Ungārijas galvaspilsēta Budapešta gatavojas visu laiku lielākajiem plūdiem, un aizvadītajā naktī tūkstošiem cilvēku drudžaini strādājuši pie aizsprostu nostiprināšanas Donavas krastos.
Čehijā, Vācijā un Austrijā nerimstas plūdi, kas jau prasījuši vairāku cilvēku dzīvības. Ilgstošo lietavu dēļ cēlies ūdens līmenis daudzās upēs, reģistrēti vairāki rekordi, daudzviet izsludināts ārkārtas stāvoklis, un iedzīvotājiem palīdzēt steidzas bruņotie spēki.
Austrijā jau vairākas dienas turpinās spēcīgs lietus, kā dēļ slēgti vairāki ceļi, notikuši zemes nogruvumi, evakuēti vismaz 200 cilvēki un divi cilvēki pazuduši, svētdien pavēstījušas varasiestādes.
Virpuļviesuļos un plūdos ASV Vidējos Rietumos piektdienas vakarā un naktī uz sestdienu gājuši bojā vismaz 14 cilvēki, sestdiena paziņojušas amatpersonas.
Šī pavasara plūdi valstij kopumā radījuši apmēram 2,63 miljonu latu lielus zaudējumus, liecina Krīzes vadības padomes (KVP) sekretariātā saņemtie izvērtējumi no ministrijām.
Ogrē plūdu seku novēršanai un kompensācijām iedzīvotājiem būs nepieciešami vairāk nekā 236 000 latu, taču lielākie izdevumi saistīti ar aizsargdambju atjaunošanu un nostiprināšanu, kam nepieciešams 1,8 miljoni latu. Tādējādi kopumā plūdu seku novēršanai nepieciešami divi miljoni latu, liecina Ogres novada domes aprēķini.
Pirmdien, 20.maijā tiek sasaukta Krīzes vadības padomes (KVP) sēde, kurā plānots izvērtēt 2013.gada pavasara palu un plūdu nodarītos zaudējumus un gūtās mācības.
Vecos laikos, kad vēl nebija izgudrota biotopu aizsardzība un pārpurvojusies lauksaimniecības zeme tika uzskatīta par nolaidīgas saimniekošanas rezultātu, mazo un vidējo upju gultnes regulāri tīrīja.
No plūdiem šogad visvairāk cieta pie Ogres un Daugavas krastiem dzīvojošie, tomēr arī Gauja parādīja zobus. Lai gan 2010. gada spēku pali nesasniedza, Carnikavas novadā tie bija gana spēcīgi, applūdinot 380 īpašumus.
Kaut arī ūdens līmenis Latvijas austrumdaļas upēs lēnām turpina kristies, tomēr to tuvumā esošajos ceļos var būt apgrūtināta vai pat slēgta satiksme, aģentūru LETA informēja VAS "Latvijas Valsts ceļi" (LVC).
Latviju pāris nedēļas mocījušie milzu plūdi beidzot atkāpušies. Cietušie ķērušies pie brūču apkopšanas – ārstē saaukstēšanos, dzer nervu drapes, labo mājas. Taču stihija nodarīja pāri ne tikai cilvēkiem.
Daugavpils domes ārkārtas sēdē šodien pieņemti saistošie noteikumi, kas dos iespēju iedzīvotājiem saņemt vienreizēju pabalstu ārkārtas situācijā līdz 1000 latiem šā gada pavasara plūdu radīto zaudējumu novēršanai.
Strauji krītoties ūdens līmenim Gaujā, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) speciālisti no applūdušajiem ciemiem Siguļi un "Līdums 2" Carnikavas novadā sākuši atsūknēt ūdeni, aģentūra LETA uzzināja pašvaldībā.
Lai gan ļoti lēnām, bet ūdens līmenis Latvijas upēs turpina pazemināties, aģentūra LETA uzzināja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā (LVĢMC).
Ūdens līmenis turpina pazemināties visās Latvijas upēs, un aizvadītajā diennaktī visstraujāk tas pazeminājies Daugavā pie Piedrujas, kur līmenis pazeminājies par 48 centimetriem.
Ogres novada domes ārkārtas sēdē šodien nolemts plūdos cietušajiem iedzīvotājiem mājokļu remontam paredzēt līdz 10 000 latu lielu pabalstu un vienreizējo pabalstu ģimenēm ārkārtas situācijā palielināt līdz 250 latiem, savukārt plūdu seku likvidēšanas darbiem piešķirti papildu 30 000 latu no pašvaldības izdevumiem neparedzētiem gadījumiem, aģentūru LETA informēja pašvaldības sabiedrisko attiecību speciālists Nikolajs Sapožņikovs.
Šodien Ozolnieku novada domes ārkārtas sēdē deputāti akceptēja saistošos noteikumus, kas paredz plūdos cietušajiem mājokļiem piešķirt vienreizēju pašvaldības pabalstu līdz 500 latiem.
Pēdējās diennakts laikā ūdens līmenis Gaujā ir krities par deviņiem centimetriem, un patlaban tas ir 2,13 metrus augsts, aģentūrai LETA pastāstīja Carnikavas novada domes izpilddirektors Imants Pastors.