Protesti

Tūkstošiem protestētāju otrdien izgāja Armēnijas galvaspilsētas Erevānas ielās, pieprasot premjerministra Nikola Pašinjana atkāpšanos ar Azerbaidžānu noslēgtā pamiera dēļ, vienlaikus valstī sācies opozīcijas rosinātais streiks. Protesta akcijā Erevānas centrā, skanot saukļiem "Nikols nodevējs" un "Armēnija bez Nikola", pulcējās ap 25 000 cilvēku. Demonstranti ielenca valdības ēku un aicināja policiju pievienoties tautai. "Šī valdība vairs mūs nepārstāv. Tās lēmumi ir nelikumīgi, un tāpēc tai ir jāatkāpjas," uzrunājot demonstrantus, sacīja opozīcijas partijas "Dashnaktsutyun" politiķis Išhans Sagateljans. Streikam pievienojušies Erevānas metro strādnieki, Erevānas Valsts universitātes arodbiedrība un vairāki desmiti uzņēmumu, sacīja "Dashnaktsutyun" pārstāvis Gegams Manukjans. Streiks turpināsies līdz brīdim, kad Pašinjans būs atkāpies, viņš solīja. Dienu iepriekš protestētāji bloķēja ceļu uz robežpilsētu Gorisu, piespiežot Pašinjanu saīsināt oficiālo vizīti trīs dienu nacionālo sēru ietvaros, kas izsludinātas, pieminot karā kritušos. Pilsētas mērs Arušans Arušanjans aicināja protestētājus nepieļaut, ka Pašinjans nokļūst Sjunikas reģionā valsts dienvidos. Mēru policija vēlāk aizturēja. Demonstranti otrdien pulcējās arī Gorisā, pieprasot mēru atbrīvot. Pašinjans vairākkārt sacījis, ka negrasās atkāpties, un nostāju atkārtoti pauda otrdien pirms Erevānas demonstrāciju sākuma, sociālajā tīklā "Facebook" solot: "Es turpināšu pildīt premjerministra pienākumus." Azerbaidžānas bruņotie spēki Kalnu Karabahas strīdus reģionā uzsāka plašu uzbrukumu 27.septembrī. 9.novembrī Armēnija un Azerbaidžāna ar Krievijas atbalstu noslēdza vienošanos par uguns pārtraukšanu Kalnu Karabahas konfliktā, ko Armēnijā daudzi uzskata par kapitulāciju. Vienošanās paredz, ka armēņi zaudē daļu Kalnu Karabahas pamatteritorijas, kā arī visus drošības buferzonas rajonus, kas kopš 90.gadiem atradās armēņu kontrolē. Kalnu Karabahas nākotnes politiskais statuss arī pēc vienošanās noslēgšanas paliek nenoteikts. Kalnu Karabahas neatkarību līdz šim neviena valsts nav atzinusi, arī ne Armēnija, kas Kalnu Karabahai sniedz visa veida atbalstu. Francijas Senāts 26.novembrī aicināja Francijas valdību atzīt Kalnu Karabahu par neatkarīgu valsti. Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolēja Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju.

Valsts policija (VP) sākusi aptuveni 100 administratīvā pārkāpuma un vairākus kriminālprocesus par dažādiem pārkāpumiem aizvadītajā sestdienā Rīgā notikušajās protesta akcijās.

Novembrī Leipcigā notikušās demonstrācijas pret covid ierobežojumiem organizators tiek mākslīgi elpināts reanimācijā. Pie ventilatora viņš tika pievienots 8 dienas pēc demonstrācijas, ziņo Vācijas ziņu kanāls rnd.de.

Bijusī iekšlietu ministre un "Hotel Roma" vadītāja Linda Mūrniece ierakstā Twitter dalījusies ar savu uztraukumu, par to, kas varētu notikt šodien plānotajos protestos Rīgā.

Šrilankas amatpersonas apgalvo, ka seši ieslodzītie tika nogalināti un 35 citi tika ievainoti, kad gvardi atklāja uguni, lai kontrolētu nekārtību kādā cietumā galvaspilsētas nomalē. Divi apsargi tika kritiski ievainoti. Šrilankas pārpildītajos cietumos pieaug ar pandēmiju saistīti nemieri. Saskaņā ar vietējo plašsaziņas līdzekļu ziņojumiem 183 Maharas cietuma ieslodzītie ir inficēti ar Covid-19.

40 gadus veco Žou Alberto Silveiru Freitasu piekāva apsargi veikalā "Carrefour". Notiekošais tika nofilmēts un video publiskots internetā. Video redzams, kā viens apsargs sit viņam pa galvu, kamēr otrs viņu tur. Pēc notikušā Portualegri jau vairākas dienas norisinās protesti. Pirmdien protestētāji nobloķēja ielu pie "Carrefour" veikala. Daži protestētāji apmētāja policistus ar akmeņiem un petardēm, uz ko policija atbildēja ar asaru gāzi un gumijas lodēm, novēroja ziņu aģentūras AFP žurnālisti.

Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā drošības spēki svētdien pielietojuši asaru gāzi un trokšņu granātas pret cilvēkiem, kas protestē pret autoritārā prezidenta Aleksandra Lukašenko režīmu.

