Ģimenēm, kuras vēlas atgriezties dzimtenē, ir problēmas atrast bērnudārzu

© F64

Uz dzīvi Latvijā galvenokārt atgriezties grib ģimenes ar bērniem, taču problēmas ir ar iekārtošanos bērnudārzos, pastāstīja latviešu remigrācijas atbalsta pilotprojekta Rīgas reģiona koordinatore Ramona Liepiņa-Krauja.

LETA jau ziņoja, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sākusi latviešu remigrācijas atbalsta pilotprojektu, izveidojot piecu reģionālo remigrācijas koordinatoru tīklu, kuru uzdevums ir veicināt izbraukušo latviešu atgriešanos mājās.

Kā pastāstīja Rīgas reģiona pārstāve, sākumā atsaucība bija ļoti liela, bet patlaban interese ir pieklususi. Pirmajās projekta darbības nedēļās izkristalizējušies arī pirmie sarežģījumi un viens no tiem esot tas, ka daudzi cilvēki informāciju meklē pie visiem koordinatoriem uzreiz, kā rezultātā tiek kavēts laiks un iespēja sniegt palīdzību citiem, jo visi pieci meklējot vienu informāciju. "Daudzi cilvēki arī ir iedomājušies, ka mūsu pienākums ir viņiem iedot darbu, dzīvokli un pabalstu. Viņi nesaprot, ka mēs varam tikai palīdzēt atrast vietu, kur to visu dabūt, un sniegt papildus informāciju par iespējām. Tāpēc dažreiz veidojas nepatīkamas sarunas, kad mums pārmet, ka mēs tikai tērējam piešķirto naudu, bet viņiem neko uz paplātes nedodam," stāstīja koordinatore.

Pirmo nedēļu laikā pie Rīgas reģiona pārstāves vērsušiem aptuveni 20-25 cilvēki. Sīkāka sarakste patlaban turpinās ar 14 no tiem, un ar četriem cilvēkiem ir bijušas arī tikšanās.

Liepiņa-Krauja norādīja, ka intereses cilvēkiem esot dažādas. Citi ir gatavi sākt savu biznesu, bet citi interesējas par algotu darbu. "Liela problēma ir ar bērnudārziem, jo pārsvarā atgriezties grib ģimenes ar bērniem, taču atrast vietu nav tik vienkārši. Daļa aizbraucēju labprāt dzīvotu Rīgā, taču ir arī tādi, kas grib braukt uz Tukumu, Salaspili, Ķekavu. Tas ir ļoti dažādi," norādīja koordinatore.

Atgriezties mājās gribot tautieši gan no tālākām valstīm, piemēram, Filipīnām, Vācijas, Anglijas, gan no kaimiņzemēm - Krievijas, Polijas un Baltkrievijas.

Patlaban neviens no interesentiem, kurš pie Liepiņas-Kraujas vērsies, Latvijā atgriezies vēl nav, taču esot vairāki gadījumi, kad tas, visticamāk, notiks tuvākajā laikā. "Ir viena ģimene, kura mani uzrunāja, taču viņiem jau bija skaidrs, kur plāno meklēt dzīvesvietu. Viņiem interesēja tikai bērnudārzi un darba iespējas, taču šiem cilvēkiem ir laba izglītība, atbilstošas iemaņas un viņiem viss jau ir pārdomāts un loģiski izsvērts. Šobrīd viņi kārto formalitātes, un domāju, ka tuvākajā laikā atgriezīsies mājās," sacīja Liepiņa-Krauja.

Latvijā

Dažādas izmaiņas, kas stāsies spēkā nākamgad, ietekmēs arī iedzīvotāju uzkrājumus un ieguldījumus. Mazināsies iemaksu lielums pensiju 2. līmenī, kamēr par individuāli veiktajiem uzkrājumiem, piemēram, iemaksām pensiju 3. līmenī un uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, būs iespēja saņemt lielāku nodokļa atmaksu. Plašāk skaidro "Swedbank" Investīciju produktu līnijas vadītājs Rolands Zauls.

Svarīgākais