Vairāk nekā pusei aptaujāto iedzīvotāju pēdējo 3 gadu laikā ir pasliktinājusies redze; ko darīt?

 
©Vladislavs Proškins/F64

Vairāk nekā puse (56%) Latvijas iedzīvotāju pauduši vērtējumu, ka viņiem pēdējo trīs gadu laikā ir pasliktinājusies redze (pasliktinājusies nedaudz - 46%, pasliktinājusies būtiski - 10%), secināts jaunākajā BENU Aptiekas Veselības monitoringā, kas veikts sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Nedaudz vairāk nekā trešdaļai (36%) aptaujāto redze pēdējo trīs gadu laikā ir palikusi aptuveni nemainīga, 2% tā ir uzlabojusies, bet vēl 6% konkrētu atbildi šajā jautājumā sniegt nespēja.

Tāpat pētījumā atklāts, ka biežāk par redzes pasliktināšanos apstiprinošu atbildi snieguši iedzīvotāji pēc 45 gadu vecuma. Starp jauniešiem vecumā no 18 līdz 24 gadiem 47% pēdējo trīs gadu laikā ir izjutuši redzes pasliktināšanos, vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem šis rādītājs ir 45%, no 35 līdz 44 gadiem - 38%, bet starp respondentiem vecumā no 45 līdz 54 gadiem 76% norādījuši, ka pēdējo trīs gadu laikā viņiem ir pasliktinājusies redze. Vecuma grupā no 55 līdz 63 gadiem redze ir pasliktinājusies 68% aptaujāto, bet starp iedzīvotājiem vecumā no 64 līdz 75 gadiem 59% norādījuši uz redzes pasliktināšanos pēdējo trīs gadu laikā.

Izplatītākās redzes problēmas un cēloņi

Mūsdienu dzīvesveida specifika nosaka, ka liela daļa laika tiek pavadīta pie datora un viedierīču ekrāniem, kas ilgtermiņā var radīt ievērojamus veselības riskus, tostarp redzes problēmas, tomēr ģimenes ārste Zane Zitmane skaidro, ka redzes pasliktināšanos veicina ne vien ilgstoša atrašanās pie ekrāna, bet arī hroniskas saslimšanas, hormonālas izmaiņas, traumas, kā arī dažādu medikamentu lietošana un redzes higiēnas neievērošana. Visizplatītākās redzes problēmas ir tālredzība, tuvredzība un astigmātisms, ar ko sastopas liela daļa cilvēku. Bērniem bieži sastopama ir ambliopija jeb slinkā acs un šķielēšana, savukārt gados vecākiem cilvēkiem bieži ir dažādas acu veselības problēmas, kas saistītas ar vispārējo organisma veselību. Z. Zitmane skaidro, ka savā praksē visbiežāk viņai nākas saskarties ar acu iekaisīgām saslimšanām - konjunktivītiem jeb acs gļotādas iekaisumu, mieža graudu, retāk - krusas graudu. Tāpat speciāliste norāda, ka nereti cilvēkiem ir sūdzības par redzes pasliktināšanos, nestabilu redzi, žilbšanas sajūtu vai acu sāpēm tieši brīžos, kad arī vispārējā organisma veselība ir pasliktinājusies. Visbiežākās saslimšanas, kas var pavājināt redzi, ir vairogdziedzera darbības traucējumi, cukura diabēts un paaugstināts asinsspiediens, tāpēc ir būtiski sekot līdzi savai veselībai un vajadzības gadījumā doties pie ārsta, lai veiktu nepieciešamās pārbaudes un saņemtu rekomendācijas par ārstēšanu.

Redzes vingrinājumi un pārbaudes

BENU Aptiekas Veselības monitoringa rezultātos secināts, ka nedaudz vairāk nekā puse aptaujāto (53%) ikdienā mēdz veikt redzes vingrinājumus (bieži - 4%, dažkārt - 15%, reti - 34%), savukārt 44% norāda, ka to nekad nedara, bet 3% konkrētu atbildi sniegt nespēja. Gandrīz visi respondenti (95%) norāda, ka mēdz veikt redzes pārbaudi (vismaz reizi gadā - 27%, reizi 2-3 gados - 43%, reizi 4-5 gados - 14%, retāk - 10%), savukārt 4% norāda, ka to neveic nekad, bet konkrētu atbildi nespēja sniegt 2% respondentu. Aptaujas dati atklāj, ka, palielinoties respondentu vecumam, palielinās to iedzīvotāju skaits, kas redzes pārbaudi veic vismaz reizi gadā. Tāpat jānorāda, ka gados vecākie iedzīvotāji biežāk veic redzes vingrinājumus. Z. Zitmane skaidro, ka ir svarīgi savlaicīgi identificēt redzes pasliktināšanās cēloņus. Tāpēc redzes pārbaudi būtu ieteicams veikt reizi gadā vai divos. Regulāra redzes pārbaude jāveic arī gadījumos, ja sūdzību par redzes pasliktināšanos nav.

Riska grupas

Lielāks redzes pavājināšanās risks ir to profesiju pārstāvjiem, kas ikdienā strādā ar kaitīgu apgaismojumu vai tiešā UV staru ietekmē, piemēram, zobārstiem un būvniekiem. Tāpēc šo profesiju pārstāvjiem būtu ieteicams izmantot aizsargbrilles, lai acis pasargātu no kaitīgo staru iedarbības un mazinātu redzes pasliktināšanās riskus. Cilvēki, kuriem ir intensīvas tuvuma slodzes darbs un darbs ar datoru, bieži sastopas ar sūdzībām par neskaidru redzi, kas saistās ar redzes nogurumu. Šajā gadījumā ir svarīgi ievērot redzes higiēnu jeb pauzes, lai redzi atpūtinātu. Z. Zitmane skaidro, ka gados vecākiem cilvēkiem biežākā sūdzība ir par redzes pasliktināšanos tuvumā, kas saistīta ar dabīgu fizioloģisku novecošanos. Tomēr bieži sastopamas ir saslimšanas, kas redzes kvalitāti pasliktina arī tālumā un var izraisīt pilnīgu redzes zudumu kā, piemēram, katarakta, glaukoma un makulas deģenerācija, kas veido acs apduļķojumus, centrālās redzes lauka zudumu un kropļojumus.

Lai mazinātu redzes pasliktināšanās riskus, ieteicams regulāri apmeklēt redzes speciālistu, ievērot redzes higiēnu, lietot brilles, ja tās ir izrakstītas, kā arī pavadīt laiku ārpus telpām un atrast laiku pilnvērtīgai atpūtai.