Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), veicot pārbaudes pēc samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes ieviešanas četrām pārtikas produktu grupām (olām, pienam, svaigai mājputnu gaļai un maizei), secinājis, ka kopumā komersanti jauno regulējumu piemēro korekti. Atsevišķas neatbilstības konstatētas galvenokārt mazo tirgotāju darbībā, savukārt lielākajās tirdzniecības ķēdēs samazinātās PVN likmes piemērošana bijusi atbilstoša.
No 1. jūlija ieviestā samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme četrām pārtikas produktu grupām jau devusi pirmos rezultātus – atsevišķām produktu kategorijām pieaudzis noiets, un ieviešana noritējusi bez būtiskiem sarežģījumiem, vēsta "360TV Ziņas".
Latvijai nevajadzētu sekot Igaunijas piemēram un valsts budžeta problēmas mēģināt risināt ar nodokļu celšanu, jo šāds ceļš var nobremzēt ekonomiku un galu galā tik un tā piespiest samazināt izdevumus. Tā "Nra.lv TV sarunās" sacīja politologs Filips Rajevskis.
Saistībā ar samazināto pievienotās vērtības nodokli (PVN) četrām pārtikas pamatproduktu grupām - maizei, pienam, mājputnu gaļai un olām - valdībai būs jādomā, vai negūtos ienākumus budžetā kompensēt, revidējot tēriņus vai ceļot nodokļus, aģentūrai LETA norādīja "SEB bankas" galvenais ekonomists Dainis Gašpuitis.
Teju puse jeb 42% Latvijas iedzīvotāju no samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN), kas no 1. jūlija ir piemērots maizei, pienam, olām un svaigai un atdzesētai mājputnu gaļai, sagaida vismaz piecu eiro ietaupījumu no 50 eiro vērta groza, liecina pircēju aptauja.
No šodienas, 1. jūlija, atsevišķām ikdienas pamata pārtikas produktu grupām – pienam, maizei, olām un svaigai mājputnu gaļai – tiks piemērota samazināta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme 12 % apmērā. Samazinātā likme tiks piemērota līdz 2027. gada 30. jūnijam. Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācija (LPTA) cer, ka šis ir sākums PVN samazināšanai pārtikas produktiem ilgtermiņā, informē Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācija (LPTA).
Trešdien, 1. jūlijā, stājas spēkā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātā likme 12% apmērā maizei, pienam, mājputnu gaļai un olām. Saglabāta arī PVN samazinātā 12% likme svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem.
No 1. jūlija atsevišķām ikdienā bieži pirktām pārtikas produktu grupām samazinās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme – no 21% uz 12%. PVN samazinātā likme attiecas uz četrām pārtikas pamatproduktu grupām: maizi, pienu, mājputnu gaļu un olām. Mērķis ir mazināt pārtikas cenu pieauguma ietekmi uz iedzīvotājiem un nodrošināt, lai nodokļa samazinājums pēc iespējas pilnā apmērā nonāktu līdz pircējam gala cenā.
No trešdienas, 1. jūlija, maizei, pienam, mājputnu gaļai un olām piemēros PVN samazināto 12% likmi. Tirgotāji, kuri godīgi atspoguļos PVN samazinājumu pārtikas pamatproduktu cenās, varēs saņemt un izmantot īpašu uzlīmi “Godīgs PVN samazinātājs”. Samazinātā likme būs spēkā vienu gadu - līdz 2027. gada 30. jūnijam.
No 2026. gada 1. jūlija atsevišķiem ikdienā bieži pirktiem pārtikas produktiem pievienotās vērtības nodokļa likme samazināsies no 21% uz 12%. PVN samazināto likmi piemēros četrām pārtikas pamatproduktu grupām: maizei, pienam, mājputnu gaļai un olām. Samazinātā likme būs spēkā vienu gadu - līdz 2027. gada 30. jūnijam.
