Parīzes Dievmātes katedrāle

Francijas ministri ierosinājuši iekasēt maksu no tūristiem par ieeju pasaulslavenajā Parīzes Dievmātes katedrālē, kad tā decembrī atkal tiks atvērta apmeklētājiem pēc postošā ugunsgrēka 2019.gadā.

Piektdien pēc rūpīgas restaurācijas tika uzstādīts Parīzes Dievmātes katedrāles krusts, kas pārdzīvoja postošo ugunsgrēku 2019. gadā. Atjaunošanas darbus veica kalēji no Normandijas.

Parīzes arhibīskaps paziņojis par Parīzes Dievmātes katedrāles svinīgās atklāšanas datumu, ziņo abcnews.com.

Francijas prezidents Emanuels Makrons piektdien pavēstīja, ka vēlas uz atjaunotās Parīzes Dievmātes katedrāles atklāšanu uzaicināt Romas Katoļu baznīcas pāvestu Francisku.

Ugunsgrēkā 2019.gadā smagi cietušās Parīzes Dievmātes katedrāles atjaunošanai saziedoti 840 miljoni eiro, trešdien pavēstīja par dievnama rekonstrukciju atbildīgā amatpersona.

Parīzes Dievmātes katedrāle, kas smagi cieta ugunsgrēkā 2019.gadā, beidzot ir gatava atjaunošanas darbiem, paziņojusi Francijas valsts aģentūra, kas pārrauga rekonstrukciju.

Pirmdien atsākušies ugunsgrēkā izpostītās Parīzes Dievmātes katedrāles atjaunošanas darbi, kas tika apturēti jaunā koronavīrusa pandēmijas dēļ.

Strādnieki otrdien sākuši darbus svina aizvākšanai no Parīzes Dievmātes katedrāles apkaimes.

Parīzes Dievmātes katedrāles atjaunošanas darbi, kas kopš jūlija ir pārtraukti, varētu tikt atsākti 19.augustā, piektdien paziņoja valdības amatpersona.

Piesārņojums ar svinu Parīzes Dievmātes katedrāles apkaimē nav tik nopietns, lai ēku restaurācijas laikā būtu nepieciešams aizsegt, kā tas tiek darīts, kad tiek nojauktas azbestu saturošas celtnes. Par to vakar paziņojuši Francijas galvaspilsētas mērijas pārstāvji, cenšoties kliedēt vairāku nevalstisko organizāciju un arodbiedrību paustās bažas. Tomēr 15. aprīlī notikušā ugunsgrēka seku likvidēšana ir apturēta jau vairāk nekā nedēļu, un tā atsāksies vienīgi pēc tam, kad būs izstrādāti jauni darba drošības standarti.

Francijas parlaments otrdien pieņēmis likumu, kas paredz atjaunot ugunsgrēkā nopostīto Parīzes Dievmātes katedrāles jumtu, atstājot neizlemtu jautājumu, kā izskatīsies jaunā katedrāles smaile. Smaili, ko aprīlī iznīcināja liesmas, projektēja 19.gadsimta restaurators Ežēns Violē le Diks. Viduslaikos būvētā pirmā katedrāles smaile tika iznīcināta jau 18.gadsimtā. Francijas prezidents Emanuels Makrons un viņa vadītā partija "Republique En Marche" ("Uz priekšu, Republika!", REM) atbalstīja Parīzes Dievmātes katedrāles smailes atjaunošanu "mūsdienīgā arhitektoniskā veidolā". Taču Makrona politiskie oponenti iestājās par smailes atjaunošanu precīzi tādā veidolā, kādā tā bija pirms ugunsgrēka. Francijas parlamenta augšpalāta Senāts un apakšpalāta Nacionālā sapulce nespēja vienoties par likuma tekstu, un Nacionālā sapulce galu galā apstiprināja variantu, kurā nav noteikts, kādā arhitektūras formā atjaunošana jāveic. Tas nozīmē, ka joprojām nav skaidrs, kā izskatīsies jaunā smaile. Mērķis ir nodrošināt, lai katedrāle tiktu atjaunota "atbilstoši vietai, kādu tā ieņem cilvēku sirdīs Francijā un visā pasaulē", sacīja Francijas kultūras ministrs. Aprīlī veiktas sabiedriskās domas aptaujas rezultāti liecina, ka lielākā daļa francūžu vēlas katedrāles atjaunošanu precīzi tādā veidolā, kādā tā bija pirms ugunsgrēka. Parlamenta apstiprinātais likums paredz piešķirt atjaunošanai 850 miljonus eiro, ko saziedojušas privātpersonas, uzņēmumi un citi ziedotāji. Makrons vēlas, lai Parīzes Dievmātes katedrāle tiek atjaunota piecu gadu laikā, taču eksperti pauduši šaubas, vai to iespējams tik ātri izdarīt.

