Lai reģionālā prese varētu izdzīvot, nepieciešams panākt, ka pašvaldību izdevumi, publicējot reklāmas, neiesaistās komercdarbībā un tai piešķirtu valsts dotācijas. Tā uzskata Latvijas Preses izdevēju asociācijas izpilddirektors Guntars Līcis. Savukārt daži deputāti mudināja apsvērt, vai visi reģionālie izdevumi ir pelnījuši izdzīvot aizvien sarežģītākajā drukāto mediju tirgū.
G. Līcis Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas kopsēdē otrdien norādīja, ka pašlaik pašvaldību izdotie informatīvie izdevumi nosmeļ ievērojamu daļu reklāmas tirgus krējuma. Nesaņemot šo finansējumu, privātie drukātie komercmediji reģionos nespējot izdzīvot un esot uz iznīkšanas robežas. «Ekonomiskais pamatojums [reģionālo] mediju pastāvēšanai ar katru dienu zūd,» uzsvēra preses izdevēju pārstāvis.
Bez reklāmas un sludinājumiem
G. Līcis ir pārliecināts, ka pašvaldību izdevumiem vajadzētu atteikties ne tikai no privāto uzņēmēju, bet arī no pašvaldību uzņēmumu reklāmām, jo privātpersonu ekonomiskā aktivitāte reģionos ar katru gadu samazinās. «Lielākā naudas daļa, kas apgrozās reklāmas tirgū, nāk no pašvaldību uzņēmumiem. (..) Komercreklāmu daļa kļūst arvien mazāka,» skaidroja eksperts.
Šādam redzējumam nevēlējās piekrist Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs (Saskaņa), kurš atgādināja par pašvaldību pienākumiem un tiesībām. «Pašvaldībām ir 21 autonomā funkcija, un viena no tām paredz, ka iedzīvotāji ir jāinformē par mehānismiem un vietām, kur šīs funkcijas realizē. Daudzi iedzīvotāji nevar atļauties komercizdevumus, lai cik interesanti arī tie nebūtu,» nepieciešamību pašvaldību izdevumiem saglabāt privilēģiju publicēt to kapitālsabiedrību sludinājumus, skaidroja deputāts.
Arī Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvei Janai Bunkus šķita, ka preses izdevēju vēlme ir nepārdomāta un konfliktē ar pašvaldību tiesībām. «Ir precīzi jāatrunā, kas ir reklāma, jo nevar pieļaut, ka nedrīkst izvietot informāciju, piemēram, par slimnīcām un tarifiem, kultūras pasākumiem,» saka J. Bunkus.
Līdzīgās domās ir arī Latvijas Lielo pilsētu savienības pārstāve Ineta Vašuka, kura pašvaldību tiešos pienākumus saista arī ar informācijas sniegšanu par kultūras pasākumiem un dažādiem tarifiem. Viņa uzskata, ka šāds sludinājumu un reklāmu sadalījums nekonfliktētu ar izdevēju vēlmi pašvaldības izslēgt no reklāmu tirgus.
Izdevēju pārstāvis gan mēģināja vēl iebilst, ka pašvaldībām sabiedrisko attiecību speciālistu un savu izdevumu izdošana izmaksājot dārgāk nekā reklāmas laukuma pirkšana avīzēs, taču saņēma detalizētu piemēru, kas šo apgalvojumu apgāza.
Jāizdzīvo labākajiem
Alternatīvu skatījumu uz reģionālās preses problēmām piedāvāja Janīna KursītePakule (Nacionālā apvienība) un Boriss Cilevičs (Saskaņa). Abi deputāti atgādināja, ka sabiedrība aizvien mazāk patērē drukāto presi, dodot priekšroku elektroniskajiem medijiem, turklāt ne visas reģionālās avīzes ar sava satura kvalitāti būtu pelnījušas valsts atbalstu.
Šajā diskursa manevrā nepārspējams savā argumentācijā bija preses izdevēju pārstāvis. «Tad kāpēc pašvaldības vēlas iet aizvien dziļāk avīžu biznesā?» retoriski jautāja G. Līcis.
Savukārt jautājumu par divvalodību pašvaldību komunikācijā ar iedzīvotājiem mēģināja aktualizēt Saeimas opozīcijā strādājošais B. Cilevičs, kurš uzskata, ka pašvaldību izdevumos būtu jāļauj rakstīt gan krieviski, gan latviski. Taču viņam tika atgādināts, ka saskaņā ar likumu par valsts valodu pašvaldībām šādu tiesību nav - tām ar saviem iedzīvotājiem jākomunicē valsts valodā.
Cita pieeja
Jautājumā par pašvaldību izdevumu izņemšanu no reklāmas tirgus žurnālistu profesionālās organizācijas un preses izdevēji balstās godīgas konkurences principos, uzstājot, ka pašvaldības ar saviem bezmaksas izdevumiem kropļo tirgu, un vispārpieņemtā patiesībā, ka pašvaldībām nav jāiesaistās uzņēmējdarbībā, ja tam nav pamatota nepieciešamība. Tam piekrīt arī Konkurences padome, kas norāda, ka pašvaldības ar saviem izdevumiem ir privileģētā situācijā un bremzē jaunu tirgus spēlētāju parādīšanos.
Šajā kontekstā lēmumu otrdien pieņēma valdība, kas atbalstīja Ekonomikas ministrijas izstrādātos grozījumus Konkurences likumā, kas paredz atļaut Konkurences padomei aktīvāk vērsties pret valsts un pašvaldību uzņēmumu konkurenci ierobežojošām darbībām.
Minētais regulējums ļaus Konkurences padomei vērsties pret, piemēram, situāciju, kad pašvaldības uzņēmums ierobežo konkurenta iespējas darīt patērētājiem zināmu informāciju par tā sniegto pakalpojumu, tādējādi to nepamatoti diskriminējot un nodrošinot piedāvātajam pakalpojumam izdevīgākus apstākļus.