redze

Neskaitāmie darba e-pasti, projektu atskaites un prezentāciju veidošana darba ikdienā. Mīļākā filma vai seriāls, Instagram un Facebook pārbaude, un ikdienas čats telefona aplikācijā. Vidēji 6 stundas 42 minūtes dienā mēs pavadām internetā un vēl vairāk laika patērējam, skatoties ierīču ekrānos.

Vairāk nekā puse (56%) Latvijas iedzīvotāju pauduši vērtējumu, ka viņiem pēdējo trīs gadu laikā ir pasliktinājusies redze (pasliktinājusies nedaudz - 46%, pasliktinājusies būtiski - 10%), secināts jaunākajā BENU Aptiekas Veselības monitoringā, kas veikts sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Nedaudz vairāk nekā trešdaļai (36%) aptaujāto redze pēdējo trīs gadu laikā ir palikusi aptuveni nemainīga, 2% tā ir uzlabojusies, bet vēl 6% konkrētu atbildi šajā jautājumā sniegt nespēja.

Šī gada marta sākumā visā pasaulē un Latvijā strauji mainījās ierastais ikdienas ritms - iedzīvotāji tika aicināti iespēju robežās strādāt no mājām, savukārt bērniem pirmo reizi vajadzēja pierast pie mācībām attālināti - pie viedierīču ekrāniem. Par to, kā pareizi bērniem un jauniešiem mācību procesā atpūtināt savas acis, kā arī to, ko lietas labā var darīt vecāki, stāsta "OptiO" optikas optometriste Aiga Ozoliņa - Saveļjeva.

Sasniedzot pusmūža vecumu, kad parādās pirmās redzes pasliktināšanās pazīmes, cilvēki Latvijā nepievērš tam pienācīgu uzmanību un brilles sāk lietot novēloti, pie tam, joprojām pastāv virkne mītu par briļļu nēsāšanu. Pasaulē lielākā briļļu lēcu ražotāja “Essilor” un Baltijas lielākā acu aprūpes uzņēmuma OC VISION un veiktais pētījums Latvijā atklāj, ka 44% aptaujāto pēc 40 gadu vecuma novēro redzes problēmas. Vecumā no 45 līdz 49 gadiem, šis procents dubultojas, sasniedzot 57%. Lai informētu sabiedrību par presbiopiju jeb vecuma tālredzību, uzsākta kampaņa „Laiks redzēt 40+”.

Tuvredzība, tālredzība, katarakta, glaukoma – tā ir tikai daļa no ligām, kas var piemeklēt acis. Ar tām parasti mēģina tikt galā, piemeklējot brilles, kontaktlēcas vai pat ar ķirurģiskiem paņēmieniem. Daudzos gadījumos tas nebūtu vajadzīgs un atveseļot acis varētu ar dabiskām metodēm, ko spēj apgūt katrs pats vai iemācīties pie dabiskās redzes skolotājiem. Šīs zināšanas ir arī Vijai Bušai.

Ķīna kāds 9 gadus vecs puisis pamatīgi sabojājis savu redzi, pārmērīgi spēlējot spēles mobilajā telefonā, raksta "AsiaOne".

Anglijā kāds vīrietis aizmirsa izņemt kontaktlēcas, pirms doties mazgāties dušā, un tagad ir daļēji zaudējis redzi, raksta Daily Mail.

Stradiņa slimnīcas Oftalmoloģijas klīnikas acu ārsti veic acs pārbaudes darbiniekiem un pacientiem, kurās konstatē, ka 12 procentiem no pārbaudītajiem ir paaugstināts acs spiediens, kas var novest pie glaukomas – acu slimības, kā rezultātā cilvēks zaudē redzi. Vienam no pacientiem acs spiediens bijis īpaši augsts – 32 milimetri pēc dzīvsudraba staba, lai gan normālam acs spiedienam vajadzētu būt robežās no 12 līdz 21 milimetram.

Pētījumi rāda, ka līdz 2050. gadam aptuveni pusei no pasaules iedzīvotājiem būs nepieciešama redzes korekcija. Turklāt eksperti lēš, ka aptuveni sešiem līdz septiņiem iedzīvotājiem no 10 ir nepieciešama redzes korekcija, taču to izmanto tikai puse. Bieži vien cilvēkiem ir daudz neskaidru jautājumu par redzes korekciju, brillēm, īpaši par īsto vai neīsto tuvredzību, kas ir visai maz zināms termins. Par to, kas ir īstā un neīstā tuvredzība un kā to atpazīt, stāsta optometriste Aiga Švede, LU docente, Latvijas Optometristu un Optiķu Asociācijas 2017. gada labākā optometrista balvas ieguvēja.

