prese

Ministru kabinets (MK) šodien atbalstīja Satiksmes ministrijas (SM) priekšlikumu par 3,763 miljonu eiro piešķiršanu abonēto preses piegādes pakalpojumu radīto zaudējumu kompensēšanai 2020.gadā.

Vēl otrdien šķita, ka stīvēšanās ap kompensāciju valsts akciju sabiedrībai Latvijas pasts (LP) par preses piegādēm it kā ir noslēgusies par labu tam, lai drukāto presi nākamgad tomēr saņemtu visos Latvijas novados un preses izdevējiem nenāktos pacelt savu izdevumu abonēšanas cenas bezgalīgos augstumos, padarot tos nepieejamus lasītājiem, vai arī – vienkārši izbeigt to eksistenci. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš paziņoja personīgi un ar sociālo tīklu starpniecību, ka valdība ir atradusi papildus nepieciešamos 3,7 miljonus eiro pasta piegāžu kompensācijām. Aleluja, varēja atviegloti nopūsties visi, kas saprot drukātās preses nozīmību demokrātiskas sabiedrības attīstībā. Tomēr jau trešdien izrādījās, ka par agru vēl pūst uzvaras fanfaras.

Arī pēc tam, kad premjers Krišjānis Kariņš un satiksmes ministrs Tālis Linkaits pavēstījuši sabiedrībai par valdības lielo darba uzvaru, atvēlot drukātās preses izplatīšanai nepieciešamo naudu, uzņēmums Latvijas pasts atsakās šo naudu paņemt un līguma projektā preses izdevējiem iestrādājis būtisku cenu sadārdzinājumu.

Ministru kabinets šodien atbalstīja grozījumus Pasta likumā, kas paredz piešķirt preses piegādēm papildu 3,7 miljonus eiro.

Satiksmes ministrija (SM) atradusi nepieciešamos papildu 3,7 miljonus eiro preses piegādēm, pirmdien pēc valdības koalīcijas sadarbības padomes sēdes žurnālistiem pavēstīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Valdības koalīcijas sadarbības padomē pirmdien paredzēt spriest par Satiksmes ministrijas (SM) ierosinājumu prese piegāžu finansējumam novirzīt līdzekļus, kuri iepriekš valsts budžetā bija paredzēti jauno elektrovilcienu iegādei, iepriekš sacīja SM pārstāve Iveta Kancēna.

Iespējams, nākamotrdien valdība atkārtoti skatīs Pasta likumā sagatavotos grozījumus, bez kuriem nacionālā drukātā prese būtu pakļauta ievērojamam lasītāju skaita kritumam, bet reģionālā, iespējams, pat nolemta pilnīgai iznīkšanai. Izdevēju celtā trauksme politiķiem likusi saprast, ka tā vienkārši uz gadu pārtraukt finansēt no demokrātijas un valsts drošības viedokļa stratēģiski svarīgas nozares darbu nav pieļaujams.

Latvijas Preses izdevēju asociācija cer uz valdības atbalstu, lai rastu risinājumu jautājumā par preses piegādes iespējām visos Latvijas reģionos, ceturtdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu atzina asociācijas valdes priekšsēdētājs Guntars Kļavinskis.

Iedzīvotāji ir aicināti ziedot žurnāla "Rīgas Laiks" pastāvēšanai, liecina žurnāla mājaslapā publicētā informācija.

Nevēloties tikt atzīti par drukātās preses kapračiem, atbildīgie ministri viens pēc otra ziņo, ka neko nesaprot no avīžu un žurnālu izplatīšanas, lai gan katram šajā stāstā ir pilnīgi konkrēta līdzdalība – finanšu ministrs Jānis Reirs atbild par naudu, kultūras ministrs Nauris Puntulis par mediju politiku, satiksmes ministrs Tālis Linkaits par Latvijas pasta darbību, un visi trīs kopā – par plānu uz veselu gadu apturēt preses piegāžu apmaksu. Nozare to neizturēs.

Rūpējoties par vārda brīvību un informatīvās telpas drošību, uzņēmuma Latvijas pasts darbības zaudējumi drukātās preses izplatīšanā tiek kompensēti no valsts budžeta, bet Satiksmes un Finanšu ministrijas šo mehānismu mēģina likvidēt, vietā neko nepiedāvājot. Pēdējā valdības sēdē iekļautie grozījumi Pasta likumā atlikti kaut kad uz rudeni. Reģionālie mediji risinājumu var nesagaidīt, bet nacionālos gaida smagi zaudējumi.

Bažās par pārmērīgo Krievijā drukāto preses izdevumu izplatību un tās radīto iespējamo valsts drošības apdraudējumu Saeimas Ārlietu un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas otrdien pulcējās uz kopīgu sēdi, lai konstatētu, ka šādu satraukumu attaisnojošs pamats līdz šim nav fiksēts. Iespējamie risinājumi Latvijas drukāto mediju pozīciju uzlabošanai tirgū gan tika ieskicēti.

Kāda pircēja izteikusi sašutumu par redzēto pārtikas veikalā Rīgā.

Par spīti bažām, ka cilvēki presi un grāmatas drukātā formātā vairs patērēt nevēlās, jauns pētījums guvis pārsteidzošus rezultātus, informē Eurostat.

Cietumos ieslodzīto žurnālistu skaits šogad pasaulē sasniedzis jaunu rekordu, turklāt tas noticis otro gadu pēc kārtas, trešdien pavēstīja Ņujorkā bāzētā Žurnālistu aizsardzības komiteja (CPJ).

Trešdien zemnieku saimniecībā Salas pagastā atrasts miris siena presē iespiests 43 gadus vecs vīrietis, informēja Valsts darba inspekcija (VDI).

Lai reģionālā prese varētu izdzīvot, nepieciešams panākt, ka pašvaldību izdevumi, publicējot reklāmas, neiesaistās komercdarbībā un tai piešķirtu valsts dotācijas. Tā uzskata Latvijas Preses izdevēju asociācijas izpilddirektors Guntars Līcis. Savukārt daži deputāti mudināja apsvērt, vai visi reģionālie izdevumi ir pelnījuši izdzīvot aizvien sarežģītākajā drukāto mediju tirgū.

Latvijas pasta abonēšanas kampaņas laikā 2017. gadam noformēti 398 722 preses izdevumu abonementi, saglabājot stabila abonēšanas līmeņa tendences.

Pretrunīgi signāli no valdības ministriem par preses izdevumu piegādes kārtības iespējamām izmaiņām radījuši satraukumu Latvijas Preses izdevēju asociācijā (LPIA). Tā uzskata, ka finanšu ministres vēlme reorganizēt esošo kārtību apdraud preses izdevumu pieejamību. Arī atbildīgās Saeimas komisijas deputāti uz ministres ieceri raugās ar aizdomām.

Lai arī turpmāk Latvijas lauku iedzīvotāji varētu saņemt drukātos izdevumus – avīzes un žurnālus –, ir jāsaglabā valsts atbalsta sistēma. Par to vakar vienojusies Satiksmes ministrija, Latvijas pasts un Latvijas Preses izdevēju asociācija.