Raimonds Pauls

Maestro Raimondu Paulu diezgan bieži uz ielas apstādina ļaudis, kuri vēlas aprunāties, nofotografēties, reizēm lūdz uzrakstīt autogrāfu, bet netrūkst arī dzīves pabērnu, kuri sniedz roku pēc palīdzības.

Raimonds Pauls aicina vērtēt pagājušos skolēnu dziesmu un deju svētkus nevis pēc tā, cik bērnu noģība, bet gan pēc tā, cik lieliski bija koncerti. Aicinājums izskanējis tuksnesī, jo šāda vērtēšana nav notikusi. Tas, kas paliek atmiņā no šī nozīmīgā notikuma, ir atceltais svētku dalībnieku gājiens, kas tomēr notika un kurā piedalījās Valsts prezidents Raimonds Vējonis, bērnu ģībšana un ar to saistītā ažiotāža. Valodas par svētkiem apklust, līdz ar to klusinās arī bažas par Mežaparka lielās estrādes fizisko stāvokli. Bet tām vajadzētu augt augumā un realizēties konkrētā darbībā, bez kuras kārtējie dziesmu svētki varētu arī nenotikt.

Sociālajos tīklos nerimst runas un kaislības par skolēnu ēdināšanu, ģībstošajiem bērniem, kuru vidū bijuši pat sporta čempioni, un milzīgo slodzi aizvadītajos Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos. »Vakara Ziņas« sazinājās ar Maestro Raimondu Paulu, lai noskaidrotu, ko par sacelto jezgu domā ilggadējais dziesmu svētku dalībnieks, kas neskaitāmas reizes muzicējis gan ar dažādiem koriem, gan lielo dziesmu svētku kori.

«Viņš ir izcils komponists ar pasaules vārdu, tas ir nenoliedzami,» tā par gruzīnu izcelsmes kolēģi komponistu Giju Kančeli (79) saka Raimonds Pauls. Rītvakar pulksten 20 Rīgas festivāla ietvaros Rīgas Kongresu namā skanēs abu meistaru kino mūzika.

Toreiz, 1995. gadā, vēl dzīvojām Atmodas eiforijas beigu noskaņās un ideja veidot radiokanālu, kurā skanētu tikai latviešu mūzika, bija iederīga un skaidra. Tāpēc savādi, ka toreizējā radio un televīzijas padome ilgi un dikti stīvējās, līdz tika pieņemts lēmums (ar vienas balss pārsvaru!) atbalstīt šo ideju. Skaidrs, ka vislielākais ieguvējs no šāda radio būtu Raimonds Pauls un citi latviešu komponisti – autortiesību honorāri augtu līdz ar popularitāti. Un šis popularitātes vilnis bija tik varens, ka 2000. gadā Latvijas Radio 2 (LR2), kas atskaņoja tikai latviešu mūziku, bija viena no populārākajām radiostacijām Eiropā, proporcionāli rēķinot pēc tās daļas, kas iekarota vietējā tirgū. Skeptiķi un smalkie intelektuāļi nu varēja tikai brīnīties: kaut kādu «šlāgeru radio» klausās teju katrs otrais latvietis.

Maestro Raimonds Pauls, Intars Busulis, Kristīne Prauliņa un Latvijas Radio bigbends snieguši koncertu Maskavā, kas veltīts Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē. To klātienē vēroja arī Paula draugi, ietekmīgi krievu uzņēmēji.

Maestro Raimonds Pauls ir viens no nedaudzajiem Latvijas kultūras darbiniekiem, kuru atpazīst ne tikai pašmāju publika, bet tik pat lielā mērā arī Krievijā un citās kaimiņvalstīs. Tieši tādēļ nebūtu jābrīnās, ka komponistu lielajā 79. gadu jubilejā vēlējās apsveikt arī klausītāji no Krievijas.

Intervija ar Raimondu Paulu – pirms 79. dzimšanas dienas. Par pelēcību sabiedrībā, par Pēdējo lapu, par to, vai prezidentam jābrauc uz Maskavu. Bet visam pāri – kaut arī kluss, tomēr solījums nākamgad sarīkot jubilejas koncertu.