Eiropā ierasta prakse, Latvijā – eksperiments: no šī gada 1. jūlija Latvijā maizei, svaigam pienam, olām un svaigai mājputnu gaļai tiks piemērota samazināta 12% pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme līdzšinējo 21% vietā. Izmaiņas ieviestas uz vienu gadu ar mērķi padarīt ikdienas pārtikas produktus pieejamākus iedzīvotājiem un vienlaikus stiprināt vietējo ražotāju konkurētspēju, tomēr pārtikas nozares pārstāvji jau tagad raugās tālāk. Viņu ieskatā Latvija tikai sāk sekot pieejai, kas lielākajā daļā Eiropas valstu jau sen kļuvusi par normu.
Koalīcijas partijas vienojušās samazinātās akcīzes nodokļa likmes dīzeļdegvielai saglabāt līdz šā gada beigām, pirmdien pēc valdību veidojošo koalīcijas partiju sanāksmes aģentūrai LETA teica finanšu ministrs Māris Kučinskis.
No 2026. gada 1. jūlija par precēm, ko iedzīvotāji iegādājas interneta veikalos un tirdzniecības platformās ārpus Eiropas Savienības (ES), būs jāmaksā muitas nodoklis. To paredz izmaiņas ES tiesību aktos par muitas nodokļa piemērošanu e-komercijas sūtījumiem no trešajām valstīm, ko saņem personas ES, tajā skaitā Latvijā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta paziņojums presei.
“Pārtikas cenas šobrīd vēl ies augšā, jo to neapšaubāmi ietekmēs energoresursu cenu svārstības, kas dos klāt kādu inflāciju, un tur faktiski valdībai jādara viss iespējamais,” TV24 raidījumā “Naudas cena” sacīja biedrības “Latvijas ceļu būvētājs” priekšsēdētājs, bijušais labklājības ministrs un Rīgas mērs Andris Bērziņš.
Maksātnespējīgās "Baltic International Bank" administratore aicina izteikt cenu piedāvājumus par dažādu mākslinieku gleznām, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis".
Režisors Kārlis Anitens TV24 diskusijā “Preses klubs” pastāstīja, ka dzīvo blakus benzīntankam un pa logu var vērot degvielas cenu kāpšanas procesu, kad pāris dienu laikā dīzeļdegvielas cena par litru pieauga no diviem eiro līdz 2,08 eiro. Attiecībā uz valsts atbalstu režisors saprot, ka virziens ir pareizs, bet, kamēr tas nonāks līdz viņam, “tas karš jau būs četrreiz beidzies un piecreiz no jauna sācies”.
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija sāks skatīt Saeimas deputātu iesniegto lēmuma projektu, kurā rosināti neatliekami pasākumi enerģētiskās krīzes un degvielas cenu kāpuma seku mazināšanai, paredzot vairākus tiešus valdības uzdevumus degvielas cenu stabilizēšanai un samazināšanai.
Primāri degvielas cenu mazināšanai vērtēti divi risinājumi - akcīzes nodokļa samazināšana degvielai un virspeļņas ierobežošana degvielas mazumtirdzniecībā, otrdien medijiem pauda ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).
Šogad ziema padevusies salta. Cilvēki ir satraukušies par lielajiem apkures rēķiniem, kuri viņiem būs jāmaksā par siltumu. Vienlaikus šogad paredzētas Saeimas vēlēšanas, un politiķi labprāt gribētu sevi uzdot par dižiem tautas glābējiem. Piemēram, piešķirot dāsnas kompensācijas par “auksto ziemu”.
Lietuvas iedzīvotāji sagaida strauju komunālo pakalpojumu izmaksu pieaugumu. Saskaņā ar Valsts enerģētikas regulēšanas padomes (VERT) prognozēm, centralizētās siltumapgādes rēķini janvārī varētu pieaugt par 64–80% salīdzinājumā ar to pašu periodu pērn.