nosūtīts sievietēm vecumā no 25 līdz 67 gadiem, savukārt krūts vēža pārbaudei ar mamogrāfijas metodi sievietēm vecumā no 50 līdz 68 gadiem.