“The Guardian”: Vai mēs virzāmies uz vēl vienu pasaules karu, vai arī tas jau ir sācies?

Nedēļā, kurā pieminējām Otrā pasaules kara beigu 80. gadadienu, sajūta par nekontrolējamu tuvošanos trešā pasaules kara virzienā kļūst arvien tuvāka - Pax Americana sabrukums, konfliktu savstarpējā saistība. No Kašmiras līdz Hanjunisai, Hodeidai, Portsudānai un Kurskai vienīgā skaņa ir sprādzieni, raksta Patriks Vintūrs izdevuma “The Guardian”.

Fiona Hila, politikas analītiķe un Apvienotās Karalistes valdības padomniece, apgalvo, ka trešais pasaules karš jau ir sācies - ja vien mēs to atzītu.

Bailes no pasaules, kurā zinātnes vai globalizācijas dēļ neviens vairs neko nekontrolē, nebūt nav jaunas - lekcijas ar šo koncepciju lasīja 1967. gadā sociālantropologs Edmunds Līčs, bet otru 1999. gadā - politiskais filozofs Entonijs Gidenss. Taču reti kad ir bijis tik skaidrs, ka 1945. gadā izveidotā uz noteikumiem balstītā pasaules kārtība strauji atkāpjas.

Bijušais Leiboristu partijas ārlietu ministrs Deivids Milibands šonedēļ Četema namā to labi formulēja, sakot: “Es zinu, ka cilvēki vienmēr saka, ka pasaule mainās, bet šis šķiet kā patiesas ģeopolitiskas pārmaiņas brīdis, vismaz tikpat nozīmīgs kā 1989.-1990. gads, un man Trampa administrācija ir gan simptoms, gan cēlonis notiekošajām pārmaiņām.

Problēma ir tā, ka ir daudz skaidrāk, no kā mēs speram soli - pasaule, kurā ASV bija globālās sistēmas enkurs -, bet nav skaidrs, uz ko mēs speram soli. Es zinu, ka daudz tiek runāts par daudzpolāras pasaules ideju, kas atspoguļo spēku līdzsvara pārdali, bet es uzskatu, ka šis koncepts pauž pārāk lielu stabilitāti, pārāk lielu drošību.”

Viņa bijušais mentors Tonijs Blērs savā runā Kalifornijā apgalvoja: “Visi ir izrautīti no savas komforta zonas. Troksnis, ko dzirdat politiskajā pasaulē, ir neprātīga iespēju meklēšana. Cilvēki pārdomā savu pozīciju pasaulē un savas attiecības. Nav nekādu šaubu, ka tas ir liels šoks. Šis ir nozīmīgākais ģeostratēģiskais notikums, ko atceros Amerikas un pasaules kontekstā.”

Bijušajam ASV valsts sekretāram Antonijam Blinkenam Donalda Trampa vienaldzība pret atsvešinātajiem sabiedrotajiem ir vandālisma akts. Viņš saka, ka diplomāti visā pasaulē jautā: “Kas, pie velna, notiek?”

Blinkens teica, ka Amerika ir veltījusi 80 gadus uzticības, spēcīgu ekonomisko partnerību un militāro un politisko alianšu veidošanai, un, ja tas pēc tam tiktu sagrauts 100 dienu laikā, to būtu neticami grūti atjaunot.

“Tas nozīmē, ka valstis meklē veidus, kā strādāt ap mums, kā strādāt kopā, bet bez ASV,” viņš teica. “Iespēja, ka tas, kas tiks teikts šodien, rīt tiks mainīts un atkal tiks mainīts, nozīmē, ka viņi vienkārši nevar paļauties uz mums. Džo Baidens mēdza teikt, ka nekad nav laba ideja likt likmes pret Ameriku. Problēma, kas mums tagad ir, ir tā, ka cilvēki vairs neliek likmes uz Ameriku.”

Amerikas izstāšanās bēdīgās sekas ir bijušas redzamas visu nedēļu - tas var būt vai nebūt pasaules karš, bet tā ir pasaule, kurā notiek karš.

Gazā pasaule ir vērojusi, kā pārtikas, palīdzības un medicīnas preču blokāde, neievērojot Starptautiskās tiesas saistošos rīkojumus, noris jau trešo mēnesi. Izraēla, meklējot drošību, pēdējā mēneša laikā ir bombardējusi Jemenu, Libānu, Sīriju un Gazu. Tā katru dienu mudina ASV dot atļauju bombardēt Irānu.