Atbild optometriste Kristīne Detkova.

Vēsākām gaisa masām sasniedzot Latviju, esam atvadījušies no šī gada siltās un saulainās vasaras. Saulesbrilles daudziem no mums bija viens no pēdējo mēnešu iecienītākajiem aksesuāriem. Tāpat, saulesbrilles veic arī aizsargfunkciju - pasargā mūsu acis no kaitīgā UV starojuma. Neskatoties uz to, ka saules stari vairs nav tik silti kā vasarā, tie joprojām izstaro kaitīgo starojumu. Par tā ietekmi uz mūsu redzes veselību, stāsta optometriste Jeļena Stūriška.

Vision Express veiktajā klientu aptaujā liela daļa atzina, ka pirms miega lasa vai izmanto viedierīces un datoru - jau esot gultā. Tāpat viņi arī apstiprināja, ka vienīgais apgaismojums, lasot gultā, ir naktslampa, bet viedierīces tiek lietotas arī atrodoties pilnīgā tumsā. Tomēr vissatraucošākais, ka daudzi iedzīvotāji atzīst un ļoti labi apzinās – šādā veidā viņi bojā savu redzi.

Liela daļa Latvijas iedzīvotāju apzinās, ka pavadot garas stundas un strādājot pie datora, tas atstāj iespaidu uz mūsu redzi. Tomēr, tikai ļoti maza daļa cilvēku, kuri izjūt redzes pasliktināšanos, laicīgi dodas pie optometrista. Tas pats attiecas arī uz ilglaicīgiem briļļu nēsātājiem – reti kurš apzinās, ka redzi būtu ieteicams pārbaudīt vismaz reizi gadā, lai pārliecinātos, ka esošās brilles joprojām atbilst acu veselības stāvoklim.

Skandalozajā STV Pirmā šovā ''Caur ērkšķiem uz...'' izcēlies konflikts starp narkotikas lietojošo grūtnieci Lieni un neredzīgo Inesi.

Televīzijas kanāla ''STV Pirmā!'' raidījuma ''Caur ērkšķiem uz...'' dalībnieces Ineses dzīvesstāsts esot viens no vissūrākajiem un nežēlīgākajiem.

Ikdienā nākas sastapties ar vecākiem, kuriem nav skaidrs, cik tad īsti reizes gadā bērniem būtu vēlams veikt redzes pārbaudi. Kur to labāk veikt? Neskaidrību ir daudz. Ir svarīgi saņemt atbildes, jo nerūpējoties par bērnu redzes veselību jau agrā bērnībā, tas var radīt problēmas nākotnē - īpaši jau skolas laikā, kad slodze acīm palielinās vairākkārt.

Policija aklam vīrietim konficējusi suni-pavadoni pēc tam, kad aculiecinieki ziņoja par invalīda izturēšanos pret savu palīgu, ziņo Mirror.

Līdz ar gadiem vairumam cilvēku parādās redzes problēmas. Tradicionāli šādos gadījumos tiek meklēta ārsta palīdzība, taču ir arī alternatīva - dabiska redzes atjaunošana, izmantojot vingrinājumus, kurus ikviens var veikt mājas apstākļos, uzsver sertificēta dabiskas redzes skolotāja Vija Buša. Viņa ar vērtīgu lekciju, klātesošajiem demonstrējot arī praktiskus vingrinājumus, uzstāsies festivālā “Zelta ritmi”, kas šogad notiek 13. jūnijā Rīgā, Esplanādes parkā.

Tuvredzība, tālredzība, katarakta, glaukoma – tā ir tikai daļa no ligām, kas var piemeklēt acis. Ar tām parasti mēģina tikt galā, piemeklējot brilles, kontaktlēcas vai pat ar ķirurģiskiem paņēmieniem. Daudzos gadījumos tas nebūtu vajadzīgs un atveseļot acis varētu ar dabiskām metodēm, ko spēj apgūt katrs pats vai iemācīties pie dabiskās redzes skolotājiem. Šīs zināšanas ir arī Vijai Bušai, kura jau septīto gadu strādā ar šo metodi.

Miglošanās, ņirboņa, regulārs acu nogurums vakaros, attēla dubultošanās ir nopietni signāli, kas liecina par nepieciešamību apmeklēt acu ārstu. Diemžēl tie var arī izvērsties par tādiem būtiskiem redzes traucējumiem, kas liks ārstam nozīmēt steidzamus profilaktiskus vai ārstēšanas pasākumus.