Pretrunīgi signāli no valdības ministriem par preses izdevumu piegādes kārtības iespējamām izmaiņām radījuši satraukumu Latvijas Preses izdevēju asociācijā (LPIA). Tā uzskata, ka finanšu ministres vēlme reorganizēt esošo kārtību apdraud preses izdevumu pieejamību. Arī atbildīgās Saeimas komisijas deputāti uz ministres ieceri raugās ar aizdomām.
Lai visi Latvijas iedzīvotāji abonētos preses izdevumus saņemtu ar vienādiem noteikumiem, valdība Latvijas pastam izmaksā kompensāciju. Pretējā gadījumā, piegādājot presi attālos valsts nostūros, uzņēmums ciestu zaudējumus. Ņemot vērā budžeta ierobežotos līdzekļus, valdība jau pavasarī par pastu atbildīgajai Satiksmes ministrijai uzdeva izstrādāt alternatīvus risinājumus, kā kompensācijās izmaksājamos līdzekļus atgūt valsts budžetā. Satiksmes ministrija ar izstrādātajiem variantiem valdību vēl nav iepazīstinājusi, vien piedāvājusi esošajā sistēmā neko nemainīt.
«Ministru kabinets uzdeva Satiksmes ministrijai sagatavot un iesniegt izskatīšanai priekšlikumu par alternatīvu risinājumu, finansējuma samazinājumu vai avota maiņu attiecībā uz Pasta likumā noteikto pienākumu no valsts budžeta Latvijas pastam segt zaudējumus par abonētās preses izdevumu piegādes pakalpojumiem. SM piedāvātais - neko nemainīt - neizpilda MK doto uzdevumu. Finanšu ministrija uzskata, ka Satiksmes ministrijai ir jāpiedāvā alternatīvs variants zaudējumu segšanai par abonētās preses izdevumu piegādes pakalpojumiem, kas mazinās negatīvo ietekmi uz valsts budžetu,» skaidro Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis.
Tikmēr finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola vairākkārt piedāvājusi kompensēt tikai to preses izdevumu piegādi, kuri, balstoties satura, tirāžas un citos kritērijos, tiks atzīti par valsts atbalstāmiem. Pārējiem izdevumiem būtu jārod speciālas vienošanās ar laikrakstu izplatītāju.
Latvijas Preses izdevumu asociācija (LPIA) uzskata, ka finanšu ministres ierosinājums iedzīvotājiem liegs iespēju abonēt izvēlētos laikrakstus un žurnālus uz vienādiem noteikumiem visas valsts teritorijā. Šāda pieeja jebkura informatīva avota klasificēšanā novestu pie lasītāju diskriminācijas pēc dzīvesvietas, norāda LPIA.
«LPIA uzskata par nepieņemamu mediju dalīšanu pēc informācijas veida vai valsts iedzīvotāju šķirošanu pēc dzīvesvietas, jo tas pasliktinātu ārpus Rīgas un citu lielo apdzīvoto vietu dzīvojošo iespējas izvēlēties un lietot drukātos medijus,» uzsver LPIA valdes priekšsēdētājs Guntars Kļavinskis.
Arī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputātiem ierosinājums dalīt preses izdevumus atbalstāmajos un neatbalstāmajos nešķiet pieņemams. Jāpiebilst, ka visi Neatkarīgās aptaujātie deputāti atgādināja, ka komisija vēl nav saņēmusi oficiālus piedāvājumus.
«Dalījums pēc satura vienmēr ir ļoti sarežģīts, jo iekļauj subjektivitātes elementu. Atbalsta samazināšana preses piegādei radīs ļoti sliktu iespaidu uz mediju dažādību,» saka komisijas deputāte Lolita Čigāne. Viņa arī norāda, ka jau tagad reģionālajai presei vietām nākas konkurēt ar pašvaldību izdevumiem, bet finanšu ministres iecerētā shēma situāciju padarītu vēl ļaunāku.
Arī komisijas priekšsēdētāja biedrs Boriss Cilēvičs ministres priekšlikumu vērtē par apšaubāmu un aizdomīgu.
«Mēs zinām, ka reģionos ir lielas problēmas ar informācijas pieejamību. Arī preses pieejamība ir ļoti nopietns jautājums, ņemot vērā hibrīdkara apstākļus, kur televīzija no Krievijas ir pieejama vienkāršāk un praktiski par brīvu, tas ir valsts drošības un saliedētības jautājums. Mani mulsina, ka veidos sarakstu, kur tiks iekļauti pareizie mediji, kur kādam būs privilēģijas. Tas acīm redzami ir pretrunā ar mediju un vārda brīvību,» saka B. Cilēvičs, kas sola, ka komisija šādus piedāvājumus izvērtēs ļoti rūpīgi.