Francijas varasiestādes sākušas tiesas izmeklēšanu par netīšu vandalismu saistībā ar ugunsgrēku Parīzes Dievmātes katedrālē.

No Parīzes Dievmātes katedrāles atjaunošanai apsolītajiem simtiem miljoniem eiro reāli saziedota mazāk nekā desmitā daļa naudas, piektdien paziņoja Francijas Kultūras ministrija.

Parīzes Dievmātes katedrālē šajā nedēļas nogalē notiks pirmā mise pēc ugunsgrēka, kurā pirms nepilniem diviem mēnešiem tika nopostīts vēsturiskās celtnes jumts un smaile.

Francijas parlamenta augšpalāta pirmdienas vakarā pieņēmusi likumu, ar kuru tiek apstiprināta Parīzes Dievmātes katedrāles atjaunošana pēc pagājušajā mēnesī notikušā ugunsgrēka, kurā tika nopostīts vēsturiskās celtnes jumts un smaile.

Sociālajos tīklos arhitekti un mākslinieki publicē savas idejas, kā varētu atjaunot ugunsgrēkā cietušo Parīzes Dievmātes katedrāli.

Pēc postošā ugunsgrēka Parīzes Dievmātes katedrālē, ziedot tās atjaunošanai solījušās dažādas kompānijas un miljardieri. Tas izraisījis neizpratni cilvēku vidū, un daudzi ļaudis sākuši par to šūmēties, norādot, ka ir vēl aktuālākas problēmas, kurām pievērst uzmanību. Pašmāju dziedātājs Oskars Deigelis sociālajā tīklā Facebook paudis viedokli šajā jautājumā.

Bokseris Kristaps Zutis vietnē Instagram dalījies ar skaudru atziņu, norādot, ka cilvēki skumst par pasaulīgām problēmām, taču nebūšanas tepat acu priekšā viņus maz satrauc.

«Rīgas pils arī dega ļoti skaisti,» kāds sociālo tīklu prātnieks salīdzināja 2013. gada ugunsgrēku un Parīzes Dievmātes katedrāles degšanu 2019. gada Lieldienu nedēļā. «Jā, cool,» ar tādu pašu entuziasmu atbildēja cits ugunsgrēku eksperts. Bija daudz idiotisku, nekaunīgu un liekulīgu «vērtējumu» par nule notikušo Parīzes Dievmātes katedrāles gandrīz (!) bojāeju. Vieni kritizēja «nemākulīgos ugunsdzēsējus, kuri sava vājuma dēļ nesaglāba katedrāli un tāpat nesaglābs visu Eiropas civilizāciju», otri kaunināja ziedotājus celtnes atjaunotnei, piedāvādami samest naudiņu neēdušajiem Āfrikas bērniem, savukārt trešie ultramoderni sunīja katoļu Baznīcu, kuras viens no redzamākajiem simboliem – Notre Dame de Paris – «par laimi» dega spožās liesmās...

Francijas policijas zinātnieki un citi izmeklēšanas eksperti ceturtdien pirmo reizi kopš postošā ugunsgrēka sākuši izpētes darbus Parīzes Dievmātes katedrālē.