Joprojām nav zināms, vai konkurss Jaunais vilnis notiks Jūrmalā vai ne, jo līdz šim nav parakstīts sadarbības līgums ar šā pasākuma organizatoriem par Dzintaru koncertzāles rezervēšanu konkrētam laikam. Nekādu oficiālu atsaukumu pilsētas dome arī neesot saņēmusi, tāpēc vēl šomēnes nolēmusi gaidīt tālāko konkursa rīkotāju rīcību.

Kamēr Krimas pussalas kultūras ministre jau līksmi ziņo par provizorisku vienošanos ar konkursa Jaunais vilnis organizatoriem par minētā pasākuma rīkošanu šajā Ukrainai atņemtajā teritorijā jau nākamgad, Jūrmalas dome un arī Dzintaru koncertzāles vadītāji rausta plecus – tās esot tikai baumas.

Jaun­ā dzie­dā­tā­ja Kris­tī­ne Prau­li­ņa teic, ka kat­ru ga­du pirms Zie­mas­svēt­kiem esot aiz­vien grū­tāk at­rast lai­ku, lai ne­daudz ap­stā­tos no ik­die­nas skrē­jie­na un mie­rī­gi no­do­tos dzi­ļām pār­do­mām, kas vi­ņai, ti­cī­gam cil­vē­kam, esot sva­rī­gi.

Slavenais latviešu komponists, maestro Raimonds Pauls, kuru ciena ne tikai dzimtenē, bet arī kaimiņvalstī, ir sniedzis interviju Krievijas televīzijas raidījumam „Dienas Anatomija”, nicinoši izsakoties gan par Latvijas valdību, gan par tās lēmumu vairākus Krievijas mūziķus pasludināt par personām non grata.

Patriotisma nedēļā, svinot Lāčplēša dienu un valsts dibināšanas dienu, bieži tiek minēta tēvzemes mīlestība. Taču – kādas ir tās izpausmes? Kā tā veidojama, kā to vairot, un kas to var palīdzēt stiprināt? To Neatkarīgā vaicāja vairākiem sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem

Populārais Latvijas komponists Raimonds Pauls kritizējis ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču par Krievijas mākslinieku iekļaušanu nevēlamo personu sarakstā.

Intervija ar komponistu Raimondu Paulu: par ko balsot un par ko nebalsot Saeimas vēlēšanās, par koķetēšanu ar Jauno vilni, par jūru, kas mums vairs nav vajadzīga, un par politisko aģitāciju kluba tantiņu līmenī.

Somijā dzimusī zviedru dziedātāja Sonja Bišopa, kura pie mums kļuva pazīstama pēc tam, kad angļu valodā iedziedāja Maestro Raimonda Paula dziesmas, nupat bija ieradusies Latvijā, lai piedalītos festivālā Bigbank Latvijas pērles.

Jūlijā no skatuves un saviesīgās dzīves uz brīdi nozuda komponists Raimonds Pauls, kurš atguva spēkus un dzīvesprieku, rosoties savā dārzā Baltezerā. Maestro atgriešanās pie klavierēm un sev ierastā melnā humora pilnā krāšņumā bija vērojama aizvadītajā svētdienā notikušajā koncertā Ogrē. Pēc uzstāšanās sarunā ar »VZ« izcilais komponists stāsta par gaidāmajiem pasākumiem Jūrmalā un savu diezgan stingro pārliecību pamest skatuvi.

Konkurss Jaunais vilnis ir izskanējis, uzvarētāji noskaidroti, balvas sadalītas. Tomēr kārtējo reizi aktualizējas jautājums – vai šis projekts Latvijai ir vajadzīgs?

Komponists Raimonds Pauls nevēlas komentēt trīs Krievijas dziedātāju - Oļega Gazmanova, Josifa Kobzona un Allas Perfilovas jeb Valērijas - iekļaušanu "melnajā sarakstā".

Kad notiek pasaules vai Eiropas čempionāts futbolā, tad pie TV ekrāniem kā pielipuši visdažādāko profesiju un vecumu vīri (un dažkārt arī sievas) – futbols vieno! Protams, visiem ir savi favorīti, visiem – savas prognozes par iespējamajiem čempioniem.