Varšavā trešdien izcēlušās sadursmes starp policiju un nacionālistiem, kuri devās nesankcionētā Neatkarības dienas gājienā. Sadursmēs ievainoti vairāki likumsargi, tviterī ziņo policija. Vietējā televīzijā demonstrētajos kadros redzams, ka policija izmanto asaru gāzi un gumijas lodes pret gājiena dalībniekiem, kas savukārt apmētā policistus ar akmeņiem un petardēm. Nesankcionētajā gājienā piedalījās vairāki tūkstoši cilvēku. Jaunā koronavīrusa pandēmijas dēļ varasiestādes šogad aizliedza nacionālistisko organizāciju rīkoto tradicionālo Neatkarības dienas gājienu Varšavā. Taču gājiena organizētāji nolēma tā vietā sarīkot braucienu ar automašīnām un motocikliem cauri Varšavas centram, bet daudzi dalībnieki atstāja savus transporta līdzekļus sānielās un devās uz priekšu kājām. Viņiem rokās bija sarkanbalti karogi un plakāti ar uzrakstu "Mēs aizstāvam savu civilizāciju". Šī gada gājiena moto bija "Mūsu civilizācija, mūsu noteikumi", un reklāmas plakātā attēlots šķēps, kas salauž zvaigzni sarkanā un varavīksnes krāsās, kas acīmredzot simbolizē komunismu un lesbiešu, geju, biseksuāļu un transpersonu (LGBT) kopienu.

Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans otrdien paziņojis, ka piekritis parakstīt vienošanos par karadarbības izbeigšanu Kalnu Karabahā, jo armija uz to uzstājusi.

Protestētāji ieņēma parlamentu pēc tam, kad Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans paziņoja, ka ir parakstījis "sāpīgu" vienošanos ar Azerbaidžānu un Krieviju par karadarbības izbeigšanu Kalnu Karabahā. Pirms tam tūkstošiem protestētāju bija sapulcējušies pie valdības ēkas un ieņēma to, izdauzot logus un izdemolējot birojus. Vietējie mediji ziņo, ka uzbrukts parlamenta spīkerim Araratam Mirzojanam, kurš piekauts un tagad atrodas slimnīcā.

Nigērijā apmēram divas nedēļas notiekošajos protestos pret policijas specvienības brutalitāti ir nogalināts 51 civiliedzīvotājs, 11 policisti un septiņi karavīri, piektdien paziņoja valsts prezidents Muhammadu Buhari. Šī ir pirmā reize, kad prezidents atzinis cilvēku bojāeju šajos protestos. Viņš nepateica, vai par civiliedzīvotāju nāvi ir atbildīgi drošības spēki, bet atzīmēja, ka "nekārtību cēlāji nogalinājuši" 11 policistus un septiņus karavīrus. "Viscaur šo nekārtību laikā drošības aģentūras ievēroja galēju savaldību," sacīja Buhari virtuālā sanāksmē ar bijušajiem Nigērijas līderiem par drošības situāciju valstī. ANO un citas starptautiskas organizācijas gan ir atzīmējušas, ka otrdienas vakarā drošības spēki veica asiņainu uzbrukumu protestētājiem, kuri neievēroja komandantstundu Lagosā. "Amnesty International" vēstīja, ka otrdienas vakarā vien nogalināti vismaz 12 protestētāji. Buhari atzīmēja, ka viņš piekāpies protestētājiem un valdība piekritusi izformēt Īpašo pretlaupīšanas vienību (SARS), bet "protestētāji atteicās atsaukt protestu". "Tā vietā viņi tika iedrošināti un pakāpeniski kļuva vardarbīgi," teica prezidents. "Diemžēl, sākotnēji patiesais (..) jauniešu protests daļā valsts pret SARS ir ticis nolaupīts un nepareizi virzīts," piebilda Buhari. Nekārtību laikā tika nodarīti plaši postījumi un no ieslodzījuma vietām tika atbrīvoti tūkstošiem cietumnieku. Viens no Nigērijas galvenajiem cietumiem ceturtdien tika aizdedzināts.

Nesankcionētajās protesta akcijās pret autoritārā prezidenta Aleksandra Lukašenko režīmu svētdien Baltkrievijā aizturēti vairāk nekā 240 cilvēku, pirmdien paziņoja cilvēktiesību aizstāvības centrs "Vjasna" ("Pavasaris").

Baltkrievija izsludinājusi meklēšanā opozīcijas līderi Svetlanu Tihanovsku par aicinājumiem sagraut konstitucionālo kārtību, piektdien ziņo Krievijas mediji.

Baltkrievijas milicija pirmdien piedraudēja izmantot kaujas munīciju pret protestētājiem, apgalvojot, ka demonstrācijas pret prezidentu Aleksandru Lukašenko kļūst arvien radikālākas.

Pēc Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko negaidītās tikšanās ar aizturētajiem opozicionāriem no cietuma atbrīvoti divi uzņēmēji, kas saistīti ar opozīciju, un viņiem piemērots mājas arests.

Ārstniecības pakalpojumus Latvijā saņēmuši vairāk nekā desmit no Baltkrievijas varasiestāžu represijām cietuši cilvēki, pavēstīja Ārlietu ministrijas (ĀM) preses sekretārs Jānis Beķeris.

Lēmumu pārcelt darbību uz Latviju pieņēmuši 12 Baltkrievijas uzņēmumi,  informēja Ekonomikas ministrijā (EM).

Baltkrievijā svētdien protestos pret autoritārā prezidenta Aleksandra Lukašenko režīmu aizturēti 774 cilvēki, pirmdien paziņojusi Baltkrievijas Iekšlietu ministrija.

Minskas centrā svētdien daudzi tūkstoši cilvēku devušies varasiestāžu nesankcionētā protesta gājienā pret Baltkrievijas autoritārā prezidenta Aleksandra Lukašenko režīmu.

Minskā sestdien tūkstošiem sieviešu piedalījās protesta gājienā pret autoritārā prezidenta Aleksandra Lukašenko režīmu, un vairāki desmiti gājiena dalībnieču tika aizturētas.