pieaugušo izglītība

Pieaugušo izglītība Latvijā kļūst pieejamāka un daudzveidīgāka, tomēr ievērojama daļa sabiedrības joprojām sastopas ar šķēršļiem mācību pieejamībā, īpaši zemāko ienākumu grupas un nodarbinātie mazajos uzņēmumos, izriet no jaunākā OECD ziņojuma par pieaugušo izglītības tendencēm pasaulē.

Šobrīd aptuveni 7,5% darbspējīgo Latvijas iedzīvotāju vecumā no 25 līdz 64 gadiem ir iesaistījušies pieaugušo izglītībā, tādējādi pilnveidojot savas profesionālās iemaņas, apgūstot jaunas prasmes. Latvija gan mērķē uz to, lai šī iesaiste būtu vismaz 15%, informē Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta direktore Līga Buceniece. Taču speciālistu pieredze liecina: jo gados vecāks cilvēks, jo mazāka vēlme atsākt izglītošanās procesu, pat neskatoties uz to, ka darba tirgus pieprasa mainīties, to nedarot, cilvēks sevi pakļauj bezdarba riskam.

Gana daudz Latvijas iedzīvotāju ir ieciklējušies, ka visu savu darba mūžu nodzīvos vienā profesijā un mācīties vajag tikai jaunajiem. Taču darba tirgus ir mainīgs – rodas vajadzība pēc jaunām prasmēm, zināšanām, dažas profesijas izzūd pavisam, to vietā nāk jaunas. Lai palīdzētu noturēties apritē un celt savu konkurētspēju, starts ir dots projektam, kurā aicināts piedalīties ikviens strādājošais vai pašnodarbinātais vecumā no 25 gadiem – viņam būs iespēja paaugstināt savu kvalifikāciju vai apgūt pavisam jaunu specialitāti. Pirmā pieteikšanās izsludināta četrās tautsaimniecības nozarēs, kurās pašlaik visvairāk trūkst kvalificētu darbinieku.

Līdz šim pieaugušo izglītībā iesaistījies neliels skaits Latvijas iedzīvotāju – tikai 5,7%. Līdz 2020. gadam šo skaitli paredzēts audzēt līdz 20%. Viens no ieročiem – šogad sāktais sešu gadu ilgais un 25 miljonus vērtais projekts Eiropas Savienības (ES) programmā Izaugsme un nodarbinātība. Tajā akcents tiks likts uz strādājošo kompetences palielināšanu četrās nozarēs.

Pieaugušo izglītībā iesaistīto skaits Latvijā ir satraucoši mazs – 5,7% no mērķauditorijas, turklāt vairākums ir sievietes.