Latviešus no ārzemēm mudinās atgriezties mājās vēl vairāk reemigrācijas koordinatoru
Nākamgad plānots palielināt reģionālo reemigrācijas koordinatoru skaitu pašvaldībās, šonedēļ konferencē "Aizbraukt vai atgriezties Latvijā - Zemgalē" Jelgavā paziņoja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomnieks Dainis Rijkuris.
Pašlaik koordinatori darbojas Daugavpils, Tukuma, Rundāles, Ozolnieku, Vecumnieku, Dobeles, Saldus, Skrundas, Gulbenes un Smiltenes novados. Pēc Rijkura teiktā, pašvaldību koordinatoriem projektā ir liela loma, jo tieši viņi "tur roku uz pulsa", komunicējot gan ar aizbraukušajiem, gan ar vietējiem uzņēmumiem, izglītības iestādēm.
"Jo lielāks ir koordinatoru tīkls, jo vieglāk ir apkopot informāciju. Taču ir arī jāsaprot, cik daudz koordinatoru varam atļauties, jo mums vajadzēs vērtēt iztērēto uz vienu atgriezušos iedzīvotāju," uzskata Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvis.
Tālākā projekta virzība un koordinatoru skaita palielināšana gan atkarīga no piešķirtā finansējuma, kas pašlaik nav zināms, jo nav apstiprināts valsts nākamā gada budžets.
Arī Rundāles novada pašvaldības reemigrācijas koordinatore Santa Švāģere atzina, ka reemigrācijas projekts ir jāturpina. Viņa savas darbības laikā ir apzinājusi 50 aizbraukušos novadniekus, un apmēram no puses ieguvusi atgriezenisko saikni.
Švāģere secinājusi, ka apmēram puse no tiem, kas viņai atbildējuši un iesaistījušies komunikācijā, vēlas atgriezties Latvijā, taču tikai retais no viņiem zina, kad tas notiks. Savukārt apmēram trešdaļa neplāno reemigrēt. Tāpat ir ģimenes, kur viens no laulātajiem vēlas atgriezties, bet otrs ne, piemēram, gadījumā, ja vīrs strādā labi atalgotu darbu, bet sieva auklē mājās bērnus.
Jau vēstīts, ka šonedēļ konferencē Jelgavā pašvaldību un valsts institūciju pārstāvji iepazinušies ar 2018.gadā īstenoto reemigrācijas pilotprojektu "Reģionālās reemigrācijas koordinators" un tā aktivitātēm Zemgalē, Diasporas likumu un piederību Latvijai, veiktajiem pētījumiem par Latvijas darba migrantu Lielbritānijā adaptāciju un nākotnes plāniem, kā arī ar pieredzes stāstiem par atgriešanos Latvijā.