Tramps diez vai var sūdzēties, kad Izraēlas galēji labējais finanšu ministrs Becalels Smotričs otrdien dalījās savā redzējumā par Gazas joslu, prognozējot, ka pusgada laikā teritorijas iedzīvotāji tiks ierobežoti tikai līdz šaurai zemes joslai, bet pārējā daļa tiks "pilnībā iznīcināta". Smotričs tikai atkārtoja Trampa plāna versiju atbrīvot Gazu no palestīniešiem, kas ir pilnīgā pretrunā ar pamiera noteikumiem, par kuriem bija vienojies viņa sūtnis.

"Dažu mēnešu laikā mēs varēsim paziņot, ka esam uzvarējuši. Gaza tiks pilnībā iznīcināta," sacīja Smotrihs. "Vēl sešu mēnešu laikā Hamās vairs nepastāvēs kā funkcionējoša vienība."

Tā kā Tramps klusēja, atbilde bija atstāta Eiropas ziņā.

"Ir pienācis laiks Eiropas Savienībai un visai starptautiskajai sabiedrībai mosties," sacīja Beļģijas ārlietu ministrs Maksims Prevo. Viņš nosodīja blokādi kā "absolūtu kaunu”. “Tas nav pieņemami; apzināta visas humānās palīdzības, visas piekļuves pārtikai, veselības aprūpei, elektrībai un ūdenim pārtraukšana kā kara stratēģija ir pilnīgi nepieņemama."

Francijas prezidents Emanuels Makrons sacīja: "Ja mēs nosodām Krieviju par Ukrainas suverenitātes pārkāpšanu, mēs nevaram klusēt, kad tas notiek Gazā. Jā, pret Hamās ir jācīnās, bet ne uz visu noteikumu pārkāpšanas rēķina."

Viņš aicināja Eiropu uz vienotu reakciju, tomēr ārlietu sanāksmē Polijā 27 ministri pat nevarēja vienoties par kopīgu paziņojumu, kur nu vēl par kopīgu rīcību, lai apturētu brīvās tirdzniecības nolīgumu ar Izraēlu, kas bija Nīderlandes priekšlikums.

Tikmēr Portsudānā, humānās palīdzības kanālā Sudānā, Ātrās palīdzības spēku droni iznīcināja infrastruktūru, tāpat kā Izraēlas bumbas šonedēļ centās darīt Hodeidā, galvenajā palīdzības ievešanas punktā Jemenā.

Pirmdien Sudānas valdības centieni saukt Apvienotos Arābu Emirātus pie atbildības Starptautiskajā Tiesā par ieroču nodošanu RSF beidzās neveiksmīgi. AAE, tāpat kā daudzas citas valstis, ir parakstījušas genocīda konvenciju, taču tās ir iesniegušas atrunu, uzstājot, ka tās atbilstība konvencijai nav pakļauta Starptautiskajai Tiesai. Starptautiskā Tiesa pazemīgi secināja, ka pastāv acīmredzama jurisdikcijas trūkums. Tikai viens tiesnesis, Abdulkāvi Ahmeds Jusufs no Somālijas, iebilda.

Arī Kašmirā, kur divas kodolieroču valstis apšauda raķetes, ir manāms amerikāņu intereses trūkums. ASV nav vēstnieka Indijā vai Pakistānā, un nav iecelts neviens augsta ranga Valsts departamenta ierēdnis. Konflikts ASV plašsaziņas līdzekļos nerada plašu rezonansi, un Trampa sākotnējā atbilde bija: "Tas ir kauns" un "ja padomā, viņi ir karojuši daudzas, daudzas desmitgades un patiesībā gadsimtus".

Iepriekšējos strīdos starp Indiju un Pakistānu bija nepieciešama izlēmīga ASV iejaukšanās, lai palīdzētu nomierināt abas puses. 1999. gada jūlijā Vašingtonā Bils Klintons personīgi pierunāja Pakistānas toreizējo līderi Navazu Šarifu atkāpties, ko kāds ierēdnis nosauca par vissvarīgāko tikšanos ar ārvalstu līderi Klintona prezidentūras laikā.

