Krievijas drukātās preses nelabvēlīgo ietekmi Latvijā nekonstatē

Bažās par pārmērīgo Krievijā drukāto preses izdevumu izplatību un tās radīto iespējamo valsts drošības apdraudējumu Saeimas Ārlietu un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas otrdien pulcējās uz kopīgu sēdi, lai konstatētu, ka šādu satraukumu attaisnojošs pamats līdz šim nav fiksēts. Iespējamie risinājumi Latvijas drukāto mediju pozīciju uzlabošanai tirgū gan tika ieskicēti.

Vērtējot Krievijā drukātās preses potenciālos draudus valsts drošībai, Saeimas komisijas vērā bija ņēmušas faktu, ka Latvijā tirdzniecībā nonāk 241 kaimiņzemē drukāts preses izdevums, kas varbūtēji satur Krievijas propagandas elementus un Latvijas valstiskumu noniecinošas viltus ziņas.

Pirmie bažas par Krievijā drukātās preses nesamērīgo īpatsvaru kliedēja preses izplatītāji un pārdevēji. Saskaņā ar SIA Preses serviss apkopoto informāciju kopējais Krievijā izdotās preses īpatsvars Latvijā ir neliels - 7,8% no kopējā pārdoto eksemplāru skaita. Turklāt populārākās kategorijas ir nevis ikdienas ziņu izdevumi, kuros Krievijas propagandas klātbūtne noteikti būtu saskatāma, bet interešu un hobiju izdevumi, piemēram, Burda, krustvārdu mīklas un rokdarbiem veltīti laikraksti, žurnāli.

Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols pauda bažas, ka pat izklaides un hobiju izdevumos varētu būt atrodami Latvijas varas iestāžu kontrolei nepakļauti priekšvēlēšanu aģitācijas gadījumi vai valsts drošību apdraudoši vēstījumi vai uzsaukumi. Taču klātesošie Valsts drošības dienesta un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pārstāvji apliecināja, ka līdz šim šādi gadījumi nav konstatēti un par šādiem gadījumiem nav saņemti arī signāli no sabiedrības. Dienestiem gan nācās atzīt, ka tiem trūkst kapacitātes, lai monitorētu pilnīgi visus no Krievijas ievestos preses izdevumus, taču iespēju robežās monitorings tiek veikts.

Rezultātā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā strādājošajam Mārim Kučinskim, kurš ir arī Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs, nācās atzīt, ka «šī ir aiz ausīm pievilkta» problēma. Arī citi klātesošie aicināja pievērsties mediju politikas citiem aspektiem.

Tā komisiju kopsēdes laikā Kultūras ministrijas un Latvijas Preses izdevēju asociācijas pārstāvji uzsvēra, ka ir jāstiprina Latvijas drukātie mediji, norādot arī uz nepieciešamību samazināt drukātajiem medijiem piemērojamo pievienotās vērtības nodokli no 12 uz pieciem procentiem. Savukārt Krievijā drukātajai presei varētu saglabāt 12% nodokļa likmi vai pat piemērot tai 21% PVN. Šāds risinājums arī Krievijā drukāto presi padarītu dārgāku un, iespējams, vēl vairāk samazinātu tās pieprasījumu.

Papildu risinājumu piedāvāja R. Kols. «Ir svarīgi atcerēties, ka Satversmes 100. pants aizliedz jebkāda veida cenzūru. Vienlaikus Latvijas iedzīvotāji ir jāpasargā no dezinformācijas un klajas viltus ziņu izplatības. Viens no veidiem, kas varētu palīdzēt rosināt iedzīvotāju kritisko domāšanu, kā arī sniegtu iespēju izvēlēties, ir tirdzniecības vietās presi nodalīt atbilstoši reģionam, kurā tas izdots. Paralēli šo problēmjautājumu risināšanai jāmeklē arī veidi, kā uzraudzīt politisko aģitāciju, kas var tikt veikta ārvalstīs drukātajā presē, kas nonāk mūsu avīžu plauktos,» pauda Ārlietu komisijas priekšsēdētājs.

Komisiju kopsēdes laikā izskanēja arī doma, ka trešajās valstīs drukātus preses izdevumus varētu izplatīt tikai īpašu licenci saņēmuši uzņēmumi, kuri to zaudētu, tiklīdz viņu izplatītajos produktos tiktu konstatēti Latvijā nelikumīgi vēstījumi, taču šis ierosinājums atbalstu neguva, jo tika atzīts par tādu, kas pārlieku atgādina padomju laiku cenzūras aparātu.