Degvielas tirgotāji šonedēļ ir nodemonstrējuši cirka cienīgu ekvilibristiku, vispirms paceļot cenu, bet ceturtdien to nolaižot.
Tomēr akcīzes nodokļa samazināšana Latvijā no 1. oktobra dīzeļdegvielai un benzīnam ir radījusi satraukumu gan Igaunijā, gan Lietuvā. Igauņu satraukums ir mierīgs, bet lietuvieši satraucas ne pa jokam.
“Tad, kad kaut kas kļūst lētāks, tīri psiholoģiski ir tā, ka mēs to tā nejūtam, bet tikko kaut kas aiziet uz augšu, to piefiksējam,” komentējot pārtikas produktu cenu svārstības, TV24 raidījumā “Uz līnijas” teic Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja Ingūna Gulbe. Viņa arī skaidro, kāpēc viens un tas pats produkts pilsētā un laukos maksā dažādi.
Samazinātas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes rezultātā četrās pārtikas pamatproduktu grupās cenas vidēji samazinājušās par 10,18%, pārsniedzot sākotnēji noteikto 7,4% mērķi, otrdien medijiem sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS), komentējot pirmo trīs mēnešu rezultātus.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien pirmajam lasījumam atbalstīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) sagatavotos grozījumus Enerģētikas likumā, kas paredz uz laiku atteikties no drošības rezervju pakalpojuma maksas degvielai.
Šā gada astoņos mēnešos kopbudžeta nodokļu ieņēmumu perioda plāns (neieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā) tika izpildīts 99,2% apmērā, ieņēmumiem par 81,5 miljoniem eiro nesasniedzot plānoto apjomu. To galvenokārt ietekmēja iedzīvotāju ienākuma, dabas resursu un akcīzes nodokļa ieņēmumu neizpilde, liecina Finanšu ministrijas apkopotā informācija.
Patlaban praktiski vienīgais instruments, ar kuru palēnināt degvielas cenu kāpuma tempu, ir nodokļi, aģentūrai LETA norādīja degvielas tirgotāja SIA "Kool Latvija" stratēģijas vadītājs Aleksejs Švedovs.
Ekonomikas ministrija (EM) ir veikusi aprēķinus par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazinājuma degvielai no 21 % uz 12 % ietekmi uz tautsaimniecību. Pie pašreizējā cenu līmeņa degvielas uzpildes stacijās dīzeļdegvielas cena samazinātos par aptuveni 15,6 centiem litrā un benzīna cena par aptuveni 14,6 centiem litrā, ja nodokļa samazinājums pilnā apmērā atspoguļotos mazumtirdzniecības cenās, vēsta Ekonomikas ministrijas sabiedrisko attiecību nodaļa.
Dīzeļdegvielas cena virknē lielāko mazumtirdzniecības tīklu brīvdienās pārkāpa pāri divu eiro par litru slieksnim, un vairs tikai zemo cenu degvielas uzpildes stacijās (DUS) tā ir 1,974. Arī 95E markas benzīna cena pamazām kāpj un tuvojas divu eiro atzīmei.
Pārtikas cenas samazinās, bet ekonomikā labāki rezultāti nekā prognozēts - šādus secinājumus "tv3.lv" podkāstā "Piķis un ģēvelis!" izsaka "Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija.
TV3 raidījums "900 sekundes" iedzīvotāju aptaujā skaidro, kā viņu mājsaimniecības izdevumus pārtikai ietekmēja PVN samazināšana maizei, pienam, olām un mājputnu gaļai.
Centrālās statistikas pārvaldes dati par patēriņa cenu izmaiņām jūlijā liecina: eksperiments ar samazināto PVN likmi pārtikas precēm ir attaisnojies. Kopējais cenu līmenis ir samazinājies (– 0,7%), un Latvijā šobrīd ir mazākā gada inflācija starp Baltijas valstīm.
Augusta sākumā parādījušies pirmie dati par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšanas ietekmi uz maizes, piena, mājputnu gaļas un olu cenām, kurām vajag turpināt zemo cenu pārtikas groza ieviešanas iekustināto cenu samazināšanu.
Piena, olu, maizes un mājputnu gaļas cenas pēc PVN likmes samazināšanas sarukušas pat vairāk, nekā teorētiski prognozēts, savukārt Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) pārbaudes liecina, ka lielākā daļa tirgotāju jauno regulējumu piemēro korekti, informē PTAC.
Jūnijā pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms gada laikā audzis par 4,6%, bet kopējais mazumtirdzniecības apgrozījums – par 4,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Latvijā darbojas “zemo cenu grozs”, bet kopš jūlija atsevišķiem pamatproduktiem samazināts arī PVN. 360 Ziņas skaidroja, vai lētākas atsevišķas preces nozīmē arī mazāku kopējo pirkuma čeku.
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), veicot pārbaudes pēc samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes ieviešanas četrām pārtikas produktu grupām (olām, pienam, svaigai mājputnu gaļai un maizei), secinājis, ka kopumā komersanti jauno regulējumu piemēro korekti. Atsevišķas neatbilstības konstatētas galvenokārt mazo tirgotāju darbībā, savukārt lielākajās tirdzniecības ķēdēs samazinātās PVN likmes piemērošana bijusi atbilstoša.
No 1. jūlija ieviestā samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme četrām pārtikas produktu grupām jau devusi pirmos rezultātus – atsevišķām produktu kategorijām pieaudzis noiets, un ieviešana noritējusi bez būtiskiem sarežģījumiem, vēsta "360TV Ziņas".
Latvijai nevajadzētu sekot Igaunijas piemēram un valsts budžeta problēmas mēģināt risināt ar nodokļu celšanu, jo šāds ceļš var nobremzēt ekonomiku un galu galā tik un tā piespiest samazināt izdevumus. Tā "Nra.lv TV sarunās" sacīja politologs Filips Rajevskis.
Saistībā ar samazināto pievienotās vērtības nodokli (PVN) četrām pārtikas pamatproduktu grupām - maizei, pienam, mājputnu gaļai un olām - valdībai būs jādomā, vai negūtos ienākumus budžetā kompensēt, revidējot tēriņus vai ceļot nodokļus, aģentūrai LETA norādīja "SEB bankas" galvenais ekonomists Dainis Gašpuitis.
Teju puse jeb 42% Latvijas iedzīvotāju no samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN), kas no 1. jūlija ir piemērots maizei, pienam, olām un svaigai un atdzesētai mājputnu gaļai, sagaida vismaz piecu eiro ietaupījumu no 50 eiro vērta groza, liecina pircēju aptauja.
No šodienas, 1. jūlija, atsevišķām ikdienas pamata pārtikas produktu grupām – pienam, maizei, olām un svaigai mājputnu gaļai – tiks piemērota samazināta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme 12 % apmērā. Samazinātā likme tiks piemērota līdz 2027. gada 30. jūnijam. Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācija (LPTA) cer, ka šis ir sākums PVN samazināšanai pārtikas produktiem ilgtermiņā, informē Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācija (LPTA).