Bijušais ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo savā memuārā atklāja, cik tuvu abas puses 2019. gada februārī bija kodolsprādzieniem, ko viņš izmisīgi palīdzēja apturēt no drošas viesnīcas numura vizītes laikā Hanojā. Satraucoši, ka Indija vairs neuztver šo jautājumu kā terorismu, bet gan kā strīdu starp valstīm, sakot, ka pamatā esošā problēma ir Pakistānas darbība kā vairogs terorismam.

Šie konflikti varētu būt savstarpēji nesaistīti, izņemot kopīgo pavedienu - ASV vadības neesamību un pastāvīgas pārmaiņas. Taču Ukrainā pasaules kara strukturālie elementi saplūst kopā, apgalvo Hila. Upuru skaits var atšķirties no Otrā pasaules kara, taču, saskaņā ar Lielbritānijas armijas šonedēļ sniegto informāciju, Krievijai ir 900 000 upuru, kas ir krietni vairāk nekā iepriekšējos karos Čečenijā un Afganistānā.

Turklāt kari, viņas vārdiem runājot, tagad ir “sistēmu mainoši konflikti ar daudzu iesaistīto valstu ietekmi”. Ķīnas kuģi ar krieviem uz klāja, kas pārrauj zemūdens kabeļus Baltijas jūrā, ir tikai viena daļa no Vladimira Putina globālā kara.

Ķīna, Ziemeļkoreja un Irāna atbalsta Krieviju, dažas materiālākā veidā, piemēram, būvējot dronu rūpnīcas vai piegādājot karavīrus. Virkne citu valstu ir labprāt noturējušas Krieviju ekonomiski virs ūdens tādā veidā, kas padara to neitralitāti apstrīdamu. Indija, ar kuru Lielbritānija šonedēļ noslēdza brīvās tirdzniecības līgumu, kopš kara sākuma ir iegādājusies no Krievijas naftu 112 miljardu eiro vērtībā, kā arī iegādājusies Krievijas ieročus.

Baltajā namā Tramps Volodimiram Zelenskim teica slaveno vārdu: "Tev jābūt pateicīgam. Tev nav kāršu." Taču Tramps pārspēlēja savas kārtis, daudzas no tām izmetot savā pašiznīcinošajā tarifu karā. Un izrādījās, ka Zelenskim patiesībā bija palikušas dažas kārtis, kuras viņš prasmīgi izmantoja, piedāvājot 30 dienu pamieru, minerālu līgumu ar ASV un koncentrējoties uz Ukrainas militāro vērtību Rietumu drošībai.

Intīmā Trampa un Zelenska fotogrāfija konklāvā pāvesta bērēs (attēlu uzņēmis Zelenska administrācijas vadītājs Andrijs Jermaks) izskatījās pēc izlīguma, tomēr glaimoja Trampa ego. Tagad Vašingtonā ir manāmas noskaņojuma izmaiņas. Pat Dž. D. Venss, viceprezidents, kurš savulaik bija galvenais aģitators pret Zelenski, šonedēļ atzina, ka Krievija "prasa pārāk daudz", un teica, ka Eiropa un ASV ir "vienā komandā".

Eiropas līderi to ļoti atzinīgi novērtētu, taču tagad visā Eiropā ir skaidrība, ka, neatkarīgi no Vensa apliecinājuma, Eiropai ir jāspēj darboties autonomi no ASV. Tramps acīmredzami nav uzticams.

Notiek Eiropas miera spēku plānošana Ukrainā, tāpat kā potenciāla Krievijas uzbrukuma plānošana Eiropai. Kopš februāra Francija un Apvienotā Karaliste, izmantojot apvienotus ekspedīcijas spēkus, ir veidojušas šīs plānošanas kodolu, taču tas ir paplašinājies, un jaunu politisko vadību arvien vairāk uzņemas četras dalībvalstis: Polija, Francija, Vācija un Apvienotā Karaliste.

Runā, kas veltīta Uzvaras uzvarai dienai, Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers paskaidroja divkāršo nepieciešamību Eiropai būt gatavai karam. Viņš piebilda: "Tas, ka tagad pat Amerikas Savienotās Valstis, kas tik daudz darīja, lai radītu un veidotu šo kārtību, pagriež tai muguru, ir šoks pilnīgi jaunā mērogā. Tāpēc es runāju par divkāršu laikmeta maiņu - Krievijas agresīvo karu un ASV lūzuma punktu, atsakoties no savām vērtībām - tas iezīmē šī garā 20. gadsimta beigas."

Viņš uzstāja, ka Eiropai ir jāizlemj, kas notiks tālāk.