Nedēļā, kurā pieminējām Otrā pasaules kara beigu 80. gadadienu, sajūta par nekontrolējamu tuvošanos trešā pasaules kara virzienā kļūst arvien tuvāka - Pax Americana sabrukums, konfliktu savstarpējā saistība. No Kašmiras līdz Hanjunisai, Hodeidai, Portsudānai un Kurskai vienīgā skaņa ir sprādzieni, raksta Patriks Vintūrs izdevuma “The Guardian”.
Vai Eiropa spēs viena pati atvairīt Krievijas uzbrukumu? Pēc Kremļa iebrukuma Ukrainā un pēc Donalda Trampa strauji pieaugošās popularitātes, Eiropas politiķi ir spiesti domāt par šo jautājumu, raksta izdevums Politico.
Mans tēvs piedzima 1913. gadā un 1940. gadā beidza Latvijas Universitāti. Otro pasaules karu un tā sākumu viņš pieredzēja Rīgā jau pieauguša cilvēka statusā. Bērnībā (esmu dzimis 1963. gadā) es viņu daudz izprašņāju par šo laiku, un viņš arī labprāt par to stāstīja. Viens no maniem jautājumiem bija: vai tad cilvēki tolaik nesaprata, ka tuvojas neizbēgams karš? Uz ko viņš atbildēja: it kā jau saprata. Visi it kā redzēja, ka uz to iet, bet tajā pašā laikā bija pārliecināti, ka viņus tas neskars un karš paies secen.
Pirms daudziem gadiem ierosinātais likumprojekts par Par Otrā pasaules kara dalībnieka statusu kopš šā gada februāra ir kļuvis par likumu, un tam ir tapuši arī attiecīgie Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka apliecības un piemiņas krūšu nozīmes paraugu, izsniegšanas, uzskaites un izmantošanas kārtību.
Svinēt Otrā pasaules kara beigas 9.maijā nav pamata, jo šī diena 1945.gadā neatnesa brīvību nedz Lietuvai, nedz Polijai, ceturtdien paziņojusi jaunā Polijas vēstniece Lietuvā Uršula Doroševska, netieši norādot uz šo apstākli Lietuvas poļu vēlēšanu akcijas (LLRA) līderiem, kuri ne vienreiz vien piedalījušies 9.maija svinībās Viļņā.